Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas reālus rekonstrukcijas darbus iecerēts sākt 2014.gadā, bet darbu pabeigšanas termiņš iecerēts 2016.gada 30.jūnijs, liecina valsts sekretāru sanāksmē iesniegtais Ministru kabineta rīkojuma projekts.
JRT ēkas rekonstrukcijas darbus plānots veikt divos gados
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Paredzēts, ka Kultūras ministrijai par JRT ēkas telpu nomu VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) 2016.gadā būs jāmaksā 72 641 lats, bet no 2017.gada katru gadu tie būs 145 282 lati.
Plānotais nomas līguma sākuma termiņš ir 2016.gada 1.jūlijs.
Kultūras ministrijai sadarbībā ar VNĪ līdz 2013.gada 15.janvārim būs jāiesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projekts par JRT ēkas rekonstrukcijas darbu laikā veicamo pārcelšanās un aprīkojumu iegādes izdevumu iekļaušanu likumprojekta «Par valsts budžetu 2014.gadam» ilgtermiņa saistībās.
Paredzēts, ka Finanšu ministrijai, gatavojot priekšlikumus likumprojektam «Par valsts budžetu 2013.gadam», jāparedz ilgtermiņa saistības JRT ēkas rekonstrukcijas darbu izdevumu segšanai VNĪ 5 176 136 latu apmērā. 2013.gadā nepieciešamais finansējums plānots 365 588 latu apjomā, 2014.gadā - 1 484 400 lati, 2015.gadā - 2 199 096 lati, bet 2016.gadā - 1 127 051 lats.
JRT ēkas vizuālo apsekošanu VNĪ veica 2010.gada aprīlī, secinot, ka ēkas pagraba sienas vietām ir bojātas no mitruma iedarbības un pamatiem nav hidroizolācijas. Lāčplēša ielas fasādes apmetums un krāsojums ir bojāts, pagalma puses fasādes mūra šuves ir izdrupušas. Koka logu bloki stipri bojāti. Galvenais balkons Lāčplēša ielas fasādē sliktā tehniskā stāvoklī, tāpēc uzstādīts aizsargsiets. Ne ēkas fasādes, ne notekcauruļu, ne karnīžu remonts nav veikts no 1956.gada, katru pavasari nākas veikt neatliekamus remontdarbus avārijas stāvokļa novēršanai.
Ēkai nepieciešams veikt renovāciju, nepieciešama skatuves modernizācija, skatītāju zāles un tai piegulošo telpu rekonstrukcija. Avārijas stāvoklī ir arī teātra tehniskie tīkli, ugunsdzēsības ūdensvads un sūkņu stacija.
Veiktajā ēku inženiertehniskajā apsekošanā un arhitektoniskajā izpētē konstatēta visu inženierkomunikāciju neatbilstība mūsdienu prasībām un normatīvajiem aktiem.
JRT ir pierādījis, ka spēj strādāt ar pilnu atdevi un noslogojumu ēkām, diemžēl pašas ēkas šo slodzi vairs nespēj izturēt. Skatītāju skaitam nemitīgi pieaugot, ir kļuvis aktuāls jautājums par iespējamajiem variantiem ēku funkciju paplašināšanai un infrastruktūras pilnveidošanai, atjaunošanai, izveidojot jaunus spēles laukumus un pilnveidojot esošo telpu izmantošanas iespējas.
Teātra skatuves gaismas un skaņas tehnika ir morāli un tehniski novecojusi, gaismas ķermeņi un skaņu tehnika ir 40 un pat vairāk gadus veci un nespēj nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu izrāžu gaismošanu un apskaņošanu. Lielās zāles skatītājiem patlaban ir jāsamierinās ar Latvijas Nacionālā teātra iepriekš lietotajiem krēsliem, kas tika nodoti JRT rīcībā.
Nerestaurējot un neremontējot teātri, tiks nodarīti lieli zaudējumi mākslas un kultūras jomai, kā arī nodarīts būtisks kaitējums vēsturiskam arhitektūras piemineklim.