Kā saimnieks Jāņos sava suņa dzīvību glāba

Vēlētos dalīties pieredzē, varbūt tā kādam palīdzēs glābt savu mīluli.

Dzīvojam Kurzemē, 200 km no Rīgas, neesmu vetārsts un neesmu literāts, tā kā atvainojos, ja kādam šķitīs, ka esmu kaut ko aplamu vai kļūdaini uzrakstījis.

Ap 02:00, Līgo naktī pamanījām, ka mūsu kuce mēģina vemt un pēc mirkļa sāk ļoti ātri pūsties, vēders kā bumba un tas viss burtiski pusstundas laikā. Tā kā nekad agrāk ar ko tādu nebiju sastapies, tramīgs sāku palikt, kad kucei jau kļuva ļoti smagi (sāka elsot, grūti pārvietoties). Zvanu dakterim, kurš saliek visu «pa plauktiem» – situācija ir ļoti nopietna, nepieciešama tūlītēja operācija vai zaudēsim suni – pēc šādām operācijām izdzīvo ~ 50%, pats spēšot operēt pēc 2h (tomēr ir Līgo un, protams, nav pilsētā – maita Mērfijs ar saviem likumiem).

Tā, nu ir ziepes! Meklēju internetā – nekonkretizēšu, bet visu prestižo vetkantoru skaļie solījumi palīdzēt jūsu mīlulim jebkurā laikā – buļļa kaka, vieni vispār neatbild, otrajā cilvēks manāmā šmigā stāsta kaut kādu abrakadabru, labi, saprotu, Līgo, bet ne man, ne kucei no tā vieglāk nepaliek.

Zvanu visiem, kam varu piezvanīt, tukšs gājiens, ņemot vērā, ka ir 02:30 Līgo naktī, ķeros pie salmiņa - zvanu labam paziņam Vetārstam Rīgā - sazvanu, ir! Rīgā, skaidrā, stāsta to pašu, ko mūsu dakteris un saka, lai brauc šurp - ir tomēr suņu Dievs uz pasaules!

Zvanu atkal stāstu, ka pēc visa spriežot, kuce neizturēs, klausulē pauze un tad – iedur viņai adatu kuņģī, lai nolaistu gāzes... Gandrīz telefonu no rokām izsviedu, nenoklausoties līdz galam dzenu sievu pēc resnākās adāmadatas, dakteris to padzirdējis otrā galā sāk bļaut, ka max resnu šļirces adatu un jādur labajā sānā, ~2cm aiz ribām, apmēram pa vidu sānam, ar pirkstiem uzsitot varēs just tukšumu. Atrodam šļirci, dodu sievai, lai dur, viņa mums mājās dursta gan mani, gan kuci.
Atrodam vietu, dūriens, viss kā aprakstīja dakteris – skāba smaka, brūni burbuļi, pēc minūtēm piecpadsmit kucei kļūst vieglāk (adatu jāatstāj iedurtu cenšoties to nofiksēt, kaut turot ar roku, lai nebūtu ik pa laikam suns jādursta), krāmējamies mašīnā un braucam. Ātrumu cenšos nepārsniegt, Ķuzis solīja pastiprinātu kontroli un, lai nekavētu laiku, mēģinot CP ieskaidrot, ka man suns mirst un vai viņu vispār tas interesēs...

Bez piedzīvojumiem tiekam līdz Rīgai, klīnika, piebrauc dakteris, ejam iekšā, zinot kuces reakciju pret šādām iestādēm, sakāpj kamols kaklā redzot, ka kuce lēni ar piepūli, bet pati dodas uz operācijas zāli un esam spiesti reizes 4 saukt atpakaļ, lai netraucētu sagatavošanās procesam. Tālāk 2.5h operācija, kur Vetārsts kā ķirurgs graiza, tīra, šuj, sieva kā asistente tur paplēstu kuņģi, es kā asistenta palīgs, padodu, pienesu, ieleju, atsūcu.

Nedaudz par pašu operāciju. Atgriežot vaļā, Vetārsts saka – viss, ж**а, izskatās, ka nepaguvām, kuņģis tumši zils. Man acis slapjas, sievai tāpat. Tikmēr dakteris turpina cīnīties, masē kuņģi, pie reizes cenšoties ar zondi dabūt ēdiena atliekas ārā, nevar. Masēšanas laikā kuņģim atjaunojas asinsrite, tas atkal paliek sarkans, izņemot nospiesto vietu, OK, griežam vaļā. Tālāk jau operācija kā operācija.

Operācijā tika izgriezta jau atmirusī kuņģa daļa apmēram 8cm diametrā, sašūts kuņģis un piešūts (nostiprināts) pagaidām izskatās, ka viss būs labi (3x tfu), rit ceturtā diena... Protams, sistēmas, injekcijas u.t.t., bet tas salīdzinoši nieks.
Īsumā, kā es sapratu, gāzēm izplēšot kuņģi, tas pie elementāras kustības (nav obligāti lekt pāri žogam vai tml.) var samesties astoņniekā (iedomājieties gaisa balonu, ko vienkārši ar rokām sagriež pretējā virzienā) un palielinoties spiedienam vienā astoņnieka daļā tiek arvien vairāk savilkta sametuma vieta, bojājot gļotādu un apturot asinsriti otrajā daļā, kas sāk atmirt. Vienkārša vēdera dobumu atgriešana un kuņģa «ieriktēšana» vietā var neko nedot, jo sadalīšanās process jau ir sācies un visi tie «labumi» ar asinsriti nonāk organismā.

Iegūtā mācība:
1. Šādas «ziepes» nav biežas vai parasti tiek «norakstītas» uz to, ka suns, ko sliktu apēdis un parasti notiek lieliem (augumā) suņiem, neatkarīgi no sugas, vecuma vai fiziskās sagatavotības pakāpes.
2. Nedodiet sunim dārzeņus (provocē gāzes izdalīšanos kuņģī), lai kā viņam tie negaršotu, kā arī mainot barību, nedodiet kārtējo devu pilnā apjomā, jo arī iespējamas pastiprināta gāzes izdalīšanās, kas faktiski ir kuņģa samešanās iemesls. Suņiem, kas tiek baroti ar putrām, arī ir palielināts risks šādai ligai, jo kuņģis tiekot vairāk izstaipīts.
3. Turiet mājās šļirci ar liela izmēra adatu (mūsu gadījumā tika izmantota 20ml šļirce).
4. Ja, kas tāds ir noticis – suns mēģina vemt, sāk strauji pūsties, nekavējoties zvaniet vetārstam un kā jau rakstīju augstāk – „...max resnu šļirces adatu un jādur labajā sānā, ~2cm aiz ribām, apmēram pa vidu sānam, ar pirkstiem uzsitot varēs just tukšumu.» un «skāba smaka, brūni burbuļi,...». Bet obligāti visas augstākminētās darbības saskaņojiet ar vetārstu.
5. Mērkaķa ātrumā gādājiet suni uz operācijas galda, jo laiks strādā pret jūsu mīluli (mūsu gadījumā 15 – 30 min varēja kļūt liktenīgas).

Kaut kā tā...

P.S. Paldies vietējam un operējošajam Vetārstiem. Neidentificēju, jo nezinu vai neesmu ko lieku uzrakstījis, kā arī negribētos lasīt par viņiem komentāros kādas draņķības, katrs no viņiem dotajos apstākļos izdarīju visu savu, tā brīža, iespēju robežās.