Kalcijs veselam organismam un garam (10)

Kalcijs ir metāls, kas brīvā veidā dabā nav sastopams. Kalciju saturošie ieži ir kaļķakmens, krīts un marmors, kuru sastāvā ir >90% kalcija, kā arī fosforīti un apatīti, kas satur kalcija fosfātu. Izplatītākie kalciju saturošie minerāli ir kalcīts (CaCO,), ģipšakmens (CaS04 • 2H,0), fluorīts (CaF,) u.c. Šķīstošie kalcija savienojumi sastopami gandrīz visos dabā esošajos ūdeņos, tie ir galvenais ūdens cietības cēlonis. Kalcija savienojumi atrodas augu un dzīvnieku audos. Cilvēka organismā ir 1-1,2 kg kalcija - pēc oglekļa, skābekļa, ūdeņraža un slāpekļa tas ir piektais elements daudzuma ziņā.

Nozīmīgākie avoti uzturā

► jūras produkti (laminārija, sīkās zivis, ko ēd ar asakām, zivju aknas, ikri);

► kāpostaugi;

► lapu dārzeņi (kāļu lapas, pētersīļu lapas, seleriju lapas, spināti u.c.);

► maize;

► olas dzeltenums un olas čaumalas;

► ogas un augļi (apelsīni, aprikozes, jāņogas, vīnogas u.c.).

► pākšaugi;

► piens un piena produkti ar samazinātu tauku saturu;

► rieksti;

► saulespuķu sēklas;

► sēnes.

Nesen konstatēts, ka piens satur kalciju cilvēka organismam neraksturīga savienojuma formā. Organisms to spēj asimilēt, taču tam jāpatērē papildu enerģija.

Funkcijas organismā

Kalcijs nepieciešams kaulaudu, zobu, nagu un matu veidošanai. Vairāk nekā 90% no organismā esošā kalcija lokalizējas kaulos kalcija neorganisko sāļu (fosfāta un karbonāta) veidā. Kauli ir kalcija rezerve. Ja ar uzturu ilgāku laiku nesaņem pietiekamu kalcija daudzumu un samazinās tā daudzums asinīs, kalcijs tiek ņemts no kaulaudiem - sākas to noārdīšanās, kauli kļūst trausli un ātrāk lūst. Iespējama arī kalcija aizvietošana ar stronciju, kura atomārā struktūra ir līdzīga kalcijam, taču izmēri atšķiras. Kā sekas tam - dažādi patoloģiski un sāpīgi veidojumi kaulos un locītavās. Kaulaudos un zobos kalcijs pastāvīgi apmainās. Apmaiņas ātrums ievērojami mainās ar vecumu. 40-50 gadu vecumā kaulaudu noārdīšanās var būt ātrāka nekā to atjaunošanās - sākas osteoporoze (kaulu atrofija vielmaiņas traucējumu dēļ). Kalcijs piedalās

► dažu fermentu aktivēšanā;

► sirds muskuļa, gludās un skeleta muskulatūras darbībā;

► asinsrecēšanā;

► kapilāro asinsvadu sieniņu membrānu caurlaidības regulēšanā;

► organisma šķidrumu skābuma mazināšanā;

► nervu sistēmas un galvas smadzeņu darbībā;

► imūnās sistēmas darbības nodrošināšanā.

Būdams organisma ūdeni aizturošā nātrija antagonists, kalcijs veicina ūdenī izšķīdušo dažādo organismam kaitīgo vielu izvadīšanu no organisma, tādējādi novēršot nierakmeņu veidošanos.

Deva, deficīts, pārdozēšana

Ar pārtiku būtu jāsaņem šāds kalcija daudzums dienā (gramos)

► vīriešiem 1,0

► sievietēm 1,2

► sievietēm grūtniecības periodā 1,2

► sievietēm, kas baro ar krūti 1,2

Kalcijs ir grūti asimilējams elements, labāk cilvēka organisms to asimilē no termiski neapstrādātiem produktiem - dārzeņiem, ogām, augļiem un sēnēm. Parasti uzsūcas 10-40% pārtikas kalcija. Lai kalcijs labāk asimilētos, ieteicams i to uzņemt vairākas reizes dienā pa mazām devām — vienā reizē nepārsniedzot i 0,5 g devu. Deficīts organismā var rasties, trūkstot kalcijam uzturā, samazināta kuņģa skābuma dēļ, vājas tā uzsūkšanās dēļ kuņģa un zarnu slimību gadījumā vai ikdienas uztura īpatnību dēļ - kā zināms, ir produkti, kas satur vielas, kuras veicina vai kavē kalcija uzsūkšanos, piemēram, skābeņskābe un fitīnskābes savienojumi. Nepieciešams faktors kalcija uzsūkšanai tievajā zarnā un nogulsnēšanai kaulaudos ir D vitamīns. Deficīta pazīmes:

► augšanas traucējumi bērniem;

► osteoporoze;

► skeleta deformācijas;

► kaulu un nagu trauslums;

► zobu bojāšanās, smaganu slimības;

► ekzēmas, ādas alerģiskas slimības;

► asinsizplūdumi uz ādas;

► bezmiegs un nervozitāte;

► paātrināta sirdsdarbība;

► augsts asinsspiediens;

► ateroskleroze;

► depresija;

► roku un kāju tirpšana;

► krampji;

► imunitātes pavājināšanās.

Kalciju neiesaka lietot, ja ir izteikta ateroskleroze, nosliece uz trombozi. Ja uzturā ir pārāk daudz kalcija un ir nepieciešamie nosacījumi, lai tas uzsūktos (piemēram, daudz D vitamīna organismā), tiek izjaukta minerālvielu bilance: Novēro tūsku, ēstgribas trūkumu, nervozitāti. Iespējama plaušu un citu orgānu pārkaļķošanās (kalcinoze), kā arī nierakmeņu veidošanās.

Ārstnieciskā iedarbība

Kalciju lieto osteoporozes un grūtniecības toksikožu ārstēšanai, tam ir ari pretiekaisuma iedarbība. Tautas dziednieki iesaka izmantot ārstniecībai un profilaksei olu čaumalas kā viegli asimilējamu kalcija avotu. Bez kalcija olu čaumalas satur arī dzelzs, molibdēna, silīcija un citus savienojumus - pavisam 27 minerālvielas, turklāt no dzīva organisma. Olu čaumalas var lietot gan sīki saberzta vai samalta pulvera, gan ūdens uzlējuma veidā, pievienojot citrona sulu. Izstrādāti arī olu čaumalas saturoši uztura bagātinātāji.