Pludmales volejbola sezona pat nav sākusies, bet sporta veida aizkulisēs temperatūra jau sasniegusi grādus, kas piestāv ļoti siltai vasaras dienai. Runa ir par vienu no talantīgākajiem Latvijas volejbolistiem Hermanu Egleskalnu, kuram šajā pavasarī būs jāizdara grūta izvēle starp palīdzēšanu Latvijas klasiskā volejbola izlasei un spēku izmēģināšanu bīčvolejbolā kopā ar Mārtiņu Pļaviņu.
Pats Egleskalns savu izvēli jau esot izdarījis par labu pludmales smiltīm, tomēr ne visus šāds lēmums apmierina, jo Egleskalns ir Latvijas izlases atslēgas spēlētājs, turklāt pēc Gundara Celitāna traumas arī vienīgais augstas klases diagonāles spēlētājs. Un tad volejbolisti sāk spēlēt futbolu, ar precīzām piespēlēm novirzot bumbu viens otram.
«Man un Mārtiņam lika noskaidrot, ko vēlas Egleskalns, un acīmredzot vēlējas, lai noskaņojam viņu par labu spēlēšanai izlasē. Cik man zināms, tad Egleskalns ir izlēmis par labu pludmales volejbolam. Taču zinu, ka viņš vēl zvanīs un runās ar izlases galveno treneri Vildi,» stāsta pludmales volejbola treneris Aigars Birzulis.
«Egleskalns man zvanīja un es viņam izklāstīju savu viedokli,» norāda Raimonds Vilde. «Izlases dēļ viņš zaudēs tikai nepilnu mēnesi, bet pēc tam viņam priekšā vēl būs visa vasara, lai saprastu, vai viņam sanāk vai nesanāk nostiprināties pludmales volejbolā. Man nekas nav pretī, ka viņš pamēģina spēkus smiltīs, taču to visu var darīt arī pēc izlases startiem. Egleskalns ir vajadzīgs Latvijas izlasei. Turklāt Eiropas čempionātā viņš tāpat nevarēs startēt kopā ar Pļaviņu.»
«Šajā situācijā lēmumu ir jāpieņem Latvijas Volejbola federācijai, kas par visu ir atbildīga, un Mārtiņam, kurš šo epopeju ir iesācis. Katrā ziņā es nevienu nevaru un nevēlos piespiest, man tas nav vajadzīgs,» uzsver Vilde.
LVF Valdes sekretārs Almers Ludviks skaidro, ka no vienas puses spēlētājs pats ir tiesīgs izlemt, taču no otras puses Egleskalnam ir arī saistības pret federāciju. «Kad spēlētājs dodas uz ārzemēm, klubs maksā federācijai transfēru. Ja tas ir izlases spēlētājs, tad transfēra summa samazinās.»
«Nebūtu korekti, ka federācija šajā situācijā tiktu uztaisīta par vainīgo. Svarīgākais ir tas, lai izlases treneriem būtu skaidrība, kad konkrētais volejbolists spēlēs izlasē un kad nē. Līdzīgi bija ar Pļaviņu un brāļiem Šmēdiņiem, kuri savulaik pateica, ka nospēlēs pēdējo turnīru izlasē un tad pievērsīsies tikai pludmales volejbolam,» saka Ludviks.
Mārtiņš Pļaviņš atklāj, ka trešdien paredzēta tikšanās ar LVF prezidentu Ati Sausnīti, tomēr viņam nav pārliecības, ka pēc šīs tikšanās situācija kļūs skaidrāka. «Tikmēr uz maija sākumā paredzēto «Sattelite» turnīru Turcijā jau esmu pieteicies kopā Edgaru Toču, tomēr līdz nākamajai piektdienai pārinieku vēl varu mainīt. Galvenais bija pieteikties ar kādu, lai nezaudētu dalībnieka vietu turnīrā.»
Mārtiņš atzīst, ka situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka Egleskalns turpina klasiskā volejbola sezonu Francijā un nevar sarunās piedalīties klātienē. «Pa lielam tā nav ne LVF, ne mana izvēle. Lēmums ir jāpieņem Egleskalnam. Savulaik Kreilim [Jānim Šmēdiņam] ticēja, ka viņš atgriezīsies zālē, un neiebilda par spēku izmēģināšanu pludmalē, bet Egleskalnam vairs netic... Protams, esmu ieinteresēts, lai pēc iespējas ātrāk varētu noskaidrot, kurš man būs labāks pārinieks, nevis to izlemtu tikai olimpiskajā gadā, jo tad sapņot par medaļām būtu muļķīgi. Brīnumi nenotiek.»