Valentīna dienas tuvošanās un paši mīlestības svētki tradicionāli ir laiks, kad ļoti daudz cilvēku visā pasaulē pieņem lēmumu par stāšanos laulībā vai arī 14. februāri izvēlas par savu kāzu datumu.
Kad precēties, un kas par to maksās?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina SEB bankas un «E-Spy» veiktā aptauja, 24% respondentu Latvijā jau tuvākajā laikā plāno precēties. Kā piemērotākais vecums laulībām, pēc 57% respondentu domām, ir 24–27 gadi, savukārt kāzu rīkošanai lielākā daļa tērējuši līdz 2000 latu, portālu «Apollo» informēja Sanda Purviņa, SEB Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.
Kā liecina aptaujas rezultāti, 24% respondentu Latvijā jau tuvākajā laikā plāno «iestūrēt laulības ostā», 30% vēl ir ideālā partnera meklējumos, bet 29% neplāno precēties, 18% respondentu jau ir precējušies vai arī gaida finansiālās situācijas stabilizēšanos nākotnē utt. Savukārt Igaunijā 15% respondentu kāzas plāno jau tuvākajā laikā, 27% gaida savu īsto partneri, bet 34% nevēlas precēties, atlikušie 25% respondentu ir apmierināti ar dzīvošanu kopā bez laulības saitēm, nejūtas pietiekami finansiāli stabili vai arī vēl gaida bildinājumu. Lietuvā respondentu atbildes ir līdzīgas Latvijā un Igaunijā saņemtajām — 22% plāno jau tuvākajā laikā stāties laulībā, 34% noteikti precēsies, kad būs sastapuši savu ideālo partneri, savukārt 29% aptaujāto nav precību plānu. 16% respondentu pašlaik vēl nav pieņēmuši lēmumu par labu laulībām vai pret tām.
Atbildot uz jautājumu «Vai kāzu rīkošanai aizņēmāties finanšu resursus?», 12% aptaujas dalībnieku Latvijā, 11% Igaunijā un 8% Lietuvā norādījuši, ka svinībām izmantojuši radu vai draugu aizdevumu. Savukārt papildu līdzekļus ar bankas aizdevumu ieguvuši 10% respondentu Latvijā, krietni mazāk no finanšu organizācijām aizņēmušies igauņi — 4% respondentu — un lietuvieši — 3% aptaujāto. Kā liecina pētījuma rezultāti, 66% latviešu, 60% igauņu un 73% lietuviešu kāzas organizējuši par saviem līdzekļiem. Daļa aptaujāto norāda, ka kāzu izdevumus seguši vecāki vai radinieki, svinības nav rīkotas, kā arī uzsvēruši, ka agrāk kāzas organizēt ir bijis vieglāk un arī lētāk — attiecīgi 12% Latvijas respondentu, 24% igauņu un 16% lietuviešu.
Liela nozīme kāzu rīkošanā ir arī izdevumiem. Kā norāda 48% aptaujas dalībnieku Latvijā, kas jau ir precējušies, kāzu rīkošana izmaksājusi vidēji no 500 līdz 2000 latu, 22% kāzām tērējuši līdz 500 latu, savukārt tikai 13% šiem nozīmīgajiem svētkiem tērējuši no 2000 līdz 4000 latu, 4% respondentu vajadzējis vairāk nekā četrus tūkstošus latu, bet 13% nevar nosaukt konkrētu summu.
Savukārt lielākā daļa aptaujas respondentu Igaunijā (36%) kāzu svinībām tērējuši vairāk nekā četrus tūkstošus latu, bet 33% nav vēlējušies atklāt kopējās izmaksas. 17% aptaujāto laulību svinības bijušas pieticīgas, tam tērējot vien 500 latus, bet 12% aptaujāto šim dzīves nozīmīgākajam brīdim tērējuši no 500 līdz 2000 latu, bet 2% no 2000 līdz 4000 latu.
20% respondentu Lietuvā norādījuši, ka kāzas bijušas pieticīgas, pasākuma tērējot ne vairāk kā 500 latu, savukārt 47% respondentu ieguldījuši no 500 līdz 2000 latu, savukārt 15% izmaksas bijušas robežās no 2000 līdz 4000 latu, tikai 2% respondentu tērējuši vairāk nekā 4000 latu, bet 17% neatklāj kopējās summas.
SEB un «E-Spy» kopīgā aptauja tika veikta 2008. gada decembrī un 2009. gada janvārī. Tajā piedalījās vairāk nekā 1380 respondenti no Latvijas, 1680 no Lietuvas un 1590 no Igaunijas.