Jaunieti, Tev tas var noderēt! (35)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Chris JL, CC BY-NC-ND 2.0

Jauniešu bezdarbs ir sasāpējusies problēma Eiropas Savienībā (ES), tikmēr, kā liecina statistika, Latvijā būtiski samazinājies to jauniešu skaits, kuri nevar atrast darbu.

Cik daudz jauniešu ir bez darba

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) aktuālākie dati, šā gada augusta sākumā NVA uzskaitē bija 8813 bezdarbnieki vecumā līdz 24 gadiem, kas veido 9,5% un, kā liecina statistika, 2010.gadā bez darba esošo jauniešu skaits Latvijā bija krietni lielāks – 23 203 jauniešu bezdarbnieku.

Jūlija beigās lielākais bez darba esošu jauniešu īpatsvars no kopējā reģionā reģistrētā bezdarbnieku skaita ir Kurzemē - 11,2%, bet mazākais ir Rīgas reģionā - 8,4%.

Kas traucē atrast

Nav noslēpums, ka galvenās problēmas, kas traucē jaunietim iekāroties darbā, ir zems izglītības līmenis, profesijas un darba pieredzes trūkums. No pieminētajiem 8 813 jauniešiem bezdarbniekiem absolūtais vairākums jeb 5868 jaunieši bija ar nepietiekamu izglītības līmeni, proti, ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību (2 806), pamatizglītību (2 549) vai izglītības līmenis bija zemāks par pamatizglītību (513).

Tikmēr personāla atlases «CV Market» uzņēmuma speciālisti novērojuši kādu tendenci - jaunieši, kuri meklē darbu, bieži nemērķtiecīgi kandidē uz izsludinātajām vakancēm. Kā skaidro uzņēmuma pārstāve Inga Daliba, daudzi jaunieši nav formulējuši, kurā nozarē vēlētos strādāt, augt profesionāli, gūt darba pieredzi un augt.

Jaunieši bieži dod priekšroku tūlītējai iespējamai peļņai, nevis profesionālai izaugsmei, noteiktu iemaņu trenēšanai un attīstīšanai, novērojuši personāla atlases speciālisti.

Labprāt izvēlas arī jauniešus bez pieredzes

Vaicāta, vai bieži novēroti gadījumi, kad darba devēji izvēlas darbiniekus bez pieredzes ar nolūku viņus apmācīt, Daliba atbildēja – šos jauniešus pieņem kā, piemēram, zvanu centra operatorus, kurjerus, administratorus skaistumkopšanas salonos u.tml.

«Telemārketinga jomā bieži vien tiek «audzēti» darbinieki, apmācot un trenējot, piedāvājot izaugsmes iespējas par pārdošanas grupas vai projektu vadītājiem. Te ir iespēja jaunam darbiniekam bez pieredzes trenēt savas pārdošanas un komunikācijas iemaņas darbā ar dažādu tipu klientiem,» par iespēju jauniešiem bez pieredzes informēja Daliba.

Jauniešu vēlmes un darba devēju piedāvātais

Daliba pastāstīja, ka jauniešiem piedāvātais atalgojums ir atkarīgs no nozares, tāpat būtiskas ir prasmes, piemēram, svešvalodu zināšanas, dažādu datorprogrammu pārzināšana un lietošanas iemaņas. Taču alga, kādu piedāvā jauniešiem bez pieredzes, ir aptuveni 200 līdz 250 latu «uz rokas».

Portāls «Apollo» vaicāja arī pēc jauniešu viedokļa vēlamā atalgojuma jautājumā. Kā atklāja Latvijas Jaunatnes padomes prezidents Kārlis Boitmanis, jauniešiem, kuri dzīvo ar vecākiem, (piemēram, vidusskolēniem) būtu jāpietiek ar simts līdz 150 latu mēnesi, savukārt studentiem, kuri nedzīvo pie vecākiem, pietiktu izdzīvot ar 300 latiem mēnesī.

Boitmanis novērojis, ka vēlamais atalgojums jauniešu vidū gan ir aptuveni 400 latu «uz rokas».

Vaicāts, vai jauniešiem ir grūti atrast darbu, Boitmanis pauda, ka viegli nav, tomēr uzsvēra, ka tas ir atkarīgs no katra paša. Viņš arīdzan neslēpa, ka nereti jauniešiem ir «par daudz sakāpis». Īpaši viņš izcēla «svaigos» augstskolu absolventus, kuri uzreiz sevi uzskata teju par nozares ekspertiem.

Kā NVA var palīdzēt, ja darba nav

Ar Eiropas Sociālā fonda projekta «Kompleksi atbalsta pasākumi» atbalstu tiek īstenots nodarbinātības pasākums «Darbavieta jaunietim», lai mazinātu jauniešu bezdarbu, palīdzot jaunietim iekļauties darba tirgū, vienlaikus veicinot pastāvīgas darbavietas izveidi un jauniešu pastāvīgu nodarbinātību.

Jaunietis, strādājot viņam izveidotajā darbavietā, saņem darba samaksu, kas nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu - 200 lati mēnesī, par kuru darba devējs veic visas valstī noteiktās nodokļu iemaksas. Līgumu ar darba devēju slēdz NVA, savukārt darba devējs slēdz darba līgumu ar jaunieti.

Darba devēji, kuri piedalās pasākumā, saņem dotāciju algai -100 latus mēnesī (par jaunieti ar invaliditāti – 150 latus) pirmo sešu mēnešu laikā un 50 latus mēnesī (par jaunieti ar invaliditāti – 100 latus) pēdējo trīs mēnešu laikā. Lai darba samaksa būtu vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā, darba devējam jānodrošina arī papildus finansējums.

Aktivitātes ietvaros darba devējs var saņemt dotāciju 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas darba vadītāja atalgojumam, ja pie darba devēja ir nodarbināti pieci jaunieši bezdarbnieki.

Ir paredzēta arī izmaksu kompensācija darba devējam par darba vietas pielāgojumu veikšanu tiem jauniešiem, kuriem ir invaliditāte, ja pielāgojumu nepieciešamību apstiprinājis ergoterapeits. Kompensācijas apmērs par vienas darba vietas pielāgošanu paredzēts līdz 500 latiem, informē NVA.

Darbavieta jaunietim netiek organizēta nekvalificētos un mazkvalificētos darbos, piemēram, sētnieku, apkopēju un citos līdzīgos darbos.

Lai veicinātu jauniešu darbu bez atlīdzības sabiedrības labā, NVA īsteno aktīvo nodarbinātības pasākumu «Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam».

Iesaistīties var jebkura Latvijā reģistrēta biedrība vai nodibinājums. Pieteikums jāiesniedz un brīvprātīgā darbavietas jāpiesaka tajā NVA filiālē, kuras teritorijā tās tiks izveidotas. NVA filiāles darbinieki palīdzēs izvēlēties biedrības vai nodibinājuma darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus, informē aģentūrā.

Šī gada septiņos mēnešos NVA sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem brīvprātīgajā darbā jau ir iesaistījusi 837 jauniešus bezdarbniekus, kuri savas profesionālās spējas izmēģina un darba pieredzi iegūst tādās profesijās kā sociālās palīdzības organizators, aprūpētājs, asistents personām ar invaliditāti, informācijas un datu ievades operators, administrators, asistents, projekta koordinators un citas. Vislielākais brīvprātīgā darbavietu skaits ir Latgales reģionā un Rīgā, informē aģentūrā.

Šajā pasākumā tiek iesaistīti NVA reģistrētie bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Viena jaunieša nodarbinātības ilgums - no viena līdz sešiem mēnešiem. Pasākuma laikā NVA jauniešiem izmaksā arī 40 latu stipendiju mēnesī, bet tiem, kam ir invaliditāte - 60 latus. Pasākuma dalībnieki tiek apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darbavietā.

NVA informē, ka šogad uzsākts jauns pasākums jauniešiem bezdarbniekiem - «Darbnīcas jauniešiem».

Jaunajā pasākumā var piedalīties NVA reģistrētie bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuri nav ieguvuši profesionālo izglītību vai nav bijuši iepriekš nodarbināti.

Deviņu nedēļu laikā izglītības iestādē «Darbnīcu jauniešiem» dalībnieki var iepazīt trīs profesionālās izglītības programmas, katrai no tām veltot trīs nedēļas.

Jaunietis, piedaloties teorētiskajās un praktiskajās nodarbībās, uzzina katras profesionālās izglītības programmas specifiku un iegūst pirmo profesionālo pieredzi, lai vēlāk varētu mērķtiecīgi izvēlēties tieši viņam piemērotu turpmākās izglītības un profesionālās darbības jomu.

Savukārt jauniešiem bezdarbniekiem ar augstāko izglītību ir paredzēts pasākums «NVA inspektoru asistentu apmācība un prakse».

Kāda atsaucība?

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos NVA organizētajos pasākumos piedalījušies 15,4 tūkstoši jauniešu bezdarbnieku (viens cilvēks var būt piedalījies vairākās aktivitātēs).

2013.gada jūlijā NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos piedalījušies kopumā 3337 jaunieši, no tiem jūlijā dalību pasākumos uzsāka 1945 jaunieši. Karjeras konsultācijas 2013.gada septiņos mēnešos saņēmuši 6749 jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem (ieskaitot).

NVA atzīmē, ka šogad darbā iekārtojušies 7 309 jaunieši, no kuriem 3133 atraduši darbu pēc kāda no aktīvo pasākumu pabeigšanas.

Komentāri (35)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu