Kā zināt, kad organismam trūkst kālijs (35)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: steffenz, CC BY-SA 2.0

Pēc izplatības Zemes garozā kālijs līdz ar nātriju ieņem sesto vietu. Kālijs ir ķīmiski ļoti aktīvs metāls, kas brīvā veidā dabā nav sastopams. Parastos apstākļos gaisā tas strauji sadeg.

Pazīstamākie kāliju saturošie minerāli ir kālija hlorīds (KC1), silvinīts (KC1 • NaCl) un daudzi augsni veidojošie minerāli (lauku špati, vizlas u.c.). Nelieli daudzumi kālija sāļu izšķīdušā veidā atrodas okeānu, jūru un sālsezeru ūdeņos. Samērā daudz kālija ir augu un dzīvnieku organismos - kālijs ir viens no pamatelementiem katrā dzīvā šūnā. Cilvēka organismā ir ap 140 g kālija.

Nozīmīgākie avoti uzturā:

  • aknas;
  • kāposti;
  • kartupeļi;
  • lapu dārzeņi (pētersīļu lapas, seleriju lapas u.c.);
  • pākšaugi;
  • pilngraudu produkti;
  • rieksti;
  • rozīnes;
  • sakņaugi (bietes, redīsi, rutki u.c.);
  • saulespuķu sēklas;
  • svaigi augļi un ogas (āboli, avokado, banāni, citrusaugļi, melones, upenes, vīnogas u.c.);
  • sēnes;
  • tomāti.

Funkcijas organismā:

No organismā esošā kālija -98% atrodas nervu, muskuļu, nieru, smadzeņu, sirds audu un sarkano asinsķermenīšu šūnās, ap 2% atrodas starpšūnu šķidrumā. Audos kālijs atrodas šķīstošu sāļu veidā, kuri viegli disociē jonos. Kālijs atrodas eritrocītos, tam ir liela nozīme dažu fermentu aktivēšanā un citos procesos.

Kālijs piedalās:

  • muskuļu, it īpaši sirds muskuļa, darbībā, uzturot normālu sirds ritmu un normālu asinsspiedienu;
  • smadzeņu apgādē ar asinīm;
  • vajadzīgā osmotiskā spiediena uzturēšanā šūnās;
  • skābju-bāzu līdzsvara regulēšanā asinis;
  • ūdens maiņā, pastiprinot šķidruma izdalīšanos un normalizējot asins¬spiedienu;
  • nervu impulsu padevē uz orgāniem un citos procesos.

Būdams nātrija antagonists, kālijs uztura sastāvā veicina nātrija izdalīšanos no organisma kopā ar ūdeni, turklāt tiek izvadīti ari liekie kaitīgie citu sāļu pārpalikumi, kas veidojušies vielmaiņas gaitā. (Tai pašā laikā ar nātriju bagāts uzturs rada kālija zudumus un vielmaiņas produktu uzkrāšanos organismā.) Jo lielāka kālija koncentrācija asinis, jo intensīvāk noris dzīvības procesi un jo labāka ir veselība. Uzturā optimālā attiecība Na:K = 1:20.

Deva, deficīts, pārdozēšana

Ar pārtiku pieaugušam cilvēkam būtu jāsaņem ap 4,0 g šā makroelementa dienā. Parasti tā deficītu veselam cilvēkam nenovēro. Kāliju zaudē, ja ir garīgas un fiziskas pārslodzes, samazināts cukura daudzums asinis, bieža caureja, vemšana, svīšana; arī ar urīnu, ja lieto diurētiķus.

Ilgstošas kālija nepietiekamības pazīmes:

  • sirds vājums;
  • pazemināts asinsspiediens;
  • sirds ritma traucējumi;
  • ēstgribas trūkums;
  • paaugstināts holesterīna līmenis asinīs;
  • šķidruma un sāļu aizture organismā;
  • bezmiegs;
  • depresija;
  • atmiņas pasliktināšanās;
  • muskuļu vājums un krampji;
  • sausa ada;
  • centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.

Liekais kālijs parasti tiek izvadīts caur nierēm. Nieru slimniekiem šī funkcija var būt traucēta, tāpēc nevajadzētu lietot ar kāliju bagātus produktus vai uztura bagātinātājus. Pārdozēšana izpaužas līdzīgi deficītam - vājums, sirdsdarbības traucējumi, asinsspiediena pazemināšanās, apziņas traucējumi. Saindēšanās var rasties, ja deva ir ap 18 g kālija dienā.

Ārstnieciskā iedarbība

Kālijs palīdz pret tūsku, augstu asinsspiedienu un sirds slimībām, ārstē dažas alerģijas formas un ādas izsitumus, veicina apdegumu dzīšanu, palīdz alkoholisma ārstēšanā.

Komentāri (35)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu