Kokakolas nakts

«Stresiņš pirms eksāmeniem piederas pie lietas. Veselīgi. Īpašu metožu man nav. Jāatliek tik visa mācīšanās uz pēdējo vakaru, jo tāpat pirms tam nekad nav laika. Tad vakarā sēdies klāt un dari, kamēr vari,» pasmaida Ēriks Samulis, kas Latvijas Universitātē studējis ekonomiku maģistrantūrā, tātad eksāmenu viņa dzīvē nav trūcis.

Visbiežāk Ēriks ņem talkā kokakolu — mundrumam («pāris pudelītes iepērku») — un mācās, kamēr jūt, ka ir pavisam noguris. Parasti spēka pietiek vairākas stundas pēc pusnakts. Ja bijis jātop kādam svarīgam rakstudarbam, strādājis arī līdz rīta gaismai.

Vēl viņš mēdz izmantot maģisko formulu — ne es pirmais, ne pēdējais, kas kārto šo eksāmenu; tāda doma palīdzot uztvert vieglāk. Taču — nopūšoties piebilst Ēriks — arī atņem iespēju sasniegt maksimālu rezultātu, jo zemapziņā esi sev iepotējis, ka gan jau kaut kā…

Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes students Juris Brūklis stāsta savu metodi: «Vakarā kārtīgi paēdu, iedzeru stipru tēju un ķeros klāt. Mācīšanās laikā arī šķidrums jādzer — lai neaizmigtu. Parasti es mācos līdz diviem trijiem. Bet visprātīgāk būtu pamācīties vakarā, laikus iet gulēt, tad celties piecos sešos un turpināt.»

Juris atceras, ka pirmajos kursos tie, kam darbi bijuši iekavēti, dzēruši kofeīna tabletes, tad varējuši pat divas diennaktis negulēt. Viņš uzskata, ka stress pirms eksāmena nav nekas traģisks, ļaunāk, ja drebulis nebeidz kratīt eksāmena laikā — tas traucē koncentrēties. Pirms pašas pārbaudes Juris parasti uzsmēķē, lai arī ikdienā to nedara — intensīva dūmu vilkšana novirzot domas. Vēl viņš noteikti uzliek skolas žetona gredzenu, savdabīgais rituāls pagaidām neesot pievīlis.

Ne tikai ailītei

Lielo satraukumu visbiežāk rada neziņa, tātad — viss līdz galam nav padarīts. Nav tādu, kas pirms eksāmena nemaz neuztrauktos. Tie, kas iemācījušies slēpt emocijas dziļi sevī, ārēji būs mierīgi, taču uzkrātais var izraisīt veselības traucējumus vēlāk.

Ir arī tādi, kuri neadekvāti pārdzīvo, nu, pārlieku spēcīgi, pat līdz nebeidzamai skriešanai uz tualeti cīniņā ar šķidro izeju… Psihoterapeite Ginta Ratniece skaidro, ka tā ir organisma somatiska, fizioloģiska reakcija uz lielu stresu (to mēdz dēvēt arī par karalauka caureju).

«Bet faktiski stresa intensitāte tieši saistīta ar to, cik pašvērtējumu saista ar apkārtējo vērtējumu. Cik lielu nozīmi katrs piešķir pasniedzēja, kursa biedru vērtējumam, eksāmena atzīmei. Jo vairāk, jo pirmseksāmenu spriedze lielāka,» skaidro Ginta Ratniece.

«Svarīgi atrast motivāciju sevī — kādēļ es mācos, kur man tas noderēs, kam nepieciešams. Diemžēl bieži vien nesaista studējamo vielu ar realitāti, neredz lielāku jēgu.» Tā bieži esot tiem, kas liek eksāmenus tikai ailīšu aizpildīšanai, nezinot, ko ar apgūto specialitāti darīs dzīvē. Vairāk motivēti esot tie, kas jau strādā.

G. Ratniece neuzskata, ka stress ir veselīgs un norūda. Milzīgā spriedzē nemaz adekvāti nevarot parādīt zināšanas. Diezgan daudz kas atkarīgs no pasniedzēja darbošanās stila. Jo demokrātiskāks, atbildību par apgūto deleģē arī studentam, jo pēdējam vieglāk kārtot eksāmenu. Autoritatīvie rada studentam papildu stresu — no bailēm.

Uzmanies ar tableti

Pie populārām metodēm pieder stipras tējas vai kafijas lietošana pamatīgā daudzumā, nesamērīgs šokolādes patēriņš, daži mērc kājas aukstā ūdenī vai pēc pusnakts mērcējas vēsā dušā ar regularitāti reizi stundā. Vēl kāds iemet mutē pa ripiņai… Vai zāles nekaitē?

«Ir jau arī citādi preparāti, vitamīni, uztura bagātinātāji. Tie var palīdzēt aktivizēt smadzeņu šūnas, dot smadzenēm lielāku spēju akumulēt zināšanas. Taču parasti šie līdzekļi jālieto kursu veidā kādus pāris mēnešus, nevarēs tā — iedzer tabletīti, un viss kārtībā,» skaidro ģimenes ārste Inga Zemīte. Viņa piebilst — šie preparāti nekādu kaitējumu neradīs, svarīgi, kā cilvēks pats tos uztver.

Reizēm mēdz lietot pretstresa līdzekļus, taču jāzina, ka, pārmērīgi uzņemti, tie var bremzēt ne tikai stresu, bet arī domāšanu. Bieži gadoties, ka cilvēks, vairoties no stresa, paļaujas uz tableti — iedzer vienu, otru, trešo un… eksāmenā mieg ciet.

«Nekad nelietojiet vairāk, kā norādīts pamācībā!» I. Zemīte iesaka neķerties pie stipriem preparātiem, bet sākt ar augu valsts izcelsmes līdzekļiem, piemēram, «Persen» vai «Novo-Passit» (šķidrā veidā).

«Ja cilvēks ir pārliecināts, ka farmakoloģiskie līdzekļi palīdzēs, tad jau viss kārtībā. Es gan uzskatu, ka vislabākā metode ir darīt visu laikus. Un mainīt attieksmi pret stresu,» nosmaida ārste.

Čuči gudrs

Un nu vēlreiz par metodēm. Izrādās, ka ne bez pamata ir sensenā provokācija — vajag tik palikt zem galvas mācību grāmatu, mierīgi iet gulēt, un viss būs galvā. Amerikāņu zinātnieki no Čikāgas universitātes atklājuši, ka tieši miegs var izglābt dienas laikā zaudētās atmiņas.

Atklājumā secināts, ka labākais svešvalodas vai citas intelektuālas prasmes apguves veids ir izgulēšanās pēc katras mācību stundas. Miegs veicinot atjaunošanos un līdz ar to arī iemācītā materiāla saglabāšanu, jauniegūtā informācija miega laikā tiek stabilizēta. Tā, lūk! Saldu dusu!