Jurists: «Latvenergo» tarifu lietā jācīnās ar cēloni, nevis ar sekām

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Gatis Dieziņš/LETA

«Latvenergo» tarifu lietā jācīnās ar cēloni, nevis ar sekām, laikrakstam «Dienas Bizness» uzsvēris «BDO Zelmenis & Liberte» jurists Jānis Timma.

Viņš skaidro, ka šajā lietā izkristalizējušies divi aspekti, kas būtu jāanalizē.

Pirmais ir pašreizējā prasība tiesā, vai tarifi nav diskriminējoši. Tomēr būtiskāk būtu pavērtēt pašu tarifu celšanas nepieciešamību un pamatotību.

Kā minēts tiesas spriedumā, tarifam ir jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un tam ir jānodrošina sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāte. Respektīvi, tarifa apmēru tieši ietekmē tas, kādas izmaksas rodas, iepērkot elektroenerģiju, kādas ir tirdzniecības pakalpojuma izmaksas un kādas ir pārvaldes sistēmas pakalpojumu izmaksas. Savukārt no sabiedriskā pakalpojuma rentabilitātes principa izriet, ka sabiedriskajam pakalpojumam ir jānes peļņa, jo pretējā gadījumā rentabilitātes rādītājs būs negatīvs. Respektīvi, tarifam ir jāsatur arī peļņas komponenti.

Kā atgādina jurists, no publiski pieejamajiem avotiem redzams, ka 2008.gadā «Latvenergo» strādāja ar EBITDA peļņu 107 miljoni latu (tīrā peļņa - septiņi miljoni latu), 2009.gadā EBITDA bijusi 144 miljoni latu (tīrā peļņa - 19 miljoni latu), bet 2010.gadā EBITDA bija 207 miljoni latu (tīrā peļņa - 44 miljoni latu). Tas nozīmē, ka EBITDA līmenis 2010.gadā ir bijis 36% līmenī no apgrozījuma.

«Tie ir visnotaļ apskaužami rādītāji, kurus pārspēj vien tādas nozares kā telekomunikācijas un ostu/stividoru pakalpojumi,» norāda Timma. «Līdz ar to nav izskaidrojama un nav saprotama situācija, kad regulējamās nozares uzņēmumam, kuram ir tik pārliecinoši finanšu rādītāji, tiek apstiprināts jauns tarifu plāns ar ceturtdaļas pieaugumu. Jautājums - cik tad pietiktu? Ar 300 miljoniem latu un 55% EBITDA peļņas līmeni?»

Jurists uzsver, ka šajā lietā tiesas lēmums tiks pārsūdzēts un šis process turpināsies. Tomēr, pieņemot, ka «Latvenergo» šo tiesvedību zaudēs, saglabājot pašreizējo tarifu aprēķināšanas un apstiprināšanas metodiku, diez vai kompāniju varēs uzskatīt par zaudētāju.

«Īstermiņā, protams, tas var sagādāt problēmas - var nākties šķirties apmēram no 45 miljoniem latu. Tomēr ir skaidrs, ka jau brīdī pēc galīgā lēmuma «Latvenergo» sagatavos jaunu tarifu projektu, pārdomātāku un precīzāk noformulētu, paredzot vienādi augstu tarifu visiem patērētājiem, un dosies uz regulatoru. Pie pašreizējiem spēles noteikumiem «Latvenergo», protams, ilgtermiņā būs ieguvēja lomā,» brīdina Timma.

Viņš rezumē, ka, strīdoties par to, vai tarifu plānā iekļautās pozīcijas ir atbilstošas, vai tarifi nav diskriminējoši utt., faktiski mēs cīnāmies ar sekām.

«Pēc būtības ir jāpārskata pašu tarifu aprēķināšanas un apstiprināšanas metodoloģija un «Latvenergo» pārvaldības modelis. Nav pieļaujama situācija, ka valsts uzņēmums tiek izmantots kā instruments valsts budžeta deficīta mazināšanai dividenžu veidā,» akcentē jurists.

Jau ziņots, ka Administratīvā apgabaltiesa 25.jūnijā atcēla Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2011.gada 16.februāra lēmumu Nr.40, aģentūru LETA informēja apgabaltiesas priekšsēdētājas sekretāre Santa Kalnmale.

Apgabaltiesa spriedumā konstatējusi, ka tarifu diference «Starta» un «Pamata» tarifā neatbilst likumā par SPRK nostiprinātajam principam, ka tarifiem jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina uzņēmuma rentabilitāte.

Apgabaltiesa spriedumā atzinusi, ka lietā nav dokumentu, no kuriem būtu iespējams secināt, kādas ir tirdzniecības pakalpojumu izmaksas, bet SPRK savu lēmumu pieņēmusi uz «Latvenergo» aprēķinu pamata, taču nav zināms, kā tie veidojušies.

Biznesa portāla «Nozare.lv» rīcībā nonākušajā pilnajā tiesas spriedumā teikts, ka tarifam jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāte. Minētais princips nodrošina objektīvu un taisnīgu, uz ekonomiskiem pamatiem balstītu līdzsvaru starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir jānodrošina droši un kvalitatīvi pakalpojumi, un pakalpojumu lietotājiem.

SPRK nevar iestāties lietotāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pusē, balstoties uz citiem apsvērumiem, piemēram, lietotāju nespēju apmaksāt elektroenerģijas rēķinus, pārāk straujo tarifu kāpumu, ekonomisko un sociālo krīzi valstī, citu obligāto maksājumu sadārdzināšanos, tarifu paaugstināšanas lietderību.

LETA jau ziņoja, ka pērn apgabaltiesa vienā lietā apvienoja 34 pieteikumus, kuros apstrīdēts SPRK 2011.gada 16.februāra lēmuma Nr.40 tiesiskums un lūgts to atcelt.

Lietas tika apvienotas, lai sekmētu administratīvo lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

Pieteikumus par minētā SPRK lēmuma atcelšanu bija iesnieguši Rita Strode, Kaspars Ozoliņš, Aldis Pauliņš, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, Jeļena Rudņicka, Gunārs Pļavnieks, Inese Mora, Irina Trumpele, Jeļena Girucka, Milda Andermane, Klavdija Baškirova, Tamāra Surkova, Dzintra Savicka, Lidija Uļjāne, Aleksandrs Fadejevs, Laura Baroli, Gunta Gračinska, Vija Streiča, Aldis Bērziņš, Regīna Migla, Mirdza Zāģere, Tekla Žabova, Māra Viktorija Zilgalve, Armands Agrums, Maija Stefane, Mihails Kočetkovs, Voicehs Teivāns, Ieva Margarita Ozola, Sarmīte Janfelde, Eduards Ikvilds, Pēteris Vilks, Ilmārs Poikāns, SIA «Sātiņi-S» un Evija Cera.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu