Kad Latvijas sabiedrību varēsim dēvēt par optimistiem? (61)

Tādēļ arī, vērtējot februārī iegūtos negatīvos rezultātus, vēl nav pamata uzskatīt, ka ekonomiskā situācija un iedzīvotāju labklājība pēkšņi sākusi būtiski pasliktināties. Iedzīvotāju vērtējumu kritums visdrīzāk skaidrojams ar vairākiem konkrētiem faktoriem, tostarp komunālo maksājumu pieaugumu saistībā ar skarbāku ziemu, nekā gaidīts, eirozonas problēmu saasināšanos, kas kontekstā ar Eiropas vienotās valūtas prognozējamo ieviešanu rada bažas arī Latvijā u.c.

Taču papildus relatīvajām tendencēm jāņem vērā arī absolūtie iedzīvotāju noskaņojuma rādītāju līmeņi. Tie ir vēl tālu no optimistiska vērtējuma. Tostarp kopējais sabiedrības noskaņojuma indekss «DNB Latvijas barometra» pētījuma metrikā nav spējis pārvarēt -20 punktu atzīmi. Indeksu tempu analīze rāda, ka, lai pārvarētu -20 punktu diapazonu, nepieciešams mazāk nekā gads. Tiesa, ar nosacījumiem, ka indeksa vai indikatora trendā nav īstermiņa kritumu, un finanšu situācija Eirozonā stabilizējas. Tātad, ja nepiedzīvosim būtiskas negatīvas izmaiņas kopējā ekonomiskajā situācijā, iedzīvotāju noskaņojuma indekss neitrālu (nulles) atzīmi varētu sasniegt ne ātrāk kā nākamā gada sākumā.

Citi «DNB Latvijas barometra» rādītāji kopumā uzrāda līdzīgas tendences. Taču to absolūtajos līmeņos ir zināmas atšķirības. Tostarp, vērtējot Latvijas nākotnes izredzes, iedzīvotāji saglabā samērā stabilu attieksmes pozīciju. Minētais indekss kopš 2010.gada rudens ir nulles līmenī ar nelielu tendenci uzlaboties. Tiesa, arī šis rādītājs jaunākajā pētījumā bija nedaudz krities.

Tuvu neitrālai pozīcijai iedzīvotāji vērtē arī Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņas un tā attīstības prognozes, kā arī ģimenes materiālās situācijas izmaiņas turpmākā gada laikā. Turklāt, neskatoties uz to, ka pašreizējais ģimenes materiālā stāvokļa un tā attīstības indekss stagnē, kopumā tie ir stabilāki nekā citi («ārējie») indeksi. Varam secināt, ka ģimenes labāk adaptējas ārējai videi. Diemžēl tas ietver arī daudzu ģimenes locekļu došanos peļņā uz ārzemēm. Domāju, ka tas ir arī iemesls, kādēļ iedzīvotāji ir nedaudz optimistiskāk noskaņoti par savas ģimenes materiālā stāvokļa nākotni, salīdzinot ar ekonomikas pašreizējās situācijas uztveri (kurai ir samērā negatīvs vērtējums februārī: -19). Tātad loģiski ir arī tas, ka daudz kritiskāk iedzīvotāji vērtē izredzes atrast labu darbu Latvijā – šis vērtējums ir -48. Šajā loģikas ķēdē «iekļaujas» arī valdības darbs, kurš ir krietnos «mīnusos»: -40. Turklāt vērtējums ir tuvu tam, kāds tas bija «DNB Latvijas barometra» pētījumu sākumā – 2008.gada aprīlī.

Iedzīvotāju noskaņojums vienmēr mazliet atpaliek no reālajiem ekonomikas datiem un to izaugsmes, tomēr domāju, ja būtiskus sociālekonomiskus satricinājumus nepiedzīvosim, aptuveni pēc gada arī sabiedrības noskaņojums beidzot būs iegājis pozitīvajā «zonā». Tiesa gan, lielais jautājums – kā šo indeksu ietekmēs gadu mijā gaidāmā pāreja uz eiro.