Lai gan vairākums darba devēju to neatzīst, darbinieku atlasē, īpaši apkalpojošajā sfērā, viens no svarīgākajiem kritērijiem allaž bijis ārējais izskats.
Izskata nozīme darba tirgū mazinās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kādas juvelierfirmas vadītāja, kura vēlējās palikt anonīma, vaļsirdīgi atklāja, ka darbā ņem tikai skaistus cilvēkus un darba intervijās pievērš uzmanību, cik gaumīgi cilvēks ģērbies un kādas rotaslietas valkā.
Taču tagad darba tirgū vērojama pavisam cita tendence – darba devēji uzsver, ka cilvēka ārējam izskatam nav nozīmes. Būvniecības preču tirdzniecības tīkls «K-rauta» darbiniekus piesaista ar saukli «Nāc, kāds esi!». «K-rauta» izdotajā bukletā rakstīts: «Mums Tu nevari būt par vecu. Tu nevari būt par tievu, par resnu, par garu vai īsu.» Veikalu tīkla personāla atlases speciāliste Marika Uškāne uzsvēra, ka svarīgākais ir cilvēka vēlēšanās strādāt un izskatam tiešām nav nozīmes, taču tiek ņemta vērā cilvēka attieksme pret savu ārieni. Iedzimtas nepilnības nav nekas nosodāms, taču to nevar teikt par netīriem nagiem un nevīžīgām drēbēm.
Apģērbu veikalu tīkla «Seppälä» pārstāve Ieva Siliņa novērojusi, ka skaistums ne vienmēr iet roku rokā ar darba spējām. «Seppälä» priekšroku dod komunikabliem, draudzīgiem un strādīgiem cilvēkiem. «Mūsu mērķis ir klientus piesaistīt, nevis nobaidīt, tāpēc meklējam pievilcīgus darbiniekus. Taču tas nenozīmē, ka ņemam darbā tikai meitenes ar modeles cienīgām ķermeņa formām no sērijas 90 – 60 – 90. Cilvēkam jābūt patīkamam.» Darbā izvairās ņemt cilvēkus, kuriem ir uzkrītoši daudz tetovējumu vai pīrsingu.
Akciju sabiedrībā «Drogas» strādā dažādu vecumu darbinieki. 60% darbinieku ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem, tomēr ir daudz tādu, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, kā arī kolēģi, kuriem tuvojas pensijas vecums. A/s «Drogas» mārketinga direktore Monta Strēle atklāja, ka atlases procesā izskatam ir nozīme, jo 95% uzņēmuma darbinieku ikdienā kontaktējas ar klientiem. «Potenciālā darbinieka izskatam pievēršam uzmanību ne no gaumes, bet no higiēnas viedokļa – vai cilvēks rūpējas par sevi un savu izskatu. No savas puses piedāvājam darbiniekiem darba formas, dažādās krāsās sievietēm un vīriešiem, tādējādi atvieglojot viņu pošanos uz darbu. Ievadapmācības laikā jaunie kolēģi iepazīstas ar higiēnas prasībām, kuras jāievēro darba laikā un vietā. Ar darba formu un apmācību sagatavojam jauno komandas locekli apkalpot mūsu klientus uzņēmuma standartiem atbilstošā formā un izskatā.»
Viens no iemesliem tam, ka mazinās ārējā izskata nozīme darba tirgū, ir augošās lielveikalu un citu tirdzniecības uzņēmumu ķēdes. Atverot vienu jaunu lielveikalu, vajadzīgi aptuveni 400 darbinieki. Darba devējiem kļūst aizvien grūtāk salīdzinoši mazajā Latvijā atrast vizuāli skaistus apkalpojošās sfēras darbiniekus, jo vairākums darbspējīgo cilvēku jau ir nodarbināti. Turklāt liela daļa jaunu cilvēku devušies strādāt uz ārzemēm, kur var nopelnīt vairāk.