Iemesli, protams, var būt dažādi. Lūk, viens no iemesliem: dzīvesbiedri dzīves laikā ir attālinājušies viens no otra psiholoģiski.
Kāpēc mans vīrs mani krāpj?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par kādu krāpšanu te var būt runa? Tā sen nav ģimene, bet divi pavisam sveši cilvēki. Viņiem nav nekā kopēja, izņemot apdzīvojamo platību. Šo faktu viņi rūpīgi slēpj vispirms paši no sevis.
Vai nu baidoties no šķiršanās procesa, vai baidoties palikt vieni, vai «bērnu dēļ», vai pieraduma dēļ — viņi nevēlas šķirties, izvēloties saglabāt laulāto attiecības tikai uz papīra. Tādā gadījumā izkārtne «ģimene», protams, paliek. Vai var vainot vīrieti/sievieti par to, ka viņi meklē jaunas saites?
Pirmā atsvešinātības pazīme: vienam no viņiem negribas stāstīt otram par savām problēmām, rūpēm. Un negribas tādēļ, ka tas otrs var izsaukties: «Liecies mierā tu ar savām muļķībām!»
Noteikt pilnīgu atsvešināšanos var vienkārši: ja uz visiem viņa ierosinājumiem, kopīgas valodas meklējumiem ar vīru/sievu, jūs reaģējat vienmēr vienā un tajā pašā veidā: «Kāpēc gan lai es mainītos viņa dēļ! Lai pats mainās!»
Ja jūs visas problēmas cenšaties risināt, izmainot tikai otru pusi, tas nozīmē, ka ir laiks mainīt dzīvesbiedru, tātad, šķirties.
Vēl viens iemesls, kāpēc vīrs krāpj sievu: Viņš un Viņa apprecējās, būdami viens otram sveši.
Vai arī — kāds no dzīvesbiedriem ar laulību palīdzību cerēja atrisināt savas problēmas. No fiktīvām laulībām tādas laulības atšķiras ar to, ka viens no laulātajiem patiesi cer, ka laulības tiek slēgtas uz mīlestības pamata.
Tas, kurš precas aprēķina dēļ, nemaz negrasās apgūt savas otrās pusītes paradumus un kur nu vēl kļūt viņam psiholoģiski tuvs. Mērķis sasniegts, un būt uzticīgam ir pavisam bezjēdzīgi.
Ja šis ir tas variants, tad vīrietis pret savu pielaulāto partneri neizjūt ne vainas, ne kauna jūtas. Tiesa gan, viņš savus gājienus slēpj, jo tas var draudēt ar iegūto privilēģiju zaudēšanu.
Pagājuši 15—20 kopdzīves gadi. Viņi ir atēdušies viens otra tuvības, tagad gribas pamēģināt kaut ko jaunu, svaigāku, jo dzīve taču aiziet… Nav jēgas ar varu turēt vīru — apkārt šļūcēju. Labāk tad ātrāk atbrīvoties no šī pavisam svešā vīrieša.