Jaunās vakcīnas efektīvi mazina saslimstību

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Latvijas bērnu vakcinācijas kalendārs, kurā patlaban iekļautas vakcīnas pret 13 infekcijas slimībām, ir novērtēts kā viens no efektīvākajiem un draudzīgākajiem imunizācijas kalendāriem Eiropā. Jauno vakcīnu iekļaušana kalendārā uzskatāmi pierāda to efektivitāti - nepilna gada laikā būtiski mazinājusies saslimstība ar vējbakām potēto bērnu vidū. Tāpat pēdējos gados gandrīz nemaz nav novērota bērnu saslimstība ar akūtu B hepatītu, ko nodrošina 1997. gada uzsāktā bērnu vakcinācija pret šo infekciju. Liela interese ir par vakcināciju pret dzemdes kakla vēzi, kas uzsākta pērn septembrī. Mediķi uzskata, ka jādomā arī par rotavīrusa vakcīnas atpakaļ iekļaušanu kalendārā - bērnu vakcinācija pret šo infekciju patlaban līdzekļu trūkuma dēļ atlikta uz 2014. gadu.

Uz citu valstu fona izskatāmies labi
Eiropas Savienība dalībvalstīm veselības jomā  stingri reglamentē tikai divas lietas - infekciju slimību profilaksi un epidemioloģisko uzraudzību, kā arī asins preparātu  pagatavošanas drošības jautājumus. Viss pārējais ir Eiropas dalībvalstu pašu ziņā. Infekcijas slimību jomā pats galvenais uzdevums ir samazināt saslimstību ar vakcīnregulējamām infekcijām. Katrai ES dalībvalstij ir izstrādāts savs  vakcinācijas kalendārs, jo  kopš 2007. gada doma par vakcinācijas kalendāru harmonizāciju ir atmesta - katra valsts turas pie saviem kritērijiem un pieredzes.

Piedaloties starptautiskās konferencēs, dzirdu atzinīgus vārdus par vakcināciju Latvijā. Uz citu valstu fona tiešām izskatāmies labi - mūsu kalendārā ir vakcīnas pret pneimokoku infekciju, pret dzemdes kakla vēzi, vējbakām, un par to ir liels gandarījums. Pat lietuvieši kādā konferencē izbrīnīti jautājuši, kā mums tas izdevies, jo naudas taču veselības budžetā Latvijai esot mazāk kā viņiem. Uzskatu, ka tas ir prioritāšu jautājums -  ir ļoti apsveicami, ka mūsu valstij rūp bērnu veselība.

Dzemdes kakla vēža profilaksē - soli priekšā citiem
Eiropas Savienībā joprojām ir saistošas Pasaules Veselības organizācijas (PVO) prioritātes vakcinācijas jomā. Jaunākā no tām paredz, ka līdz 2015. gadam visās ES dalībvalstīs jābūt ieviestai vakcinācijai pret cilvēka papilomas vīrusu (HPV), nodrošinot sieviešu profilaksi pret dzemdes kakla vēzi. Patlaban no 27 dalībvalstīm šī vakcīna ir ieviesta 12 valstīs, tai skaitā no 2010. gada 1. septembra - arī Latvijā, kur ik gadu no dzemdes kakla vēža mirst ap  pusotra simta sieviešu. Panākumi šīs vakcīnas ieviešanā ir ļoti labi. Pērnā gada pēdējos četros mēnešos divpadsmitgadīgo meiteņu grupā vakcīnas pirmo devu saņēma 47,4%. Veiksmes pamatā bija tas, ka ļāvām par šīs vakcīnas lietderību un efektivitāti runāt ginekologiem, kuri bauda lielu sieviešu uzticību. Ginekologi pārsvarā strādā privātpraksēs, un acīmredzot var veltīt vairāk laika skaidrošanai, sarunām, kas ir jebkura jauna medikamenta vai ārstniecības metodes izvēles pamatā. Protams, par jaunajām vakcīnām pašu mājās netrūka arī kritikas - bija ieteikumi HPV vakcīnas iekļaušanu atlikt, nogaidot, kā veiksies citām valstīm. Bet ko gaidīt, ja tagad PVO to iesaka kā obligātu pilnīgi visai ES? HPV vakcīnas efektivitāti cīņā ar dzemdes kakla vēzi varēs redzēt pēc 10 - 12 gadiem, kad izaugs patlaban vakcinētās meitenes, jo pārsvarā ar dzemdes kakla vēzi slimo sievietes 25 - 40 gadu vecumā.

Mazinās vakcinācijas aptvere
Kaut gan vakcinācijas kalendārs ļauj lepoties, infektologiem pēdējā laikā bažas rada zemā vakcinācijas aptvere Latvijā - arvien vairāk samazinās kopējais vakcinēto bērnu skaits. Pēc LIC datiem, 2010. gadā Latvijā turpinājās imunizācijas līmeņa samazināšanās tendence, kas  iezīmējās jau 2008. - 2009. gadā. Nepietiekama vakcinācijas aptvere lielākoties ir saistīta ne tikai ar sociāli ekonomisko faktoru ietekmi, bet arī ar vakcinācijas noliedzēju  viedokļu popularizēšanu  sabiedrībā, zinātniski nepamatoti apmelnojošas informācijas par vakcinācijas nozīmi un drošību izplatību.

Diemžēl, joprojām ir ārsti, t.sk., ģimenes ārsti, kuri uz visu jauno, tai skaitā vakcīnām, raugās ar ļoti lielu skepsi - nav pietiekami kompetenti,  un neiesaka vakcinēties saviem pacientiem. Arī ASV veikts pētījums apstiprina, ka pati nozīmīgākā loma pacientu izglītošanā par vakcināciju ir ārstiem. Daži ārsti ne vienmēr ir vakcinācijas atbalstītāji, jo tas nozīmē lielāku darba apjomu.  Jāsaka, ka tā gan ir ļoti tuvredzīga attieksme. Atbilstoša vakcinācija aiztaupīs desmitiem mājas vizīšu un ārsta apmeklējumu pacientiem nākotnē, nerunājot par to, ka tiek aiztaupītas slimā bērna ciešanas. Tāpēc valsts līmenī būtu jādomā par efektīvāku ārstu darba organizēšanu un motivāciju, kas veicinātu bērnu vakcināciju. Nereti dzirdu apgalvojumu, ka nevajag vakcinēt, jo vakcīnas bojā imunitāti. Taču neviena vakcīna nevar sasniegt tādu ierosinātāja jeb antigēna koncentrāciju organismā, kā īsta saslimšana. Ja kaut kas var sabojāt imunitāti, tad tā ir smaga saslimšana, nevis vakcīna.

Jauni mērķi, lielāka vecāku atbildība
Palielināt vakcinācijas aptveri būs viens no galvenajiem uzdevumiem arī topošajā Imunizācijas valsts programmā 2012. - 2014.gadam, kuras veidošanā iesaistījušies arī LIC speciālisti. Jau tagad skaidrs, ka PVO visaptverošais mērķis - izskaust Eiropas reģionā līdz 2014. gadam masalas un masaliņas - Latvijai nebūs sniedzams, jo tad vakcinācijas aptverei jābūt vismaz 95%, kas patlaban nav nodrošināta. Tomēr Latvijai pa spēkam  ir PVO uzstādījums līdz 2015. gadam par 2/3 samazināt  par 5 gadiem jaunāku bērnu nāves gadījumu skaitu, kuru cēlonis ir infekciju slimības. Lai to panāktu, vajadzētu pārskatīt likumdošanu un atbildības līmeni vecākiem vai bērna aizbildņiem saistībā ar bērna vakcināciju. Nedrīkstētu būt tā - ja bērns smagi saslimst,  gūst veselībai bīstamas komplikācijas  vai pat iet bojā no vakcīnregulējamas infekcijas slimības, vecākiem par to nav nekādas atbildības, jo viņi vienkārši atbalsta nevakcinēšanos. Ir valstis, piemēram, ASV, kur par šādiem gadījumiem pat iestājas kriminālatbildība. Tāpat jārisina jautājums par nevakcinētu bērnu ierobežošanu apmeklēt izglītības iestādes, kā tas, ir, piemēram, ASV. Mums bieži piesauc cilvēktiesības nevakcinēties, bet tad lai šāds bērns mācās mājās. Jo vecāki, kas nevakcinē savus bērnus, faktiski pagaidām dzīvo veseli uz vakcinēto bērnu rēķina. Kamēr vakcinācijas aptvere ir ap 85% un augstāk, kā patlaban Latvijā, slimības ierosinātāji tik enerģiski necirkulē. Taču, ja vakcinācijas aptvere krītas zem 80%, saslimstība ies plašumā.

Imunizācijas valsts programmā 2012. - 2014.gadam tāpat tiks domāts par kombinēto vakcīnu arvien plašāku pielietojumu, kas palielinātu vakcinācijas aptveri, jo tās ir ērtāk lietojamas, turklāt nepieciešams mazāks dūrienu skaits.

Infektologi cer - ja valstij būs līdzekļi, kas ļausuzsākt zīdaiņu vakcināciju pret rotavīrusu infekciju nevis no 2014. gada, kā patlaban paredzēts vakcinācijas kalendārā, bet, iespējams, jau agrāk, tad ievērojami samazinātos ar rotavīrusu infekciju smagi slimo bērnu hospitalizācijas izmaksas, kas valsts budžetā veido ļoti lielus tēriņus.

Lai mazinātu saslimstību un mirstību no gripas, LIC speciālisti uzskata, ka valsts budžetā noteikti būtu jāatrod līdzekļi gripas vakcīnas apmaksai riska grupu pacientiem nevis 50%, bet 100% apmērā (bērniem līdz 23 mēnešu vecumam, cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, pacientiem ar hroniskām saslimšanām u.c.) . No 29 gripas slimniekiem, kuri  nomira šajā sezonā, nevienam nevajadzēja mirt, jo tie visi bija riska grupu pacienti, kam vajadzēja būt vakcinētiem, uzsver profesore. Latvijā vakcinācijas aptvere pret gripu ir zem 2%, arī iepriekšējos gados tā nekad nav bijusi augstāka par 6%. Tāpēc PVO ieteikums riska grupās pret gripu jau nākamgad nodrošināt 75% aptveri pagaidām Latvijai nešķiet reāls.


KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu