Izteiksmīgā, emocionālā, fascinējošā Vita Balčunaite

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Aktrisi un dziedātāju Vitu Baļčunaiti daudzi mēdz dēvēt par vitamīnu, un, viņu sastopot, kļūst skaidrs, ka iesauka ir pilnībā pamatota. Enerģija un dzīvesprieks – tie ir pirmie vārdi, kas ienāk prātā, uzsākot sarunu ar Vitu. Taču, kad viņa stāsta par grāmatām, teātri un pagātnes pieredzi, ir skaidri izjūtams miers. Iekšējs miers un līdzsvars kopā ar mūžīgu rosību un auna spītību veido apbrīnojamu kokteili. Spītība un rosība – tas Vitai jau no dabas, bet līdzsvaram palīdzot ikdienas literatūras deva, nepārtraukta mācīšanās no pieredzētā un paļaušanās uz apgalvojumu, ka dzīvē nav nejaušību.

Vienmēr esi uzsvērusi, ka tev ir svarīga iekšējā sakārtotība. Kā nonāci līdz šai izjūtai?

Līdzsvara – saskaņas ar sevi un apkārtējo Pasauli – meklējumu process nekad nebeidzas. Vienu dienu tu vari būt sakārtots, bet nākamajā, ja sevi nebagātini un nepilnveido, līdz šim sasniegtais šķiet pagaisis. Visu laiku ir jābūt kādam mērķim, uz kuru tiekties. Tāpēc arī ir tā, ka katru dienu kārojas uzzināt kaut ko vairāk par ārpasauli, bet vēl vairāk pašam par sevi. Arī no ezotēriskās literatūras var iegūt informāciju, kas sniedz iespēju paraudzīties uz lietām no cita skatupunkta, tādējādi ačgārnojot savu līdzšinējo Pasaules kopainas redzējumu. Šodien dodos vienā virzienā ar pārliecību, ka šis ir pareizais, taču, iespējams, rīt nogriezīšos pa citu ceļu. Būtiskākais šai Dzīves gājienā nevienam nenodarīt pāri, bet sekot savai Sirdsbalsij. Nodzīvot ik dienu ar mīlestību, sasildot Pasauli un iededzot tajā arvien vairāk gaismas. Arvien no jauna varu apstiprināt: mīlestība ir vienīgā Visumā esošā vērtība. Materiālās lietas gaist, mīlestība – dodas līdzi laikam.

Kādi ir spilgtākie notikumi, kas tevi veidojuši tevi par to, kas esi tagad?

Zini, es tev pirmīt tieši vēlējos pateikt, ka daudzi cilvēki man ir sacījuši: jā, tu esi tik smaidīga un pozitīva, jo dzīve tevi nav lauzusi. Ko gan tas nozīmē – dzīve nav lauzusi? Var būt tieši pretēji, proti, ja reiz esi pabijis bezdibenī un Pasaule reiz šķitusi sagrauta, tumša un bez atpakaļceļa virspusē, varbūt tieši tad, tomēr nokļūstot virspusē, sāc apzināties, ka ikviena cilvēka esamība uz Zemes nav nejaušība. Vai esi kādreiz šķietami slīkusi kādā ūdenstilpnē? Sajūta ir mazliet attāli līdzīga. Tad, kad esi iepeldējis ezerā un pagriezies uz krasta pusi, peldi atpakaļ. Kad vietā, kur vajadzētu būt seklumam, pēkšņi saproti, ka pēdas nerod, kam pieskarties, jo pamata zem kājām nav. Tad, kad saproti, ka lēnām slīdi zem ūdens, taču spēks, kas nepieciešams, lai nokļūtu ūdens virspusē, ir zudis, un apzinies, ka tuvumā nav neviena, kas manītu tavu izmisumu un varētu atsteigties palīgā. Tad ir vien divas iespējas. Slīgt tumsā vai steigties pretī gaismai. Gluži kā palēlinātajā filmā. Zini, tas tumsā iešanas posms šķiet vienkāršāks, taču, pārsteidzošā kārtā, ja izvēlies gaismu, spēki atjaunojas tieši tik ilgi, līdz bez spēka attopies krastā, klausoties savos sirdspukstos, vienotos ar Zemes pulsāciju. Tad garu un ķermeni sasilda smaids, novērtējot virs galvas esošā saules ripuļa staru pieskārienus.

Kad esi pabijis apakšā, skaidri apzinies, ka tā nav tā lieta, ko vēlies vairot, atklājot Pasaulei.
Cilvēkam ir tādas maģiskas spējas – viņš var vai nu otru cilvēku sagraut, vai arī izcelt. Un, ja man jāizvēlas, tad es gluži kā Kaķītis iz “Kaķīša dzirnavām” labāk vairoju labo. Neviens cits gan mūs nevar ievainot vairāk nekā mēs paši, tā arī ir taisnība.
Grūti gan atskatīties uz pagātnes notikumiem. Šobrīd tas viss šķiet tik nebūtisks, tik nereāls, ka par to visu varu vien pasmaidīt. Tobrīd gan likās, ka Pasaule grūst ap mani. Mani tuvākie un mammucis gan apgalvo, ka šis pozitīvais dzinulis un smaids neesot pierimis manī ne uz mirkli. Nu ja! Katram no mums šeit, uz Zemes, ir savs uzdevums! Smaids vairo smaidu! Un lieliski, ja man tādu izdodas uzburt kaut vēl vienā sejā!

Tu bieži piemini, ka ir jāieklausās sevī. Vai tev pašai vienmēr izdodas saklausīt sirdsbalsi?

Arvien atrodos šajā mācību procesā. Dažkārt šķiet neiespējami atšķirt prāta un sirds balsis. Joprojām ir reizes, kad skaidri nezinu, kā piemērotāk rīkoties, piemēram, pieņemot šķietami ikdienišķus lēmumus. Tad sarakstu lozes un velku! Draugi par manu pigorošanos pasmaida. Taču man tas ir nopietns pasākums! (Smejas.) Iespējams, izklausīsies vieglprātīgi, taču, manuprāt, dažkārt šķietamais nejaušības princips nemaz nav nejaušība. Vien mūsu Dvēseles rūpīgi izplānota Jaušība.
Zini, visi mani sapņi līdz šim ir piepildījušies. Pat tādi, kuri likās absolūti nereāli. Būtiski zināt, ko vēlamies. Domām ir neaptverams spēks. Jāmācās nedomāt, par to, kas mūs nomāc, vai par to, ko nekārojam, bet pievērst uzmanību tam, kādi un kur vēlamies būt.

Ļoti simpatizē kāds nesen izlasīts citāts. Tulkojumā no cittautu valodas tas varētu izklausīties aptuveni šādi: “Ja dažkārt šķiet, ka Dievs mūs nemīl, jo piespēlē dažnedažādus pārbaudījumus, mēs kļūdāmies. Viņš mūs mīl pat vairāk kā ļoti. Viņš vienkārši nevēlas, lai paliekam tādi, kādi esam bijuši līdz šim.”

Šajā Dzīves skolā ikvienam notikumam ir nozīme. Dažkārt gan paiet gadi, līdz gūstam apjausmu par mācību, kura reiz saņemta. Iespējams, tas vien bija pagrieziena punkts jaunā virzienā vai arī tikām pārcelti nākamajā klasē. Nesaprašanās iemesls starp cilvēkiem dažkārt ir tas, ka katrs atrodamies atšķirīgos skolas pakāpienos. Iecietība, spēja ieklausīties un sadzirdēt, cieņa citam pret citu un pašiem pret sevi – tās ir vērtības, kuras varam spodrināt sevī ik mirkli.

Visu interviju ar aktrisi un dziedātāju Vitu Baļčunaiti lasiet žurnāla "INTERVIJA" 3. numurā.

Vēl žurnāla "INTERVIJA" 3. numurā:
Caur ērkšķiem uz zvaigznēm – sapnis par Ameriku: aizraujošs stāsts par latviešu puisi, kurš kļuvis par grāmatu izdevēju Ņujorkā.
Dzīvot tiešraidē: saruna ar Capital FM raidījuma STOPkadrs vadītājām Diānu Sauli un Ilzi Kļaviņu.
Vienkārši noslēpumi laimīgai dzīvei: saruna ar dziednieku Aināru Betleru
Režisora dzīves aizkulises: intervija ar amatieru teātra "Reverss" režisori Ilzi Vazdiķi
Kā atrast sevi: intervija ar Rīgas Geštalta institūta dibinātāju Artūru Dombrovski
Krustcelēs starp dzīvi un uzdzīvi: bijušās alkoholiķes stāsts

Jautājiet žurnālu Narvesen un Plus Punkts kioskos, kā arī pasta nodaļās visā Latvijā.
Vairāk informācijas www.zurnalsintervija.lv

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu