Izglītības studiju virzienā no 122 studiju programmām par vājām atzītas 12

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Apollo

No 122 izglītības virziena studiju programmām starptautiskie eksperti par nelietderīgām atzinuši 12 programmas, liecina Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» rezultāti.

Eksperti atzinuši, ka Daugavpils Universitātē (DU) nebūtu lietderīgi turpināt trīs studiju programmas - «Pamatizglītības skolotājs», «Mūzikas skolotājs» un «Vidējās izglītības skolotājs». Arī Latvijas Universitātē (LU) trīs izglītības virziena programmas ir rekomendēts slēgt, tādēļ LU vidusskolas matemātikas skolotāja studiju programmu ir apņēmusies integrēt četru gadu profesionālajā bakalaura programmā, speciālās izglītības skolotāju programmu pārveidos un integrēs programmā «Skolotājs», bet programmu «Pedagoģija» LU pārveidos un integrēs programmā «Skolotājs».

Arī Rēzeknes Augstskolā trīs programmām ir sniegts atzinums, ka studentu izglītošana tajās ir apšaubāma. Par vājām atzītas programmas «Latviešu valodas un literatūras skolotājs», «Vēstures un kulturoloģijas skolotājs» un «Speciālā pedagoģija». Tāpat Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) par vājām atzītas trīs studiju programmas - «Deju un ritmikas skolotājs» un «Skolvadība», kuras augstskola jau nolēmusi slēgt, savukārt programmu «Organizācijas vadība» augstskola vēlas saglabāt, jo daudzos vērtēšanas kritērijos esot saņemts pozitīvs novērtējums.

LU studiju virzienā «Izglītība» izvērtētas 14 programmas, no kurām par kvalitatīvām un ilgtspējīgām atzītas piecas. Sešām programmām eksperti ir snieguši ieteikumus to pilnveidošanai. AIP publicētajā tabulā redzams, ka LU studiju virzienā «Izglītība» esot 32 studiju programmas, tātad 18 no tām palikušas bez vērtējuma.

Skaidrojot, kādēļ izveidojusies šāda situācija, AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra aģentūrai LETA stāstīja, ka AIP tabulā ir iekļāvusi visas tās programmas, kuras projekta īstenošanas sākumā pagājušā gada rudenī bija iekļautas valsts deleģētā Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) reģistrā.

LU Preses centra pārstāve Kitija Balcare skaidroja, ka eksperti ir novērtējuši visas LU piedāvātās izglītības studiju programmas un neviena nav palikusi nenovērtēta. Atšķirīgais studiju programmu skaits izveidojies, jo profesionālās augstākās izglītības programmā «Skolotājs» absolventiem piešķir dažādu mācību priekšmetu skolotāju kvalifikācijas, lai arī tur nav atsevišķas studiju programmas, bet atšķiras tikai iegūstamā kvalifikācija.

«Diemžēl jāatzīst, ka AIKNC reģistrs nav sakārtots atbilstoši valsts atzītiem akreditācijas lēmumiem. LU vārdā ir tikušas adresētas vēstules gan AIP, gan Izglītības un zinātnes ministrijai ar norādi par neprecizitātēm sarakstā, taču līdz šim brīdim nezināmu iemeslu dēļ tas nav precizēts,» stāstīja Balcare.

Daugavpils Universitātē reģistrētas 15 izglītības jomas studiju programmas, no kurām piecas netika vērtētas, divas ir atzītas par kvalitatīvām un ilgtspējīgām, piecām ir nepieciešami uzlabojumi, bet trīs nebūtu vēlams turpināt.

Latvijas Mūzikās akadēmijā abas īstenotās izglītības virziena programmas ir saņēmušas augstāko novērtējumu, savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātē no sešām studiju virziena «Izglītība» programmām augstāko novērtējumu saņēmušas četras, savukārt divas programmas eksperti rosinājuši pilnveidot. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no septiņām programmām sešas ir novērtētas kā kvalitatīvas un ilgtspējīgas, bet viena netika vērtēta.

Liepājas Universitātē izglītības jomā ir reģistrētas 18 programmas, no kurām 11 nav tikušas vērtētas, četras ir atzītas par kvalitatīvām, bet trīs ir iekļautas otrajā grupā kā pilnveidojamas. Rēzeknes Augstskolā reģistrētas 18 izglītības virziena studiju programmas, no kurām nevērtēja astoņas, viena tika atzīta par kvalitatīvu, sešas par pilnveidojamām un trīs rekomendēja slēgt.

RPIVA reģistrētas 23 izglītības studiju programmas, no kurām četras nevērtēja, astoņas saņēma augstāko novērtējumu, astoņas atzina par pilnveidojamām, bet trīs ieteica slēgt, savukārt Rīgas Stradiņa universitātē vienīgā šī studiju virziena programma «Veselības sporta speciālists» saņēmusi augstāko novērtējumu.

Kā ziņots, AIP īstenotā ESF projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» sagatavotie ekspertu vērtējumi studiju programmām sadalīti trijās grupās. Pirmajā grupā ir programmas, kas ir kvalitatīvas un ilgtspējīgas, otrajā grupā - programmas, kuru ilgstošai pastāvēšanai nepieciešami konkrēti uzlabojumi, trešajā grupā - programmas, kuru pastāvēšanas lietderība ir faktoloģiski pamatojami apšaubāma.

AIP informēja, ka programmas ir sadalīta grupās atbilstoši to ilgtspējas vērtējumam, kas ietvēra četras vērtēšanas grupas: kvalitāte, resursi, ilgtspēja, sadarbība/pārklāšanās, attiecīgi to kvalitāte ir tikai viens no vērtējuma komponentiem. Līdz ar to programmas, kas iekļautas trešajā grupā nav viennozīmīgi uzskatāmas par nekvalitatīvām.

AIP uzsver, ka projekta iesaistīto ekspertu darba rezultāti nav studiju virzienu galīgais vērtējums un akreditācijas procesā ekspertu vērtējumiem tiks pievienoti augstākās izglītības institūciju paskaidrojumi, komentāri un labojumi. Lēmumu par studiju virzienu akreditāciju pieņems, ņemot vērā visus iesniegtos dokumentus un uzklausot mutiskos paskaidrojumus.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu