Sācies skolas gads — gan skolēniem, gan studentiem, gan pašiem mazākajiem — bērnudārzu audzēkņiem. Bet vai visiem būs iespēja mācīties bērnudārzos? Kāda ir situācija ar rindām uz bērnudārzu vietām, tukšajām grupiņām un trūkstošajiem pedagogiem, pastāstīja Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta (RD IJSD) Izglītības pārvaldes priekšnieks Guntis Helmanis un RD IJSD Izglītības pārvaldes Pirmsskolas nodaļas vadītāja Iveta Nagla.
Pašlaik Rīgā darbojas 151 pirmsskolas izglītības iestāde. Rindas lielums ir atkarīgs no bērnudārza atrašanās vietas — vislielākās tās ir Purvciemā, Centra rajonā, Zemgales priekšpilsētā, Ziepniekkalnā, kā arī Dreiliņos un Mežciemā lielā cilvēku pieplūduma dēļ. «Līdzšinējā prakse pierāda, ka pa vasaru situācija mainās — daudzi cilvēki nomaina dzīves vietu, tāpēc uz to bērnudārzu, kurā viņi bija pieteikušies un, iespējams, dabūjuši vietu, nemaz neaiziet. Situācija noskaidrosies, kad vairums būs atgriezušies no atvaļinājumiem. Bet domāju, ka rindas būs simtos,» skaidro G. Helmanis.
Audzinātāju trūkums
Lielākā problēma, kurai piemērotāko risinājumu atrast grūti, ir audzinātāju trūkums. Daudzos bērnudārzos ir izremontētas un labiekārtotas telpas, arī grupiņu nokomplektēt nebūtu nekādu problēmu, bet nav, kas strādā. «Uz katru grupiņu ir jābūt divām audzinātājām un vienai auklītei. Lai strādātu bērnudārzā par audzinātāju, ir jābūt augstākajai pedagoģiskajai izglītībai šajā jomā, bet, lai strādātu par auklīti, tā nav nepieciešama. Viena no iespējām, kuru ārkārtas situācijās var īstenot, kad uz grupiņu ir divas auklītes un viena audzinātāja. Taču es nedomāju, kas šis būtu pareizais problēmas risinājums,» stāsta G. Helmanis.
Pirms vairākiem gadiem tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, ka par bērnudārza audzinātāju var strādāt tikai ar augstāko pedagoģisko izglītību. Pirms tam situācija vēl nebija tik traģiska. «Šiem cilvēkiem, kuri gadiem strādājuši bērnudārzos ar maziem bērniem, bija ļoti liela pieredze, viņi bija labi speciālisti, pārzināja visu pirmsskolas metodiku un pirmsskolas vecuma bērnu psiholoģiju. Bet lielu daļu mēs bijām spiesti no darba atbrīvot, jo viņiem nebija augstākās izglītības. Tajā brīdī šādi cilvēki bija aptuveni seši simti. Aptuveni simts audzinātāju no darba aizgāja, pārējās turpināja darbu un sāka mācīties augstskolā. Tām, kuras pašas uzsāka mācības, jau tā paša gada rudenī departaments izmaksāja pabalstu studiju maksai, daļēji to sedzot. Nākamajā gadā uzsākām jaunu programmu, kuras ietvaros tiem cilvēkiem, kuri vēlējās saistīt savu darbu ar pirmsskolas izglītības iestādi, mēs piedāvājām noslēgt trīspusīgu līgumu — viņi iestājas augstskolā pirmā līmeņa profesionālās izglītības iegūšanai pirmsskolas kvalifikācijai, savukārt mēs 100 procentu apmērā apmaksājam studiju maksu. Vienīgi ar noteikumu, ka vēl pēc studiju beigšanas noteikts termiņš ir jānostrādā pašvaldības pirmsskolas iestādēs,» par situāciju pēc likuma pieņemšanas stāsta I. Nagla.
Vēl viens veids, kā strādā departaments, lai pēc iespējas uzlabotu situāciju audzinātāju trūkuma dēļ pirmsskolas iestādēs, ir jauno māmiņu piesaistīšana. «Bērnudārza vadība runā ar to bērnu vecākiem, kuri šeit mācās — tiek meklēts potenciālais darbinieks viņu vidū. Neviena no māmiņām parasti nav pietiekami kvalificēta, lai strādātu par audzinātāju, bet par auklīti gan. Pēc kāda laika, ja viņa ir pārliecināta, ka vēlas turpināt darbu pirmsskolas izglītības iestādē, tiek piedāvāta iespēja mācīties augstskolā un strādāt par audzinātāju. Un RD finansē šīs studijas augstskolā,» norāda G. Helmanis.
Pavasarī Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs kopā trūka aptuveni 340 pedagogu. «Bet tas nenozīmē, ka 340 grupas stāv tukšas. Tik audzinātāju pietrūkst līdz optimālam variantam, kad katra audzinātāja strādā vienu pilnu slodzi,» paskaidro G. Helmanis.
Algu paaugstināšana
Viens no iemesliem, kādēļ bērnudārzos trūkst pedagogu, ir zemās algas, kas nav samērojama ar viņu lielo slodzi un atbildību. Kā risināt šo jautājumu? No jaunā mācību gada sākuma Izglītības un zinātnes ministrija ir noteikusi pedagogu algas palielinājumu par 50 latiem. Un papildu tam Rīgas pašvaldība ir palielinājusi pašvaldības piemaksu pirmsskolas skolotājiem par Ls 31 mēnesī. Pēc RD IJSD Izglītības pārvaldes priekšnieka Gunta Helmaņa domām, zemās algas ir tikai viens no iemesliem, kādēļ pirmsskolas skolotājus piesaistīt ir vēl grūtāk nekā citās izglītības iestādēs. «Arī pamatskolās un vidusskolās, protams, nav viegli, bet bērnudārzi atšķiras ar to, ka pedagogs var paņemt tikai vienu slodzi — 36 stundas nedēļā. Un bērnu ir daudz, viņi ir ļoti aktīvi, tādēļ skolotājs ir pārslogots.»
Alternatīvas pašvaldības bērnudārziem
Bet kā rīkojas vecāki, kuriem nav izdevies «izstāvēt» rindu un sūtīt savus bērnus bērnudārzā? Viens no variantiem ir uzticēt bērnu kādam no ģimenes locekļiem, piemēram, vecmāmiņai vai vectētiņam, vai arī kooperēties ar kaimiņiem, kuriem arī ir mazi bērni. Otrs variants — nolīgt auklīti, kura bērnu pieskatītu. Trešais, sūtīt bērnu privātajās izglītības iestādēs, kur arī pašvaldība piedalās ar līdzfinansējumu – katru mēnesi par katru pašvaldībā deklarēto bērnu, kurš mācās privātajā izglītības iestādē, tiek izmaksāta Ls 33,33 liela dotācija, kas gadā ir Ls 400. Šī summa katru mēnesi tiek pārskaitīta izglītības iestādei, kuru apmeklē bērns.
Taču rindas ir arī privātajos bērnudārzos — arī tie ir pārslogoti un bezgalīgu bērnu skaitu uzņemt nevar. «Nodokļu maksātāji, kuri ir deklarēti Rīgā, bet viņu bērns nav saņēmis vietu kādā no Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēm, sākot no pagājušā gada decembra, saņem pabalstu par vietas nenodrošināšanu 50 latus mēnesī. Gadā tie ir 600 lati,» norāda I. Nagla. Katru mēnesi šiem cilvēkiem tiek pārskaitīta 50 lati, bet, tiklīdz bērns iestājas vai nu privātajā, vai pašvaldības bērnudārzā pabalsta izmaksa tiek pārtraukta.
«Ir vēl kāds risinājums, kurš, manuprāt, tomēr nav pieņemams — Rīgas pašvaldības bērnudārzos neuzņemt tos bērnus, kuri nav deklarēti Rīgā. Šobrīd, protams, vecākiem neviens neteiks, ka ir jāiet projām, jāmeklē cits bērnudārzs, bet uz priekšu tas būs ļoti strikti — pirmās (no četrām) pakāpes rinda pēc reglamenta ir tiem bērniem, kuri dzīvo Rīgā. Katras pašvaldības uzdevums ir nodrošināt savas pilsētas iedzīvotājus ar vietām pirmsskolas izglītības iestādēs,» uzsver G. Helmanis. Šai sakarā I. Nagla norāda, ka «jāņem vērā apstāklis, ka deklarēties Rīgā ir ļoti vienkārši. Turklāt, ja ģimene dzīvo Rīgas rajonā, bet vecākiem darbs ir Rīgā, ir loģiski, ka viņi vēlas, lai bērns apmeklētu kādu no Rīgas bērnudārziem, jo, nesakārtotās satiksmes infrastruktūras dēļ, vecāki nespēj līdz plkst. 19.00 vakarā nokļūt dzīvesvietā. Tādēļ liela daļa cenšas deklarēt savus bērnu Rīgā. Lai gan kopējo situāciju tas, protams, tikai pasliktina.»
Katrai pašvaldībai, kuras bērns apmeklē Rīgas bērnudārzu, tiek uzstādīts rēķins. «Tas, protams, nav pārāk liels. Reālās izmaksas ir aptuveni tūkstoš latu gadā, bet no pašvaldības tiek «iekasēti» aptuveni Ls 400. Tātad par katru bērnu, kurš nedzīvo Rīgā, bet kādas citas pašvaldības teritorijā, mēs ciešam zaudējumus. Un šobrīd Rīgas bērnudārzi ar vietu nodrošina aptuveni tūkstoti ārpus Rīgas bērnu. Faktiski, ja būtu jānodrošina tikai rīdzinieki, mēs jau būtu tuvu mērķim,» stāsta G. Helmanis.
Nākotnes perspektīvas
RD IJSD Izglītības pārvaldes priekšnieks uzskata, ka gaisma tuneļa galā jau ir redzama, vismaz attiecībā uz tīri fizisko vietu nodrošinājumu — Rīgas apkārtnē tiek celti jauni bērnudārzi, Rīgas pašvaldības bērnudārzi tiek remontēti un paplašināti. «Iespējams, ka Rīgā var atrast kādu brīvu zemes gabalu, kur bērnudārzu var uzbūvēt. Bet jautājums ir cits — vai tur tas bērnudārzs ir vajadzīgs? Un vai ir iespējams šo brīvo zemes gabalu atrast tur, kur bērnudārzs patiešām ir nepieciešams? Ja vēl sāks realizētas ieceres, ka privātie būvnieki, kuri ceļ daudzdzīvokļu mājas, arī šajās mājās ieprojektēs vietu bērnudārzam — vienu vai divus stāvus, tad situācija būtu daudz labāka. Es domāju, ka to var izdarīt, bet vai būs, kas tur strādās? Tas ir jautājums, uz kuru mēs nevaram atbildēt.»