Latvijā līdz ar pavasara iestāšanos ir sākusies ziedputekšņu sezona, tāpēc, cilvēkiem, kas cieš no putekšņu izraisītām alerģijām, būtu jāievēro atbilstoši piesardzības pasākumi, mudina aptieku tīkla «EUROAPTIEKA» mārketinga un pārdošanas vadītāja Dagnija Veidemane. «Iedarbīgākais veids, kā izvairīties no nepatīkamās organisma reakcijas uz norisēm dabā, ir neatrasties ziedēšanas epicentros, kā arī stiprināt imūnsistēmu,» viņa sacīja.
Dati rāda, ka Latvijā pavasarim raksturīgas alerģijas skar 15-20% iedzīvotāju.
Veidemane uzsvēra, ka sevišķi piesardzīgiem ir jābūt pilsētniekiem, jo viņu vidū ziedputekšņu alerģijas ir daudz plašāk izplatītas nekā laukos. Katrs trešais pilsētnieks mūsu valstī cieš no augu ziedputekšņu izraisītas alerģijas, jo pilsētās dūmu un izplūdes gāzu dēļ putekšņi kļūst īpaši agresīvi.
Ziedputekšņu alerģijas jeb polinozes sezona šogad sākās aprīļa vidū. Pēc Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra aerobioloģiskā dienesta datiem, no 16.aprīļa gaisā ir lazdu un alkšņu ziedputekšņi. Savukārt galvenais koku alergēns ir bērza ziedputekšņi, kas gaisā var atrasties līdz pat jūnija vidum. Jūnijā-jūlijā zied graudzāles, no kurām galvenais alergēns ir timotiņš, bet jūlijā-augustā - nezāles, tostarp balanda, vērmele, vībotne.
Jāzina, ka ziedputekšņu alerģijas jeb polinozes biežākās izpausmes ir iesnas, aizlikts deguns, šķaudīšana, acu graušana, asarošana, niezēšana, klepus un apgrūtināta elpošana. Jo lielāka ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jo stiprākas alerģijas izpausmes.
Cilvēkiem, kam ir alerģija no ziedputekšņiem, simptomu mazināšanai ieteicams lietot antihistamīnos līdzekļus, kuri ir nopērkami aptiekās arī bez receptes. Ārstēšanos ieteicams sākt vienu līdz divas nedēļas pirms sāk ziedēt augs, kura putekšņi rada alerģiju. Iedarbīga pirmā palīdzība pret polinozes simptomiem ir aptiekās nopērkamais jūras ūdens, ar kuru skalot degunu un kaklu.
Lai pasargātu sevi no ziedputekšņiem, nevajadzētu to ziedēšanas sezonā ārā žāvēt veļu, lai nenonāktu saskarē ar alergēniem. Tāpat būtu vēlams ik vakaru iet dušā un izmazgāt matus, jo tajos mēdz sakrāties ziedputekšņi. Vēl viens piesardzības pasākums ir valkāt cepures, kā arī saulesbrilles vai citas aizsargbrilles, jo acs gļotāda ir ļoti uzņēmīga pret gaisā virmojošajiem alergēniem.
Cilvēkiem ar zāles ziedputekšņu alerģiju būtu jāizvairās arī no zāles pļaušanas un labāk jāuztic šis pienākums kādam citam ģimenes loceklim.
Lai ziedputekšņi nenonāktu mājoklī, tā logus ieteicams aizsegt ar speciāliem putekšņu filtriem. Savukārt, plānojot atvaļinājumu, cilvēkiem ar alerģiskām izpausmēm ieteicams izvēlēties tieši ziedputekšņu laiku un doties atpūsties jūras tuvumā vai kalnos.
Alergoloģe Signe Puriņa vērš uzmanību uz to, ka cilvēki bieži sajauc alerģiju ar saaukstēšanos, jo simptomi abām kaitēm ir līdzīgi.
«Ja alerģiju ārstē ar pretsaaukstēšanās līdzekļiem, tas var kaitēt veselībai,» viņa brīdināja.
Pēc speciālistes teiktā, nedrīkst aizrauties ar prettūskas un asinsvadus sašaurinošo bezrecepšu deguna pilieniem, jo ilgstoša un nepamatota to lietošana bojā deguna gļotādu.
Ja īsti nav pārliecības, vai cilvēkam ir alerģija, var iedzert vienu antihistamīna līdzekļa tableti. Ja tas mazina simptomus, var diezgan droši apgalvot, ka pie vainas ir alerģija, nevis saaukstēšanās.
Ja ir aizdomas par alerģiju, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai alergologa, kurš nosūtīs veikt analīzes, lai noteiktu, uz kādu alergēnu organisms reaģē.
Plašāku informāciju par alerģisko augu ziedēšanas laiku Latvijā un iespējām cīnīties ar ziedputekšņu izraisītām kaitēm un to profilakses pasākumiem var uzzināt vietnē www.zied.lv, «EUROAPTIEKA» mājaslapā.
Ceļotāji ar alerģisko augu ziedēšanas prognozēm Eiropā var iepazīties vietnē www.polleninfo.org.
