Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško uzskata, ka jauno pedagogu ienākšanu skolās kavē zemais atalgojums un arī darba vakanču trūkums.
Kādēļ jaunie pedagogi nevēlas strādāt skolā (19)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mikiško intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka ik gadu pedagoģijas fakultāti beidz 2000 studentu, bet lielākā daļa aiziet strādāt uz labāk apmaksātiem darbiem, jo ar pedagoga izglītību var strādāt plaša profila profesijās.
«Pēc viņiem ir pieprasījums gan izdevniecībās kā korektoriem, gan kā preses sekretāriem un citās profesijās. Pirmajā gadā jaunajiem skolotājiem ir ļoti grūti mācīt daudz stundu, jo katra stunda rūpīgi jāgatavo. Līdz ar to atalgojums jaunajam pedagogam ir 270 lati uz papīra, un tas ir apmēram brīvprātīgā darba vērtē,» sacīja Mikiško.
Viņasprāt, nav arī pietiekami daudz vakanču, jo pensijas vecums valstī tiek palielināts un pedagogiem nav iespējas aiziet pirmspensijā. «Ja veselība atļauj, viņi no skolas prom neiet. Turklāt mūsu likumdošanā nav noteikti kādi rāmji vecumam, tādēļ vakanču parādās maz,» uzsver arodbiedrības vadītāja.
Viņa kā piemēru minēja Kipru, kur pedagogs valsts izglītības iestādē drīkst strādāt līdz 61 gadam un pēc tam var strādāt privātajās skolās vai pasniegt privāti. Pēc Mikiško domām, diskutējams jautājums ir par to, vai Latvijā kas tāds ir nepieciešams.
LIZDA vadītāja akcentēja, ka Latvijā pedagogi strauji noveco un, salīdzinot ar citām valstīm, ir arī vislielākais pedagogu skaits, kas turpina darbu skolās pēc 60 gadu vecuma.
Kā ziņots, LIZDA vēlas izdienas pensijas atsevišķām pedagogu grupām - sporta pedagogiem, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un speciālo skolu skolotājiem.