Kam jāmaksā par skolēnu mācību grāmatām?

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Gatavojoties jaunajam mācību gadam, arī šogad vecāki ir nemierā ar lieliem izdevumiem mācību grāmatu, darba burtnīcu un citu mācību piederumu iegādei.

Tiesībsargs Romāns Apsītis, pabeidzot pārbaudes lietu, secinājis, ka ar mācību grāmatu iegādi par vecāku personiskajiem līdzekļiem tiek pārkāptas bērnu tiesības uz bezmaksas izglītību. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) uzskata, ka ar valsts un pašvaldību atbalstu skolu bibliotēkas pilnā apjomā nodrošinātas ar vajadzīgajām mācību grāmatām.

Sākumskolas audzēkņu vecākiem darba burtnīcu iegāde vien izmaksā vairāk nekā 20 latus

Iepērkoties kopā ar trijiem sākumskolas skolēniem un viņu vecākiem izdevniecības «Zvaigzne ABC» un izdevniecības «Raka» grāmatnīcās, kases čeki liecināja, ka vecākiem par darba burtnīcām vien ir jāsamaksā vairāk nekā 20 latu. Rīgas Doma kora skolas 3. klases skolniecei Vendijai klases audzinātāja bija izsniegusi sarakstu ar visām nepieciešamajām mācību grāmatām un darba burtnīcām. Ar mācību grāmatām meiteni nodrošina skola, vecākiem jāpērk tikai mācību grāmata angļu valodā, taču viņiem ir jāiegādājas arī 12 darba burtnīcas, kuras grāmatnīcā «Zvaigzne ABC» maksāja 18,72 latus.

Neviena no darba burtnīcām šogad nemaksā lētāk par latu, turklāt gandrīz katrā mācību priekšmetā katram mācību pusgadam ir sava darba burtnīca, kas liecina, ka izdevējiem mācību grāmatu izdošana ir ļoti ienesīgs bizness. Vendijas mamma Sandra stāsta, ka nav saskaitījusi visus izdevumus, kas iztērēti, lai sagatavotu meitu skolas gaitām. «Ir jāpērk dažādi mācību piederumi – rakstāmpiederumi, krāsas, zīmēšanas bloknots. Šogad nebija jāpērk jauna soma, kas būtiski samazināja izdevumus, taču ir jāpērk jauns apģērbs, tāpēc tēriņi droši vien pārsniegs 100 latus,» prognozēja māmiņa.

Nika, kurš mācās Mežciema pamatskolas 3. klasē, māmiņa Inese atzina, ka dēla sagatavošanai skolas gaitām nāksies izdot no 300 līdz 400 latiem. «Darba burtnīcas vienam pusgadam vien izmaksāja 22 latus, vēl ir jāpērk kancelejas preces, apģērbs, tāpēc izdevumi būs lieli,» teica Inese. Justīnes mamma Lolita par izdevniecības «Raka» izdotajām darba burtnīcām mācību līdzeklim «Ar gudru ziņu...» samaksāja vairāk nekā 16 latus. Ar mācību grāmatu skolnieci nodrošina skola.

Skolām dažāda pieredze skolēnu nodrošināšanā ar mācību grāmatām

Mazsalacas vidusskolas direktore Inese Bērziņa stāsta, ka skolas padome pieņēmusi lēmumu par mācību grāmatu izmantošanu kā maksas pakalpojumu. Šo lēmumu apstiprinājuši Mazsalacas pilsētas domes deputāti šā gada 12. martā. Tas nozīmē, ka skolēns mācību grāmatas īrē par 40 santīmiem par grāmatu gadā. «Šie grāmatu īres ieņēmumi papildus valsts un pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem dod iespēju skolai iegādāties mācību grāmatas un nodrošināt ar tām visus skolēnus. Viņi paši pērk tikai angļu valodas un vācu valodas grāmatas, jo tās skolēni izmanto arī turpmāk. Taču darba burtnīcas ir jāiegādājas skolēnu vecākiem, un tām ir jātērē ievērojami līdzekļi, jo īpaši sākumskolas klasēs,» atzina skolas direktore.

Bērzpils vidusskolas direktore Iveta Tiltiņa stāsta, ka pašvaldība pagājušajā gadā mācību grāmatu iegādei piešķīrusi 700 latus, šogad 800 latus. No valsts budžeta katrs skolēns mācību grāmatu iegādei saņēmis 1,65 latus. «Ja saliek kopā valsts un pašvaldības finansējumu, tad gandrīz sanāk Ministru kabinetā noteikumos paredzētie 7 lati skolēnam, taču tas nebūt nenozīmē, ka par šo naudu skola var iegādāties visas nepieciešamās mācību grāmatas. Mūsu skolā cenšamies nodrošināt ar mācību grāmatām pamatskolas klašu skolēnus. Lai gan arī viņiem ir jānopērk kāda grāmata, savukārt vidusskolēniem ir jāiegādājas vairākas mācību grāmatas,» stāstīja I. Tiltiņa. Arī viņa atzina, ka sākumskolas posmā vecākiem ir lieli izdevumi, iegādājoties darba burtnīcas.

Direktore atzīst, ka sākumskolas klasēs darba burtnīcas ir lietderīgas, jo skolēni tajās raksta un tās ir aizpildītas, bet pamatskolā darba burtnīcas bieži vien paliek neizmantotas. «Mācību stundu laikā, piemēram, vēsturē, tēmas izklāsts ir tik plašs, ka neatliek laika tajās rakstīt, savukārt mājās skolēni visbiežāk uzdevumus neaizpilda, un darba burtnīca gada beigās ir pustukša, tāpēc esam izvērtējuši un pieņēmuši lēmumu, ka dažos priekšmetos pamatskolā darba burtnīcas nav jāpērk,» pieredzē dalījās direktore. Viņa zināja stāstīt, ka ir arī skolas, kur vecāki katru mēnesi maksā 2 līdz 2,5 latus papīram, kas paredzēts darba burtnīcu un izdales materiālu kopēšanai.

IZM mācību literatūras iegādei nākamā gada valsts budžetā pieprasījusi 1,9 miljonus latu

Kā informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumos noteikto, pašvaldības piešķirtajam finansējumam kopā ar valsts piešķirto finansējumu mācību grāmatu un periodisko izdevumu iegādei kopš 2006. gada ir jābūt 7 latiem uz vienu skolēnu un pedagogu. Taču līdz šim IZM pieprasītie līdzekļi no valsts budžeta pilnā apjomā nekad nav piešķirti.

Saskaņā ar valsts budžetu 2008. gadā finansējums uz vienu skolēnu un pedagogu mācību līdzekļu iegādei ir 4,12 latu. Pagājušajā gadā tas bija 3,87 latu, bet 2006. gadā – tikai 1,86 latu. Salīdzinājumā ar 2007. gadu šogad finansējums netika palielināts, un vidējā skaitļa pieaugums ir saistīts ar skolēnu skaita samazināšanos. Gatavojot 2008. gada valsts budžeta projektu, IZM prasīja piešķirt 10 latu uz vienu skolēnu un pedagogu jeb aptuveni 3,5 miljonus latu, taču šim mērķim piešķīra 1,028 miljonu latu.

Izglītības un zinātnes ministre T. Koķe uzskata, ka Tiesībsarga atzinums, ka mācību grāmatu iegāde par vecāku līdzekļiem ir pretrunā ar Satversmi, ir arguments izglītības attīstības sekmēšanai.

Ministre norādīja, ka Tiesībsarga atzinums ir nozīmīgs arguments, īpaši laikā, kad izglītība valstiskā līmenī izvirzīta par vienu no prioritātēm. «Profesionāls un tiesiski pamatots vērtējums un priekšlikumi izglītības pilnveidei ir apsveicami, un tie ir nozīmīgi argumenti, lai uzlabotu situāciju šajā jomā, vienlaikus nodrošinot tai atbilstošu finansējumu,» aģentūrai LETA sacīja T. Koķe.

Regulāri viesojoties dažādās skolās visos Latvijas reģionos, T. Koķe ir pārliecinājusies, ka pašvaldības, pildot tiesību aktos noteiktos uzdevumus, atbildīgi izturas pret izglītības procesa organizēšanu un nodrošināšanu savā teritorijā. Viņa arī atzinīgi novērtē ikvienas pašvaldības ieguldījumu izglītībā, tostarp saistībā ar mācību grāmatu iegādi.

T. Koķe arī atzina, ka lielākajā daļā skolu, ko viņa apmeklējusi, ar valsts un pašvaldības atbalstu skolu bibliotēkas pilnā apjomā nodrošinātas ar vajadzīgajām mācību grāmatām.
Izstrādājot nākamā gada budžeta projektu, IZM mācību literatūras iegādei 2009. gadā ir pieprasījusi 1,9 miljonus latu, lai nodrošinātu normatīvā noteiktos 7 latus uz vienu skolēnu un pedagogu.

Mācību grāmatu iegādei skolas finansējumu saņem no valsts budžeta, kā arī no skolas dibinātāja – pašvaldības, tāpēc rodas situācijas, ka piešķirtais finansējuma apjoms grāmatu un periodisko izdevumu iegādei dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs. IZM akcentē, ka skolas uzdevums ir rūpīgi plānot mācību grāmatu lietojumu. «Ministru kabineta noteikumi paredz, ka skolas direktors katru mācību gadu apstiprina mācību grāmatas trijiem turpmākajiem gadiem un skolotājs nevar pārdomāt, ka viņš nākamajā mācību gadā mācīs no citas mācību grāmatas nekā iepriekšējā gadā, tāpēc teikt, ka skolotāji rīkojas patvaļīgi mācību grāmatu izvēlē, nevar. Tiesa, mainot skolu, var gadīties, ka iepriekšējās mācību grāmatas nederēs, jo skolā ir izvēlēts strādāt ar citām mācību grāmatām,» stāstīja I. Tiltiņa.

Turklāt IZM apkopotie statistikas dati liecina, ka 2007./2008. mācību gadā dienas skolās uz vienu skolēnu vidēji ir 27 mācību grāmatas. «Ņemot vērā šos statistikas datus, situācijai, ka skolēnu vecākiem jāiegādājas mācību grāmatas, vajadzētu rasties retos gadījumos. Cits jautājums, ja vecāki bērna ērtībai vēlas iegādāties otru mācību grāmatu komplektu lietošanai mājās,» norādīja IZM Komunikācijas nodaļā.

Tiesībsargs vērsīsies Ministru kabinetā un Saeimā, aicinot nodrošināt skolēnus ar bezmaksas mācību grāmatām

Tiesībsargs norādījis, ka pašvaldību piešķirtais finansējums mācību grāmatu iegādei ir atšķirīgs, tādējādi visās pašvaldībās nav nodrošināti vienlīdzīgi apstākļi izglītības iegūšanai. Valsts kontrole secinājusi, ka 71% no revīzijā iekļautajām pašvaldībām 2006. gadā nebija nodrošinājušas valdības noteikto finansējuma apjomu – 7 latus uz vienu skolēnu un pedagogu. Taču, piemēram, Ventspilī un Jūrmalā skolēni vairumā gadījumu tomēr ir nodrošināti ar bezmaksas mācību grāmatām.

Tiesībsargs arī norāda, ka valsts noteiktais finansējuma apjoms mācību grāmatu iegādei – 7 lati – šobrīd ir nepietiekams, ņemot vērā faktiskās cenas. Tāpat arī pašvaldību iespējas līdzfinansēt grāmatu iegādi ne vienmēr ir pietiekamas. Tāpēc R. Apsītis vērsīsies Ministru kabinetā un Saeimā, norādot, ka šāda situācija ir nepieļaujama, un aicinās rast adekvātu risinājumu, lai nodrošinātu skolēnus ar bezmaksas mācību grāmatām. Šis jautājums būtu jāskata arī saistībā ar 2009. gada valsts budžetu.

Turklāt, attīstoties izpratnei par tiesībām uz bezmaksas izglītību, būtu jāvērtē arī skolēnu apgādāšana ar bezmaksas mācību burtnīcām un citiem nepieciešamajiem mācību palīgmateriāliem, piebilst tiesībsargs un norāda, ka citās valstīs, piemēram, Igaunijā, Somijā un citviet, skolēni vismaz pamatskolās ir pilnībā nodrošināti ar mācību grāmatām, savukārt vidusskolas posmā daļa izdevumu jāuzņemas vecākiem. Igaunijā no šā mācību gada tiks nodrošinātas arī bezmaksas darba burtnīcas.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atbalsta tiesībsarga nostāju mācību grāmatu jautājumā. LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš aģentūrai LETA uzsvēra, ka arodbiedrība ir ilgstoši runājusi par nepieciešamību pēc bezmaksas mācību grāmatām un prasījusi palielināt mācību grāmatu iegādei skolu bibliotēkām paredzēto finansējumu, tomēr prasība palikusi bez rezultātiem.

Vienlaikus J. Krastiņš norādīja, ka arodbiedrība gaida, lai tiesībsarga izteikumiem sekotu arī konkrēta rīcība un tiesībsargam būtu skaidra vīzija par to, kāda rīcība sagaidāma, piemēram, no Saeimas.

Lai arī J. Krastiņš nenoliedz, ka situāciju varētu risināt ar lielāku finansējuma piešķiršanu, viņš uzsver, ka skolēnu nodrošināšanu ar mācību grāmatām apgrūtina arī pedagogu domstarpības par to, cik mācību grāmatu katrā mācību priekšmetā nepieciešams. Turklāt daudzviet bērnu nodrošināšana ar mācību grāmatām ir atkarīga arī no privātās iniciatīvas, piemēram, skolu direktori var ierosināt skolēnus atdāvināt skolām iepriekšējo gadu mācību grāmatas.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu