Jaunups aicina nepakļauties Lipmana «kārtējām vīzijām»

BNS
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Lai arī Rīgā ir nepieciešami vēl jauni infrastruktūras objekti, arī multifunkcionāla halle, tā patlaban nav prioritāte, un ne valsts, ne pašvaldība tās celtniecībai naudu nevarēs dot, norādīja partijas «Jaunais laiks» (JL) Rīgas mēra amata kandidāts Edgars Jaunups.

Intervijā aģentūrai BNS viņš arī aicināja šajā ziņā nepakļauties Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidenta Kirova Lipmana «kārtējām vīzijām», jo tas būtu bezatbildīgi.

«Skaidrs, ka Rīgā nenoliedzami ir vajadzīgi infrastruktūras objekti vēl papildus — bez bērnudārziem arī sportam, par to nav nekādu šaubu. Taču jautājums ir, kas ir prioritātes — kas ir tajā prioritāšu sarakstā augšgalā un kas nedaudz zemāk,» skaidroja Jaunups un piebilda, ka vispirms valstī būtu jāpabeidz jau iesākto objektu būvniecība.

«Ja pašlaik jautā man, kas esmu liels sporta draugs, līdzjutējs un atbalstītājs, tad, ja man kāds grib iestāstīt, ka šis ir brīdis, kurā valstij vai pašvaldībai ir jāceļ kāds sporta infrastruktūras objekts, es saku kategoriski: nē. Tas, kas valstij patlaban ir jāizdara, tai ir kvalitatīvi jānobeidz tie [objekti], kuri ir jau iesākti,» viņš uzsvēra, atgādinot, ka iesākti un vēl nepabeigti ir olimpiskā sporta centri gan Daugavpilī, gan Jelgavā, arī Siguldas kamaniņu trase brūk kopā.

«Patlaban vēl pakļauties Lipmana kunga kārtējām vīzijām, manuprāt, vienkārši ir ļoti bezatbildīgi,» atzina JL mēra amata kandidāts.

«Tas, ko gan vajag darīt, — ja Lipmana kungs un privātie investori pašlaik šajos apstākļos saskata iespēju un vēlas paši būvēt, tad pašvaldībai ir jāizdara viss nepieciešamais, lai radītu ideālus apstākļus šādai iecerei. Un šeit var runāt par ļoti īpašu attieksmi un vajag runāt par īpašu attieksmi, bet tikai ar vienu nosacījumu — ka uzņēmēji to izdara par savu naudiņu,» Jaunups norādīja.

Viņš gan atkārtoti arī uzsvēra, ka kopumā multifunkcionālas halles būvniecība noteikti pilsētai dotu daudz laba, taču tās celtniecībā ar finansējumu nevar patlaban iesaistīties ne pašvaldība, ne valsts.

Jaunups iepriekš pildīja ģenerālsekretāra pienākumus Latvijas Basketbola savienībā, taču pēc viņa kandidatūras izvirzīšanas Rīgas mēra amatam iesniedza atlūgumu.

Jau vēstīts, ka Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) ceturtdien publicētā informācija liecina, ka, iegūstot tiesības Rīgā rīkot 2014. gada pasaules hokeja čempionātu, tā organizatori plāno otru čempionātam nepieciešamo halli ar 8000 skatītāju vietām atklāt jau 2011. gadā.

Uz 2014. gada pasaules čempionāta rīkošanu ir pieteikušās četras valstis — bez Latvijas arī Baltkrievija, Ukraina un Ungārija. Tikai Latvijā jau ir risinājies pasaules čempionāts elites grupā (2006. gadā). Ceturtdien kandidātes prezentēja arī savus čempionāta rīkošanas piedāvājumus, bet balsošana un uzvarētājs tiks noteikts piektdien, 8. maijā, IIHF ikgadējā kongresā Šveices galvaspilsētā Bernē.

Iepazīstinot ar četrām kandidātēm uz 2014. gada čempionāta rīkošanu, IIHF ziņo, ka Latvijas piedāvājumā viena no hallēm ir 10 300 skatītāju ietilpīgā «Arēna «Rīga»», kur jau 2006. gadā norisinājās pasaules čempionāta spēles, bet otru plānots atklāt 2011. gadā, un tā atradīsies astoņus kilometrus no galvenās halles.

2006. gadā otra arēna bija «Skonto» halle, kas uz čempionāta laiku tika piemērota hokeja vajadzībām, tam iztērējot vairākus miljonus latu. Pēc čempionāta šajā hallē hokejs vairs nav spēlēts.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība konceptuāli atbalsta jaunas multifunkcionālas halles ar septiņiem astoņiem tūkstošiem skatītāju vietu celtniecību Rīgā, taču premjers Valdis Dombrovskis («Jaunais laiks») norādījis, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā to nav iespējams finansēt no valsts budžeta līdzekļiem. Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans, kas ir galvenais Latvijas kandidatūras virzītājs, iepriekš pieļāvis iespēju, ka valstij vajadzēs iedalīt zemi jaunas halles būvniecībai.

Jau zināms, ka 2010. gada pasaules čempionāts notiks Vācijā (Ķelnē un Manheimā), 2011. gadā labākās komandas tiksies Slovākijā (Bratislavā un Košicē), 2012. gadā — Somijā (Helsinkos un Turku), bet 2013. gadā — Zviedrijā (Stokholmā un Malmē).

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu