Kā Latvijā svinēja Līgo pirms vairāk nekā 70 gadiem?

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Līgo un Jāņi ir svētki, ko Latvijā svin jau gadsimtiem un, lai gūtu ieskatu, kā Jāņi tika svinēti pirms daudziem gadu desmitiem, ir iespēja to izpētīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļa vietnē [s:38551] - pavisam vienkārši ierakstot atslēgas vārdus, piemēram, «Līgo svinības», «Līgo svētki Latgalē (vai - Zemgalē, Kurzemē vai Vidzemē)» vai «Jāņu svētki», kā arī meklēt informāciju par svētkiem pēc pilsētu vai apdzīvotu vietu nosaukumiem, portālu «Apollo» informēja Baiba Pare, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ERAF projekta informācijas projektu vadītāja.

Kā vēsta 1937. gada laikraksts «Brīvā Zeme» tad šajā gadā 180 000 rīdzinieku devās ārpus galvaspilsētas, lai Jāņus nosvinētu pie radiem vai draugiem laukos. Laikraksta žurnālists pat noskaidrojis, ka no Rīgas centrālās stacijas svētkos izbraukuši 102 000 pasažieru un visvairāk braucēju ir bijis Daugavpils virzienā - 21 tūkstotis. Žurnālists ataino pilsētnieku došanos uz laukiem kā satraucošu un gaidpilnu braucienu: «Tai dienā, kad galvas pilsētas ielās sāk parādīties zaļumu vezumi ar meijām, ozollapu vaiņagiem un kalmju grīstēm, daudz tūkstošus rīdzinieku uztrauc savāda sajūta. Tā pamudina sasteigt darbu un jau laikus iegādāties ar mazo papīra gabaliņu, kas dod tiesības pa dzelzceļu nobraukt līdz tai stacijai, no kuras rīdziniekiem sākas Jāņu prieki. (...) Šādās reizēs neērtības nejūt, ceļa putekļi ir tikai sīkums un laba arī stāvēšana uz vagona kāpšļa, ja nav citas izejas.»

Kā vēsta laikraksts, tad Rīgā vairākās pilsētas vietās - Centrāltirgū, Arkādija parkā, Dzegužkalnā un citur - tika rīkoti zāļu tirdziņi, kur rīdzinieki varēja iegādāties jāņuzāles un vainagus.

«Brīvā Zeme» stāsta par skaistu brīvdabas pasākumu un uzvedumu Līgo vakarā Jēkabpilī un Jaunlatgalē (tagad - Abrenē), savukārt viskrāšņākie ugunskuri esot degti uz Latvijas un Krievijas robežas: «Sevišķi krāšņus Līgo svētkus svinēja uz Latvijas - Krievijas robežas. Robežsargu un pierobežas iedzīvotāju kurtie uguns sārti un spožās raķetes vairāk nekā 100 km garā joslā, mazināja pārrobežas drūmo iespaidu, un rādīja, ka še savus svētkus svin brīva tauta.»

«Visā latviešu zemē dega līksmas jāņugunis»

Gadu vēlāk, 1938. gadā, laikraksts «Jaunākās Ziņas» stāsta par Līgo svētkiem Rīgā. Par spīti vēsajam un dzestrajam laikam, Rātslaukumā bija uzbūvēta deju grīda, kur notika dejas, bet pirms tam Daugavmalā pie Centrāltirgus tika rīkots plašs zāļu tirgus, kuru apmeklējuši ļoti daudz cilvēku. Žurnālists stāsta arī par svētkiem Jūrmalā, kur Majoros arī bijusi uzbūvēta deju grīda, bet jāņugunis kurtas arī jūras malā: «Rīgas jūrmalā par tradīciju kļuvuši Jāņu svētki liedagā. Jūrmalas pils.valde arī šogad bija parūpējusies par izpriecām un jāņugunīm.

eraugoties uz dzestro un vējaino laiku, krēslai iestājoties, liedagā saplūda milzums peldviesu un iebraucēju. Svinību centrā Majoros bija iekārtotas teltis un kioski ar atspirdzinājumiem un loterijas galds. Griezās karuseļi un skanēja jautra deju mūzika. Dejasgrīdu pilnīgi ielenca jaunatne.»

www.periodika.lv

LNB projekta «Digitālās bibliotēkas izveide - 2. kārta» ietvaros pašlaik norit LNB krājumu materiālu pēcapstrāde, kas ļaus izstrādāt jaunus e-pakalpojumus, kā arī bibliotēkas kartīšu digitalizācija un kultūrvēsturisku interneta lapu saglabāšana. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu. Pilnā apjomā ar projekta rezultātiem sabiedrība varēs iepazīties 2012. gada vidū.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu