Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) paudusi atbalstu Roberta Ķīļa pieteiktajai Izglītības un zinātnes ministrijas reformai un iecerētajai struktūrai:
IZM struktūrās paredzētās reformas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegto informāciju par plānotajām darbībām, lai izveidotu nelielu, efektīvu, motivētu un uz rezultātu orientētu ministriju, uzskatām, ka resursu optimizācija un struktūras reformas atbilst labas pārvaldības principiem.
IZM vadība ir izvērtējusi funkcijas un analizējusi to darbību, kā arī ņēmusi vērā darbinieku ieteikumus. Daudz ir runāts dažādās konferencēs un semināros, kā arī publiskajā telpā par valsts pārvaldes cilvēkresursu kvalitāti un demotivāciju, tādēļ apsveicama ir ideja turpmāk objektīvi vērtēt darbinieku sniegumu, izaugsmes un karjeras attīstības iespējas, kā arī kvalifikācijai atbilstoša atalgojuma piemērošanu. Iespējams tieši šīs pārmaiņas ļaus ministrijai veiksmīgāk realizēt reformas vispārējā, profesionālajā, augstākajā izglītībā, kā arī zinātnē.
Vislielākās diskusijas publiskajā telpā izraisīja augstākās izglītības un zinātnes departamentu apvienošana, tajā pašā laikā tiek nodalīta profesionālā izglītība no vispārējās izglītības. Nozares pārvaldības struktūrai jākalpo nozares tendencēm. Ja mēs skaidri apzināmies, ka augstākā izglītība ir atrauta no zinātnes, tad to tuvināšanos var nodrošināt vienota vadība. Savukārt profesionālajā izglītībā šobrīd tiek īstenotas nozīmīgas reformas, un to prasmīga koordinēšana ir kritiski svarīga, lai reformas tiktu īstenotas veiksmīgi. Jau šobrīd nepietiekama atbildīgās struktūras kapacitāte ir negatīvi ietekmējusi reformu virzību, tādēļ atbalstām par profesionālo izglītību atbildīgo IZM iekšējo struktūru stiprināšanu.
Viena no lielākajām valsts pārvaldes problēmām ir dažādu horizontālu jautājumu nesaskaņošana iekšējās struktūrās, pēctecības trūkums un politiski motīvi iekšējo reformu veikšanā. Lai panāktu reālu uzlabojumus izglītībā, IZM jābūt kā vienotam organismam, iekšējām struktūrām būtu jādarbojas savstarpēji saskaņoti un vienlaikus pietiekami elastīgi, lai vajadzīgajā brīdī nodrošinātu nepieciešamo uzmanību prioritārajiem un resursietilpīgākajiem jautājumiem. Pozitīvi vērtējams, ka jaunajā IZM struktūrā par Profesionālās izglītības departamentu atbildēs tas pats valsts sekretāra vietnieks, kas par Vispārējās izglītības un Augstākās izglītības un zinātnes departamentiem. Ceram, ka tas uzlabos savstarpēju saskaņotību starp dažādu izglītības veidu politikas iniciatīvām.
Aicinām IZM reformu un struktūru maiņas procesos nepazaudēt būtisku izglītības procesu cilvēka dzīves garumā – mūžizglītību, kas jaunajā IZM struktūrā neatspoguļojas kā caurviju process, bet piesaistīta profesionālajai izglītībai. Saskaņā ar Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm, mūžizglītība ir process, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām un savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība apvieno neformālo mācīšanos ar formālo izglītību, attīsta iedzimtas spējas līdztekus jaunām kompetencēm.*
LDDK aicina ministriju arī turpmāk būt atvērtiem pret sadarbību ar sociālajiem partneriem, un – caur tiem – ar nozaru ekspertu padomēm, lai nodrošinātu īstenoto reformu ilgtspēju un nodrošinātu izglītības pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību.