Pašlaik nav iespējams precīzi prognozēt, vai un cik lieli plūdi šopavasar var veidoties Latvijas upēs - tas būs atkarīgs no tā, cik strauji atnāks pavasaris un vai to pavadīs intensīvi nokrišņi.
Kad Latvijā šogad gaidāmi plūdi? (11)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pavasara palu notece šogad veidosies uz paaugstināta rudens un ziemas perioda noteces fona, taču palu maksimālais ūdens līmenis un caurplūdums lielā mērā būs atkarīgs no pavasara procesa attīstības straujuma un nokrišņu daudzuma martā un aprīlī, uzsver Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Sinoptiķu informācija liecina, ka pavasaru palu notece Latgales un Vidzemes upēs gaidāma lielāka par ilggadīgi vidējo, savukārt Kurzemes un Zemgales upēs mazāka par normu.
Ledus uzlūšana šogad gaidāma vēlāk nekā parasti - rietumu daļas upēs marta trešajā dekādē, savukārt austrumu un centrālās daļas upēs - aprīļa pirmajā dekādē.
Ledus iešanas laikā iespējama ledus sastrēgumu veidošanās Daugavā lejpus Daugavpils pie salām Līksnas-Nīcgales posmā un Jēkabpils-Pļaviņu posmā. Plūdu apdraudēta tad būs apdzīvotā Sakas sala un Daugavas palienes abos upes krastos. Ledus masām strauji ienākot Pļaviņu ūdenskrātuvē, ūdens līmenis pie Pļaviņām var celties par pieciem līdz sešiem metriem.
Arī Vidzemes upēs iespējama ledus sastrēgumu veidošanās un palieņu applūšana. Gaujas lejtecē zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas novadā.
LVĢMC vēsta, ka nelabvēlīga situācija izveidojusies Ogres lejtecē, kur decembra beigās un janvāra sākumā notika ledus iešana. Tā kā pavasarī gaidāma intensīva palu ūdeņu notece no Vidzemes augstienes, Ogres lejtecē veidosies ledus sastrēgumi, un iespējama palieņu applūšana.
Lielupē ledus sastrēguma izveidošanās un zemāko vietu applūšana visvairāk iespējama Mežotnes-Staļģenes posmā, bet Kurzemes upēs ledus sega pārsvarā ir nepilna, straujākie upju posmi ir brīvi no ledus, tāpēc bīstami ledus sastrēgumi, visticamāk, neveidosies.
Latgalē, Vidzemē un Zemgalē daudzviet lēnākajos upju posmos ar relatīvi mazāku upes kritumu iespējama palieņu applūšana arī neveidojoties ledus sastrēgumiem.
Sākotnējās ledus formas Latvijas upēs šoziem parādījās laikā no 4.decembra līdz 12.decembrim, savukārt ledus segas veidošanās notika decembra otrajā dekādē un trešās dekādes pirmajā pusē.
Ziemā sala periodi mijās ar atkušņiem, tādēļ decembra beigās ledus iešana sākās Ventā un Ogres lejtecē, kas turpinājās janvāra sākumā. Lokāla rakstura ledus iešana notika arī citu upju straujākajos posmos, piemēram, Lielupē Mežotnes un Staļģenes posmā, Gaujā pie Siguldas un Salacā pie Lagastes.
Ledus veidošanās atsakās janvāra otrajā dekādē, un trešās dekādes sākumā upes pārsvarā klāja ledus sega. Februāris bija 2,5 grādus siltāks par normu, daudzviet straujākos upju posmos ledus sega daļēji saira, bet Daugavā, Gaujas augštecē, kā arī Lielupē Jelgavas un Kalnciema posmā ledus sega saglabājās visu ziemu.
Ledus biezums marta pirmās dekādes beigās Daugavā posmā no Suražas līdz Verhņedvinskais bija 37 līdz 48 centimetri, Pļaviņu ūdenskrātuvē 47 līdz 51 centimetrs, Ogres lejtecē 37 līdz 63 centimetri, Gaujas augštecē un lejtecē 39 līdz 43 centimetri, Lielupē 21 līdz 34 centimetri.
Daugavā ledus biezums pārsniedza normu par diviem līdz 15 centimetriem, Gaujā par septiņiem līdz astoņiem centimetriem, bet Lielupē ledus sega bija par vienu līdz 17 centimetriem mazāka par normu. Sniega krājumi upju baseinos 10.martā Vidzemē un Latgalē pārsniedza ilggadīgi vidējos lielumus, savukārt Kurzemē un Vidzemē tie bija ap normu vai pat zem normas.