Jaunieša pieredze: darba devēji meklē darbiniekus-pārcilvēkus, darba meklētāji spiesti melot (296)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: aurelio.asiain, CC BY-NC-ND 2.0

Augstās prasības darba sludinājumos ierobežo cilvēku vēlmi un iespējas kandidēt uz izsludināto vakanci, tādējādi vairojot sajūtu, ka valstī trūkst darba piedāvājumu. Lielais sludinājumu skaits un augstais bezdarba līmenis ir divas nesavienojamas lietas, kuru risināšanā ir jāstrādā ne tikai ar bezdarbniekiem vai jauniešiem, bet arī ar darba devējiem, kuri bieži izvirza nepamatotas un galējas prasības. Piemēram, sētnieka darbam tiek atlasīti tikai šādi kandidāti: «Aicinām darbā enerģisku, kārtīgu sētnieku ar nopietnu attieksmi pret darbu, bez jebkādiem kaitīgiem ieradumiem, pieredze darbā ne mazāk, kā trīs gadi.»  (Izraksts no darba sludinājuma.)

Darba sludinājuma atrašana, novērtēšana, CV un motivācijas vēstules sagatavošana, darba intervija. Blakus šīm lietām katram darba meklētājam ir jāparūpējas par savu atbilstību izvirzītajām prasībām – kvalifikāciju, augstāko izglītību, komunikācijas prasmēm, valodu zināšanām un darba pieredzi.

Viens no jauniešu darba-meklētāju apburtajiem lokiem ir pieredzes trūkums un tās nepieciešamība darba sludinājumos. Darbavieta vēlas kandidātu ar darba pieredzi, bet jaunietis to nevar iegūt, jo bez tās tam nav iespējas atrast darbu un uzkrāt pieredzi. Tikai daži uzņēmumi ir gatavi veltīt laiku un naudu jaunu darbinieku apmācībai. Pirms Labklājības ministrija (LM) kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) velta līdzekļus iniciatīvas «Jauniešu garantija» ietvaros, nodrošinot jauniešiem pieredzes iegūšanu, ir jāpievērš darba devēju uzmanība. Uzņēmumiem un darba devējiem ir jāsaskata labums no nepieredzējuša darbinieka – viņš apgūs tieši šajā darbavietā izmantotos paņēmienus un spēs saskatīt problēmas vai trūkumus ar nepieredzējušu skatījumu, tādējādi uzlabojot darba gaitu.

Bezdarba augstais līmenis liek darba devējiem izvirzīt augstas prasības, tādējādi atsijājot kandidātus un cerot atrast sev piemērotāko darbinieku. Tomēr līdz ar to, daudzi darba gribētāji ir gatavi savos CV iekļaut neeksistējošus kursus, novērtēt augstāk savas valodas zināšanas nekā tās ir patiesībā, pierakstīt brīvprātīgo darbošanos kādā pasākumā. Motivācijas vēstulē sevi aprakstīt kā komunikablu, jauku, mācīties gribošu, darbīgu, uzņēmīgu, jo tādu darbinieku vēlētos ikviens darba devējs.

Gan darba devējiem, gan meklētājiem ir jābūt reāliem un jāveido patiess darba tirgus, kurā prasības un piedāvājums atbilst realitātei, nevis jāmeklē darbinieks – pārcilvēks un darba meklētājiem savā CV jāraksta nepatiesi dati. Jo pieejamāki un atbilstošāki darba sludinājumi tiks veidoti, jo vairāk darba meklētāju spēs novērtēt savas patiesās prasmes un atbilstību amatam. Tad arī izkristalizēsies problēmas, ar kurām nākas saskarties gan jauniešiem, gan bezdarbniekiem -, piemēram, nepilnīga profesionālā izglītība, prakses trūkums studiju programmās un profesionālo apmācību nepieejamība.

Ar bezdarba līmeni ir jācīnās ne tikai valsts iestādēm, bet katram pašam ir jāapzinās sava vieta darba tirgū un jāattīsta prasmes, ar kurām viņš var konkurēt starp citiem. Darba devējiem ir jābūt pretimnākošiem un jāmaina sava attieksme pret nepieredzējušiem jauniešiem un jāmāk novērtēt nevis esošās prasmes, bet potenciāls un izaugsmes iespējas.

Komentāri (296)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu