Māstrihtas kritēriji periodiski ir mainīti - vai nu ietverot valstis ar deflāciju, vai neietverot, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone, atbildot uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka Māstrihtas kritēriji varētu tikt mainīti.
Viņa informēja, ka šomēnes būs kārtējais Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas konverģences ziņojums, kas sniegs atbildi uz šo jautājumu.
«Vērojot, kā agrāk ir veidoti šie konverģences ziņojumi, var redzēt, ka periodiski ir mainīti kritēriji - vai nu ietverot valstis ar deflāciju, vai neietverot. Arī iepriekšējais konverģences ziņojums, kas deva zaļo gaismu Igaunijai, neņēma vērā Īriju ar deflācijas rādītāju, taču pašā kritērijā iekļāva Igauniju, kurai arī bija deflācija. Tajā pašā laikā 2004.gadā Lietuvu ar deflāciju neiekļāva kritērija aprēķinā, norādot, ka netika novērots cenu stabilitātes aspekts,» stāstīja Kalsone, norādot, ka detalizētāk runāt par atsevišķiem rādītājiem varēs pēc regulārā konverģences ziņojuma.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šā gada marta beigās pauda neapmierinātību ar veidu, kādā Eiropas Centrālā banka (ECB) aprēķina Māstrihtas līgumā noteiktos inflācijas un ilgtermiņa procentu likmju kritērijus, tajos ieskaitot arī grūtībās nonākušo un starptautisko finansiālo palīdzību saņēmušo eirozonas valstu rādītājus. Tādējādi tiekot apgrūtināta Māstrihtas kritēriju izpilde Latvijā.
Savukārt ECB prezidents Mario Dragi šā gada aprīlī atzina, ka lēmumi par jaunu dalībvalstu uzņemšanu eirozonā notiks, balstoties uz jau spēkā esošajiem Māstrihtas kritērijiem, un nekāda diskriminācija šajā procesā netiks pieļauta.
