IZM un FM vērtēs iespējas būvēt vēl otru hokeja halli (21)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Latvijas Nacionālās sporta padomes sēde (LNSP), pārrunājot jautājumu par 2018. gada pasaules čempionāta hokejā organizēšanu Latvijā, šodien tika pieteikta nepieciešamība pēc vēl otras hokeja halles, un jautājums tika novirzīts saskaņošanai ar Izglītības un zinātnes (IZM) un Finanšu ministriju (FM), pēc sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

«Šāds konkrēts pieprasījums par nepieciešamību būvēt otru hokeja halli tika saņemts tikai šodien. Kad valdībā lēmām par konceptuālu atbalstu šim čempionātam, šāds pieprasījums neizskanēja. Pašreiz nekādu precīzu ne finansējuma aprēķinu, ne redzējuma par to, kur šai hallei būtu jāatrodas, kas to būvē un tamlīdzīgi, nav. Tieši tāpēc nekādu lēmumu nevarējām pieņemt,» sacīja premjers, norādot, ka jautājums novirzīts saskaņošanai IZM un FM.

Līdz ar to patlaban nav skaidrības arī, cik tas varētu izmaksāt un vai valstij būtu finansējums šādas hokeja halles būvniecībai.

Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans, kurš sēdē izteicis ierosinājumu par halles būvniecību, aģentūrai LETA neko daudz par šo ieceri komentēt nevēlējās. Viņaprāt, halles būvniecības izmaksas varētu būt ne vairāk kā 10 miljoni latu.

Kā ziņots, Ministru kabinets oktobrī atbalstīja Latvijas Hokeja federācijas vēlmi 2018. gadā Latvijā rīkot pasaules hokeja čempionātu un deleģēja Ministru prezidentu nosūtīt atbalsta vēstuli Starptautiskajai Ledus hokeja federācijai (IIHF). Latvija kandidēja uz čempionāta rīkošanu 2017. gadā, kad bija paredzēts, ka čempionāts notiks Latvijā un Dānijā, taču šī kandidatūra balsojumā zaudēja Vācijas un Francijas apvienotajai kandidatūrai. Kā iepriekš atklājusi IIHF, arī 2018. gada čempionātu Latvija pieteikusies sarīkot kopā ar Dāniju.

Sporta padomē izskatījām arī vairākus finansēšanas pieprasījumus konkrētu pasākumu rīkošanai, bet gala lēmumu attiecībā ne uz vienu no tiem nepieņēma, un tie atrodoties dažādas procesa stadijās. Dombrovskis sacīja, ka nepieciešamās summas ir mērāmas desmitiem tūkstošu eiro un vienā gadījumā 170 000 eiro apjomā.

Sēdes gaitā skatīja jautājumus par papildu finansējuma piešķiršanas nepieciešamību nākamā gada spīdveja «Grand Prix» sacensībām Rīgā, Biķernieku kompleksajā sporta bāzē, kā arī par 2014.gada pasaules kausa izcīņas turnīra hokejā veterānu un amatieru komandām rīkošanu Latvijā un tam nepieciešamajiem papildu līdzekļiem.

Padome arī uzklausīja ziņojumu un izskatīja finansiālā atbalsta iespējas Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Olimpiešu kluba organizētajam 20. Eiropas «Fair Play» kustības kongresam, kurā plānots aktualizēt tēmu par godīgas spēles principu popularizēšanu sabiedrībā un sporta pieejamību pilsētvidē. Kongress 2014.gada oktobrī notiks Rīgā un tiks iekļauts Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu programmā.

Tāpat sēdē apsprieda Aizsardzības ministrijas (AM) sporta vadlīnijas nākamajiem četriem gadiem. Sēdē AM iepazīstinās ar ministrijas vadlīnijām un prioritātēm sportā 2014. līdz 2018. gadam. Ministru prezidents stāstīja, ka Sporta likums nosaka iespējas AM nodrošināt noteikta sporta veidu atbalstu, to saskaņojot ar Sporta padomi. Šāda AM ieceri tika atbalstīta un tālāk jau AM vedīs pārrunas ar konkrētajām federācijām.

Komentāri (21)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu