11 gadus dzīvoju kopā ar vīrieti. Dzīvojam kā jau visi - pirmie gadi bija ļoti skaisti un laimīgi.
Kā nepazaudēt vīru?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tad sākās ķīviņi un izlīgšana utt., bet visā visumā ar savu dzīvi bijām apmierināt - kopā ceļojām, atpūtāmies, viss bija it kā labi. Nebiju greizsirdīga, kaut citi man bakstīja, ka par daudz ļaujot viņam brīvības, bet es viņam uzticējos un viņš mani nebij pievīlis.
Nu lūk, un pēkšņi viņš man paziņo, ka esot aizrāvies ar citu.
Pirmā doma, protams - izdzīt ārā ar visām mantām, bet izrādījās, ka viss nemaz nav tik vienkārši. Pats viņš prom no manis īsti negribot iet, pie šīs arī ne, ja nu es dzenot laukā, tad īrēšot viens dzīvokli.
Bet nu tas nav galvenais - galvenais ir tas, ka es caur savām sāpēm saprotu, ka mīlu viņu un ka negribu viņu zaudēt. Man viņš tik ļoti patīk - gandrīz vai iznāk ka kaut kam tādam bij jānotiek, lai es saprastu savas jūtas, kuras ar gadiem jau bija notrulinājušās.
Tagad cenšamies (it sevišķi es), lai neizšķirtos. Vai es daru pareizi? Kā un ko man darīt? Lūdzu visus uz diskusiju un dalīties padomos. Varbūt kādam ir bijusi līdzīga situācija?