Kad enerģijas ugunskurs pārvērties pelnos

«Visbiežāk un straujāk izdeg to profesiju pārstāvji, kuriem ikdienā jākontaktējas ar dažādiem cilvēkiem, jāpielāgojas viņu noskaņojumiem, emociju izpausmēm, un tie ir skolotāji, medicīnas un sociālie darbinieki, sekretāres un klientu apkalpošanas centru darbinieki. Darba vietā cilvēkam jātēlo noteikta loma, kurā neiederas ļoti daudzas emocijas. Piemēram, pilnīgi normāli, ja cilvēks jūtas aizkaitināts, ka viņam visu laiku jāpieņem stresa izraisītāji — apmeklētāji, taču pret tiem vienmēr jāizturas laipni un pieklājīgi. Visu dienu pavadot kopā ar citiem, cilvēks ļoti maz laika var atlicināt tam, lai atpūstos pēc stresa situācijas, tādēļ viņš izjūt nemitīgu psihisku spriedzi. Stress radīsies arī tad, ja darbinieka iespējas neatbildīs izvirzītajām prasībām,» stāsta psihiskās veselības centra «Dzintari» Neirožu klīnikas psiholoģe Natālija Ugrimova.

Mūsu nervu sistēma gluži labi prot tikt galā ar īslaicīgu stresu, tā mobilizē ķermeņa enerģijas rezerves, lai situāciju mainītu vai tai pielāgotos — pastiprināti sāk izdalīties stresa hormons adrenalīns, paātrinās sirdsdarbība un elpošana, paaugstinās asinsspiediens. Kad stress ir pārvarēts, sirds un citi orgāni atkal sāk darboties normāli. Biežākie stresa cēloņi ir šādi:

• laika, zināšanu, informācijas un atzinības trūkums;
• pārāk liela atbildība;
• vienveidīgs darbs;
• sliktas priekšnojautas, dusmas, konkurence;
• pretrunīgas prasības mājās un darba dzīvē;
• sliktas attiecības ar kolēģiem un vadību.

Dzīvojot mūžīgā stresā, enerģijas rezerves tiek izsmeltas, un, ja cilvēks neatvēl pietiekami daudz laika, lai tās atjaunotu, iestājas pilnīgs fiziskais un garīgais pārgurums, kuru psihologi dēvē par izdegšanas sindromu.

Sievietes un ideālisti izdeg ātrāk

Kā pamanīt to, ka izdegšana vairs nav aiz kalniem? «Sākumā parādās trauksmes izjūta, cilvēks kļūst neapmierināts un viegli aizkaitināms. Rodas grūtības pieņemt lēmumus, mazinās darbaspējas, un uzdevumi, kuru veikšana agrāk šķitusi viegla, sāk prasīt arvien vairāk laika. Pakāpeniski pievienojas arī fiziskie simptomi — galvassāpes, miega un gremošanas traucējumi,» skaidro psiholoģe. Izdedzis cilvēks kļūst nervozs, impulsīvs un, mājās pārnācis, var «uzsprāgt» bez iemesla. Viņu vairs neinteresē ne draugi, ne izklaides, viņš ir depresīvu izjūtu mākts, apātisks un noguris.

Latvijas sievietes savas iekšējās rezerves iztukšo daudz ātrāk nekā vīrieši, jo tradicionāli veic arī lielāko daļu mājas darbu un rūpējas par bērnu audzināšanu. Natālija Ugrimova novērojusi, ka no izdegšanas sindroma biežāk cieš arī ideālisti, jo viņu prasību līmenis pret sevi un sabiedrību arvien ir augstāks par to, kas ir īstenībā. «Ja tas, ko cilvēks vēlas, nesakrīt ar esošo, ja viņš negūst gandarījumu no tā, ko viņš ir sasniedzis, rodas sasprindzinājums, kas vēlāk var novest pie izdegšanas,» uzskata psiholoģe.

Prieka terapija

«Ticu, ka katram cilvēkam ir savs iekšējais viedums, ko viņš var izmantot, ieklausoties sevī un sev palīdzot,» domā N. Ugrimova. Pirmkārt, vajag veltīt vairāk laika atpūtai un dažādot dzīvi ar vaļaspriekiem un patīkamām lietām, piemēram, aizraujošiem ceļojumiem, skaistuma salona apmeklējumiem, fotografēšanu vai gleznošanu. Iztukšoto «bateriju» uzlādēšanai piemērotas arī pavisam parastas, bet sirdij tīkamas nodarbes — pastaigas mežā vai gar jūru, relaksācija vannā, pat rāmas apceres mirkļi, nesteidzīgi baudot rīta kafiju.

«Ikvienam cilvēkam ļoti svarīgas ir attiecības ar sev tuviem cilvēkiem — ģimeni, draugiem, ar kuriem viņš var dalīties domās un pārdzīvojumos, brīvi paust savas jūtas. Ja kāds no mājiniekiem apsēdīsies blakus un ar sapratni viņu uzklausīs, cilvēkam noteikti kļūs vieglāk,» saka psiholoģe.

Cilvēkiem, kas paši saviem spēkiem tomēr netiek galā ar stresu, vajadzētu vērsties pēc padoma pie psihoterapeita vai apmeklēt stresa pārvarēšanas nodarbības, ko vada profesionāli psihologi.

«Nodarbību laikā cilvēki iemācās izprast stresa iedarbības mehānismus, izpausmes un izraisītājus, lai pārvērtētu savu dzīvi un saprastu, kas viņam traucē — ģimenē, darbā, attiecībās, pasaules uztverē, un, ja iespējams, to mainīt,» norāda N. Ugrimova, kas arī pati vada šādu stresa menedžmenta programmu. «Mācām paņēmienus, kā atbrīvoties no negatīvās enerģijas, kā pašam atjaunoties, piemēram, ar pareizas elpošanas vai mērķtiecīgas iztēles palīdzību. Tas ir veids, kādā cilvēks var iegūt pozitīvas emocijas, neizejot no darba kabineta. Cilvēka prātam jau ir pilnīgi vienalga, vai situācija, uz kuru tas koncentrējas, ir īsta vai tikai iztēles auglis. Piemēram, iedomājoties sulīgu un dzeltenu citronu, ikvienam, gluži kā Pavlova sunim, mutē saskries siekalas. Tieši tāpat mēs varam iztēloties ļoti jaukas lietas un no tām uzlādēties ar pozitīvo enerģiju.»

Lai izdedzis cilvēks atgūtu iekšējo līdzsvaru un enerģiju, vismaz mēnesi regulāri jāizmanto dažādi relaksācijas paņēmieni, aktīvi jāsporto un jādomā pozitīvi. «Ilgi tērējot organisma iekšējās rezerves, jāpaiet laikam, lai tās uzpildītu,» norāda psiholoģe.

Tests «Vai jums draud izdegšanas sindroms?»

Izvēlieties vienu no atbilžu variantiem un saskaitiet punktus: par atbildi «nekad» vai «ļoti reti» — 1 punkts, «dažreiz» — 2, «vienmēr» — 3 punkti.

• Darbā es kļūstu viegli aizkaitināms.
• Darba dienas beigās es jūtos kā izspiests citrons.
• Darbs mani vairs nesaista, tas šķiet garlaicīgs un nogurdinošs.
• Man šķiet, ka mana dzīve un karjera nonākusi strupceļā.
• Lai gan darbam veltu daudz vairāk laika, spēju paveikt daudz mazāk.
• Šaubos, vai šis darbs ir man piemērots, saskatu tajā pārsvarā negatīvos aspektus (maza alga, nenormēts darba laiks, pārāk augstas prasības, jūtos nenovērtēts u. c.).
• Atgriežoties mājās, es nespēju aizmirst par problēmām darbā.
• Es izvairos pēc darba tikties ar draugiem, apmeklēt teātri vai koncertu.
• No rīta pamostoties mana pirmā doma ir: «Kā negribas iet uz darbu!»
• Lai gan esmu labi izgulējies, jau pēcpusdienā jūtu nogurumu un izsīkumu.

10–17 punkti. Jūs esat enerģijas pilns.

18–24 punkti. Manāmas pirmās izdegšanas pazīmes, vairāk laika veltiet sportam un atpūtai.

25–30 punkti. Jums ir visas izdegšanas sindroma pazīmes. Mainiet darbu vai attieksmi pret to, uzkrājiet pozitīvās emocijas.