Veidojoties noturīgām un labām attiecībām, pārim agri vai vēlu nākas iepazīties gan ar vīra, gan sievas vecākiem. Tas, cik veiksmīgas izveidojas attiecības ar vecākiem, ietekmē arī mikroklimatu jaunajā ģimenē. Par attiecību veidošanu ar partnera vecākiem skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas ārste psihoterapeite Dr. Aija Kraskura.
Kontrole, uzbāzība, konkurence, atšķirīgā bērnu audzināšana
Vecāki bieži jūtas vientuļi, pamesti, nevajadzīgi, un, ja iepriekš viņu dzīve pagājusi galvenokārt tikai rūpēs par bērnu, viņi gluži neapzināti var sākt pārkāpt jaunā pāra robežas – bieži ciemoties, zvanīt, žēloties par savu dzīvi, arī saslimt vai pastiprināti rūpēties par jaunajiem. Tas var novest pie disbalansa jaunā pāra attiecībās, kāds var kļūt neapmierināts, var kaut ko meklēt ārpus ģimenes, jo paša ģimenē toni nosaka kāds cits.
Vecāki un laulātie viens no otra gaida arī savu narcistisko vajadzību apmierinājumu. Vecāki nereti gaida pakļaušanos un cienīšanu, kamēr laulātie – ka respektēs viņu neatkarību un godās arī viņus. Tas nereti sagādā savstarpējus aizvainojumus un vilšanos, un var tikt projecēts kā ļaunais tēls.
Reizēm vīra vecāki var sākt neapzināti konkurēt ar sievas vecākiem par to, kuri vairāk var palīdzēt, vairāk iedot, kuri labāki u.tml. Dažreiz atkal gluži pretēji – paziņo, ka nu viņi savus bērnus ir izaudzinājuši un nepalīdz nemaz – lai nu jaunā ģimene ar visu tiek galā pati.
Visiem mums ir labi pazīstamas domstarpības, kas rodas, audzinot bērnus. Nereti katrai paaudzei ir savi priekšstati par labu audzināšanu, bet visi jau vēlas tikai to labāko. Citi uzskata, ka bērnus iepērt ir veselīgi, citi – ka nē, vieni ir ļoti stingri un prasīgi, otri – nē, vieniem ir augsti mērķi attiecībā uz bērniem, otriem nav, vieni saka, ka, piemēram, dzert un pīpēt nav labi, bet otri ar savu piemēru rāda pretējo. Tas rada neirotisku konfliktu, neirozi bērnam, , jo viņš ir apjucis, sevišķi, ja, piemēram, vecvecāki ir ļoti neatlaidīgi un uzstājīgi un ļoti cenšas jaunos mācīt dzīvot – bērnam tomēr ir savi vecāki.
Kāds risinājums?
Risinājums atkarīgs no tā, cik spējīga neatkarīgi funkcionēt ir jaunā ģimene. Ja viņiem vecāku palīdzība nav tik būtiski vajadzīga, par to pieklājīgi un taktiski var pateikt vecākiem. Reizēm gan tas var izsaukt aizvainojuma uzplūdus – «es jau nevienam neesmu vajadzīgs», «mani neviens nemīl», «un tāda ir pateicība par audzināšanu»… Visbiežāk pēc laika šādas jūtas pieklust un vecāki atrod citus sava brīvā laika pavadīšanas veidus.
Saprotams, ka nav vienīgā «pareizā» attiecību modeļa. Katrai ģimenei ir sava situācija. Protams, ka vislabāk attiecības ar vīra vai sievas vecākiem veidot, ievērojot pieklājību, smalkjūtību, taktu, izrādīt uzmanību, interesi par viņiem. Ja tomēr rodas kādas attiecību problēmas, kāds no iesaistītajiem jūtas neapmierināts, vajadzētu vispirms pārim izrunāties savā starpā, atrisināt domstarpības. Var arī pakonsultēties pie kāda speciālista. Speciālista konsultācija var noderēt arī kādam no vecākiem, kuram grūti pierast pie jaunajiem apstākļiem vai kurš, pašam nemanot, pārāk iesaistījies pāra dzīvē.
Pavadiet laiku kopā un stipriniet ģimenes sajūtu!
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnika šovasar aicina uz vasaras nometni pieaugušajiem «Kā būt apmierinātam ar dzīvi?» Piedalies nometnē, lai saņemtu pamudinājumu, iedrošinājumu pārvērtēt savu dzīvi un meklēt iespējas to mainīt uz labu, ārsti psihoterapeiti palīdzēs tev rast risinājumus arī attiecību uzlabošanā ar sievas vai vīra vecākiem.
Katrs nometnes dalībnieks aizbrauks mājās bagātāks un stiprāks kā atbraucis – ar jaunām atklāsmēm, ar pārliecību, ka var veidot savu dzīvi pats, ar labu pašapziņas devu un drosmi.
Nometne notiek trīs dienas: 7. - 9. augustā vai 21. - 23. augustā (no trešdienas līdz piektdienai) atpūtas kompleksā «Līcīši», Ķeguma novadā, Tomes pagastā, 50 km no Rīgas.
