Jau drīz nedisciplinētie autovadītāji savās pastkastītēs saņems nepatīkamus paziņojumus (197)

Eiropas Komisijas (EK) sniegtie dati liecina, ka ārvalstu autovadītāji veido aptuveni 5% no visiem autovadītājiem un sastāda 15% no visiem pārkāpējiem visās 28 Eiropas Savienības (ES) bloka valstīs.

Ārvalstu pārkāpēju netrūkst arī Latvijā - pēc Valsts Policijas (VP) sniegtās informācijas, «V-traffic» fotoradari Latvijā pagājušajā gadā konstatējuši 347 372 pārkāpumus, no kuriem aptuveni trešdaļa jeb 113 054 bija pārkāpēji no ārvalstīm. Savukārt policijas inspektori pagājušajā gadā ārvalstu autobraucējiem sastādījuši 14 081 protokolus, salīdzinoši - kopumā sastādīti 253 882 protokoli. Kopumā ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēji no ārvalstīm veido 5,5% no visiem pārkāpējiem Latvijā, liecina VP aplēses.

Cīnīsies ar «lielajām slepkavām»

Līdz šim, ja autobraucējs uz ceļa pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus ar citā ES valstī reģistrētu automašīnu, tad, neskaitot atsevišķus gadījumus, parasti palika nesodīts, jo bija grūti noteikt viņa identitāti un pārbaudīt adresi, kurā attiecīgā automašīna reģistrēta. Taču šā gada 7.novembrī stāsies spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas paredz pārrobežu informācijas apmaiņas ieviešanu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem visās ES valstīs. Šādu regulējumu paredz ES direktīva, un līdz šim šāda informācijas apmaiņas kārtība nepastāvēja.

Likuma grozījumi ES dalībvalstu atbildīgajām iestādēm ievērojami atvieglos sodu piemērošanu autovadītājiem.

Jaunā informācijas apmaiņa ļaus piemērot sodus par pārkāpumiem, ko EK nodēvējusi par «lielajām slepkavām» – statistika liecina, ka 75% ceļu satiksmes negadījumos konstatēto nāves gadījumu vainojama ātruma pārsniegšana, braukšana dzērumā un narkotisko vielu ietekmē, drošības jostu neizmantošana un luksofora signālu neievērošana. Pārrobežu informācijas apmaiņa tiks veikta arī par braukšanas joslas neatļautu izmantošanu un tālruņa lietošanu, transportlīdzeklim atrodoties kustībā.

Informācijas apmaiņas kontaktpunkts būs Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Iestādes, kuru kompetencē ir likumprojektā noteikto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izmeklēšana un izskatīšana, ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra starpniecību ir tiesīgas piekļūt citu ES dalībvalstu transportlīdzekļa reģistrācijas datiem - datiem par transportlīdzekli, tā īpašnieku un turētāju.

Latvijā tiks izmantota Transportlīdzekļu un vadītāju informācijas apmaiņas sistēmas Eucaris CSDD datu bāze, kurā jau tagad informāciju par transporta līdzekļu īpašniekiem var redzēt tās ES valstis, kas tai ir pievienojušās.

Ieguvēji - autovadītāji

VP Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs portālam «Apollo» stāsta, ka no jaunās informācijas apmaiņas sistēmas vislielākie ieguvēji, protams, būs autovadītāji, jo braukšanas kultūra uz ceļiem gan Latvijā, gan citviet Eiropā uzlabosies.

«Liela daļa autobraucēju ir pārliecināti, ka par viņu pārkāpumiem ārzemēs neviens nekad neuzzinās, vai arī viņi paši nemaz nezina, ka izdarījuši pārkāpumu. Tas fakts vien, kad uz mājām atnāks dokuments par sodu, lielākajai daļai pārkāpēju liks to samaksāt, jo cilvēki zina, ka viņiem būs atkal tajā valstī kādreiz jāatgriežas, un viņi nevēlas problēmas,» saka Locs.

Locs lēš, ka protokola sagatavošana un atsūtīšana pārkāpējam no pārkāpuma izdarīšanas brīža varētu aizņemt pāris nedēļas. Līdz ar to, ja būsit ārpus savas valsts robežām pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, jārēķinās, ka pēc pāris nedēļām jūs pastkastītē gaidīs «nepatīkams pārsteigums».

Vislielākie ārvalstu pārkāpēji Latvijā - igauņi un lietuvieši

Kas attiecas uz ārvalstu pārkāpējiem Latvijā, visneapzinīgākie autobraucēji šeit esot mūsu kaimiņi – lietuvieši un igauņi. Precīzas statistikas gan neesot, taču Locs pieļauj, ka viņi varētu veidot 70% līdz 80% no visiem ārvalstu pārkāpējiem Latvijā. Ņemot vērā šo faktu, Latvija nolēmusi pastiprināti sadarboties ar Igauniju un Lietuvu – pašlaik Satiksmes ministrija strādā pie grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kas pastiprinās sadarbību ar šīm valstīm, un informācijas apmaiņa ar šīm valstīm varētu sākties ātrāk, nekā ar citām ES valstīm, norāda Locs.

Locs atzīmē, ka vairumā gadījumu autovadītāji ārvalstīs gan cenšas braukt pieklājīgi un likumus nepārkāpt, jo, tā kā katrā valstī likumdošana ir atšķirīga, nekad nevar zināt, kas par to draud. «Citās valstīs mēs nezinām - varbūt par to pārkāpumu mums atņems automašīnu un ieliks cietumā,» saka Locs. Labs piemērs šajā ziņā esot Vācija, kur, piemēram, par sēšanos pie stūres dzērumā draud kriminālatbildība, nevis administratīvais sods, kā Latvijā.

Mūsu tuvākie kaimiņi – lietuvieši un igauņi - ir labi informēti par to, kas draud par katru pārkāpumu Latvijā, jo sodu sistēmas ir ļoti līdzīgas, tāpēc viņi atļaujas braukt pārgalvīgi, stāsta Locs.

Locs atzīst, ka autobraucēji no Latvijas ceļu satiksmes noteikumus ārvalstīs cenšas nepārkāpt. Vienīgais izņēmums esot kāds Latvijas pilsonis, kas izpelnījies rekordista slavu Lietuvā, kur fotoradari par ātruma pārkāpšanu viņu fiksējušu 47 reizes.

Arī pieklājīgo autovadītāju no ārvalstīm Latvijā, protams, ir ievērojami vairāk, nekā pārkāpēju, norāda Locs. «Pieņemot, ka uz Latviju atbrauc daudz vairāk ārvalstnieku, 5,5% noteikumu pārkāpēju ir salīdzinoši neliels skaitlis,» secina Locs.

Ārvalstīs pieklājīgāki kļūst pat Krievijas autovadītāji

Locs norāda, ka ārvalstīs braukt pārgalvīgi izvairās pat temperamentīgie Krievijas šoferīši, kas savās mājās slaveni ar agresīvu braukšanu un dažādiem pārkāpumiem. Pēc Krievijas un Somijas kolēģu stāstītā, Krievijas autovadītāji, pārbraucot pāri savas valsts robežai, pēkšņi kļūstot sev neraksturīgi apzinīgi un pieklājīgi.

Tomēr, kaut arī statistikas par ārvalstu autobraucējiem – rekordistiem Latvijā VP rīcībā nav, Locs pieļauj, ka noteikti šādi rekordisti ir. Tie varētu būt tie autobraucēji, kas uz Latviju brauc bieži un zina, ka viņiem par noteikumu pārkāpumiem soda nebūs.

Locs stāsta, ka soda piedzīšanas mehānisma vēl pagaidām neesot (arī informācijas apmaiņas sistēma pēc būtības to neprasa – tā prasa tikai nosūtīt sastādīto protokolu pārkāpējam ), taču Tieslietu ministrija uzskata, ka varēs piemērot Eiropas Padomes pamatlēmumu Par savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām.

Lai rastos priekšstats, par ko tad nākotnē mums varētu nākties šķirties no naudas, vizinoties pa ES valstīm, piedāvājam nelielu ieskatu EK sniegtajā informācijā par ceļu satiksmes noteikumiem ES valstīs.

Vācija

Drošības jostu un bērnu sēdeklīšu lietošana ir obligāta. Alkohola koncentrācijas daudzums asinīs nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles, turklāt no 0,5 līdz 1,1 promilei tiek piemērots administratīvais sods, bet virs 1,1 promiles jau draud kriminālatbildība. Jaunajiem braucējiem (divus gadus pēc autovadītāja apliecības saņemšanas un līdz 21 gada vecumam) promiles nav pieļaujamas vispār. Aizliegts atrasties narkotisko vielu - marihuānas, metilamfetamīna, MDMA (ecstasy), morfīna un kokaīna ietekmē. Nav atļauts braukšanas laikā izmantot mobilos telefonus bez hands-free sistēmas.

Lielbritānija

Atļautais alkohola daudzums asinīs - 0,8 promiles, tas attiecas uz visiem autovadītājiem.

Īrija

Alkohola daudzums asinīs nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles, bet jaunajiem autovadītājiem - 0,2 promiles. Lielākais sods, kādu varat saņemt, ja pārkāpjat noteikumus ir 5000 eiro un sešu mēnešu cietumsods

Francija

Drošības jostu un bērnu sēdeklīšu lietošana ir obligāta. Alkohola daudzums asinīs nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles, tas pats attiecas arī uz profesionālajiem autovadītājiem un jaunajiem autovadītājiem. Nedrīkst atrasties marihuānas, metilamfetamīna un ecstasy reibumā. Aizliegts braukt arī zāļu ietekmē, kaut nav precizēts, tieši kādu zāļu. Mobilos telefonus bez hands-free lietot aizliegts, kaut neiesaka lietot arī ar hands -free, jo gadījumā, ja policists pamana, ka vadītājs runājot novērsies no ceļa, viņu var aizturēt. Aizliegts skatīties videoekrānos un tastatūrā.

Itālija

Drošības jostu un bērnu sēdeklīšu lietošana ir obligāta. Alkohola daudzums asinīs nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles; jaunajiem un profesionālajiem autovadītājiem promiles nav atļautas. Aizliegts atrasties marihuānas, metilamfetamīna, ecstasy ietekmē. Aizliegts izmantot mobilo telefonu bez hands -free.

Beļģija

Drošības jostas visiem obligātas, ja vien jūs neveicat atpakaļgaitas manevru, neesat taksometra vadītājs, kas ved klientu, neesat operatīvo dienestu automašīnu vadītājs vai pasažieris, kuram ir attaisnojoši iemesli nelietot drošības jostu, persona, kas nevar uzlikt drošības jostu medicīnisku iemeslu dēļ, pastnieks, kas izvadā pastu nelielos attālumos. Alkohola daudzums asinīs nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles, bet profesionālajiem autovadītājiem - 0,2 promiles. Nedrīkst atrasties marihuānas, metilamfetamīna, MDMA, amfetamīna, morfīna vai acetilmorfīna un kokaīna ietekmē.

Nīderlande

Atļautais alkohola daudzums asinīs- 0,5 promiles, jaunajiem autovadītājiem (mazāk nekā piecu gadu stāžs) - 0,2 promiles; profesionālajiem autovadītājiem - 0,5 promiles. Aizliegts lietot marihuānu, metilamfetamīnu, ecstasy un jebkādas zāles, kas ietekmē braukšanu.

Spānija

Drošības jostu un bērnu sēdeklīšu lietošana ir obligāta. Drošības jostu var nelietot vienīgi, ja braucat atpakaļgaitā vai novietojat automašīnu stāvvietā.Tāpat jostas var nelietot cilvēki, kuriem to liedz fiziski defekti vai kāda smaga medicīniska saslimšana. Tās var nelietot arī taksometru vadītāji, kas pārvietojas pilsētas robežās, kā arī taksometra pasažieri, kuru augums ir līdz 135 centimetriem, pilsētās drošības jostas nav jālieto arī taksometra pasažieriem, kas sēž aizmugurējā sēdeklī. Atļautais alkohola daudzums asinīs – 0,5 promiles, jaunajiem un profesionālajiem autovadītājiem – 0,3 promiles. Aizliegts braukt marihuānas, metilafetamīna, ecstasy narkotiku ietekmē, aizliegts braukt arī legālo narkotiku un tādu zāļu ietekmē, kas apdraud braukšanu. Par braukšanu narkotiku reibumā draud 500 eiro sods un seši soda punkti.

Polija

Drošību jostu lietošana ir obligāta, tās nelietot var personas, kuras var uzrādīt dokumentu, kas pierāda, ka viņas to drīkst nedarīt fizisku īpatnību vai medicīniskas saslimšanas dēļ, tāpat tās var nelietot grūtnieces, taksometru vadītāji, kuru taksometrā atrodas pasažieri, kā arī operatīvo dienestu automašīnu vadītāji un to automašīnu vadītāji, kuru spēkrati nav aprīkoti ar drošības jostām. Alkohola līmenis asinīs nedrīkst pārsniegt 0,2 promiles.

Austrija

Drošības jostas var nelietot personas ar pārlieku lielu lieko svaru. Atļautais alkohola daudzums asinīs – līdz 0,5 promilēm, tiesības tiek atņemtas sākot no 0,8 promilēm. Jaunajiem autovadītājiem, kuru autovadīšanas stāžs ir mazāk nekā divi gadi, atļautā alkohola daudzums asinīs ir līdz 0,1 promilei, tas pats attiecas uz profesionāliem autovadītājiem.

Slovēnija

Drošības jostas atļauts nelietot vienīgi cilvēkiem ar smagām saslimšanām. Alkohola koncentrācijas daudzums asinīs nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles, jaunajiem autovadītājiem promiles nav pieļaujamas.

Čehijā

Autovadītājs pie stūres var sēsties tikai tad, ja nav dzēris ne pilītes alkohola. Alkoholu lietot nemaz nedrīkst arī autovadītāji Slovākijā un Ungārijā.

Lietuva

Atļautais alkohola daudzums asinīs - līdz 0,4 promilēm, jaunajiem autovadītājiem ar mazāk nekā divu gadu stāžu - 0,2 promiles, tas pats attiecas uz profesionālajiem autovadītājiem.

Igaunija

Drošības jostu lietošana ir obligāta. Interesanti, ka noteikumos minēts, ka «jostas var nelietot, braucot pa ledus ceļiem, kas izveidoti uz aizsalušas jūras, upes vai ezera». Atļautai alkohola daudzums asinīs – līdz 0,2 promilēm.

Grieķija

Drošības jostas atļauts nelietot grūtniecēm, pastniekiem, autovadītājiem, kas apkalpo automašīnas, kas pārvadā pārtiku un taksometru vadītājiem. Atļautais promiļu daudzums - 0,5 promiles, jaunajiem autovadītājiem un profesionālajiem autovadītājiem - 0,2 promiles.

Absolūti skaidrā jābūt arī autovadītājiem Rumānijā, kur, tāpat kā Vācijā, par braukšanu narkotiku vai citu apreibinošu vielu reibumā draud kriminālatbildība. Bulgārijā pieļaujamais alkohola daudzums asinīs ir 0,5 promiles.

Somijā pie stūres nevar sēsties ja esat iedzēris vairāk par 0,22 promilēm, Zviedrijā - 0,2 promilēm. Horvātijā atļautais alkohola daudzums asinīs ir 0,5 promiles.

Jāpiezīmē, ka Eiropas valstīs tiek aktīvi domāts par to, kā sodīt turīgos autobraucējus, kam salīdzinoši nelielie sodi ir tikai sīks piliens naudas jūrā, ka tas tiek aizmirsts jau nākamajā dienā. Piemēram, Šveicē 2010.gadā tika piespriests 290 000 ASV dolāru naudas sods kādam turīgam «Ferrari» autovadītājam. Sodu apjomi atkarīgi no ienākumiem arī Vācijā, Francijā, Austrijā un Ziemeļvalstīs.

Vācijā maksimālais pieļaujamais sods par pārkāpumiem ceļu satiksmē ir 16 miljoni ASV dolāru, kamēr Šveicē - viens miljons ASV dolāru. Šādu praksi ar «trekniem» sodiem sodīt pārgalvīgos bagātniekus piekopj arī Somija. 2004.gadā šajā valstī kāds pārkāpējs saņēma 190 000 ASV dolāru lielu sodu. Nozīmējot lielos naudas sodus, tiek ņemts vērā ne tikai materiālais stāvoklis, bet arī autovadītāja pārkāpumi pagātnē.

ŠEIT