Kāda jēkabpiliete, nonākusi pamatīgās finanšu problēmās, izeju no tām cer atrast, pārdodot savas olnīcas, un faktiski neviens likums viņai arī neaizliedz to darīt.
Kāpēc vientuļā māte cer pārdot savas olnīcas? Vai tas iespējams?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aģentūra BNS gan noskaidroja, ka olnīcu pārstādīšanu faktiski nav iespējams veikt, taču arī Latvijā tiek piedāvāta iespēja kļūt par olšūnu donorēm, tādējādi palīdzot tikt pie mazuļa ģimenēm, kam pašām tas neizdodas.
«Ko man citu darīt šajos laikos, kā man samaksāt rēķinus un pabarot bērnu?» retoriski aģentūrai BNS sacīja sieviete, kuras vārds ir Līga. Viņa ir jēkabpiliete, kas audzina sešus gadus veco dēliņu un pagaidām vēl ir tā dēvētā 100 latu stipendiāte, taču apzinās, ka stipendija drīz beigsies un līdz ar to arī līdzekļi sevis un bērna uzturēšanai.
«Es ar simts latiem izdzīvot nevaru, pabarot bērnu plus vēl samaksāt par īri un bērnudārzu,» viņa pastāstīja, piebilstot, ka viņai ir arī pārsimts latu liels parāds.
Krīzes dēļ sieviete atlaista no pavāra palīga amata un sākotnēji rokas nav nolaidusi, bet meklējusi darbu, taču neveiksmīgi. «Esmu darbu meklējusi un neskaitāmas reizes likusi sludinājumus... bezjēdzīgi. Visi tik pasaka, ka ir tādi laiki, ka darbiniekus nevajag un visur samazina un visus atlaiž,» viņa klāstīja.
Jēkabpilī bezdarba līmenis ir ļoti augsts, un pašvaldībai neesot naudas, lai palīdzētu bezdarbniekiem. Uz ārzemēm sieviete nevēlas doties, jo tur nevienu nepazīst, turklāt viņas apgādībā ir bērns, un darba meklēšana ārzemēs ar mazu bērnu uz rokām ir pavisam citādāka, nekā ja bezdarbnieks ir viens pats. «Man nav kur bērnu atstāt,» viņa piebilda. Radi Līgai ir, taču tiem arī klājas grūti, un viņi nevar palīdzēt materiāli.
Neviens orgānu pircējs un pat ne interesents pagaidām viņai nav zvanījis. Sieviete tikai otrdien sludinājumu ievietojusi internetā.
Vairākus mēnešus Līga esot domājusi, vai pārdot savus orgānus un ievietot sludinājumu internetā.
«Patlaban citus orgānus es nevaru pārdot, taču, ja būtu iespēja, es pārdotu jebkuru orgānu, lai tikai savu bērnu varētu izskolot,» uzsvēra sludinājuma autore. Sievieti arī nebaida iespējamās veselības problēmas, kas rastos, izņemot olnīcas, jo viņa operācijā paļautos uz ārstu profesionalitāti. Noteiktā summa 15 tūkstoši latu būtu pietiekami, lai viņa pārciestu krīzi.
Sieviete arī veltīja kritiku valdības virzienā, kura tik paceļot nodokļus, nerisinot bezdarba problēmu un neinteresējoties, kā vienkāršā tauta dzīvojot. Arī vēstuļu rakstīšanu augstākām amatpersonām par savu stāvokli Līga uzskata par bezjēdzīgu, jo tām interesē tikai sava dzīve.
Latvijas Transplantācijas centra (LTC) vadītājs Rafaels Rozentāls aģentūrai BNS norādīja, ka faktiski šādai vēlmei reāla seguma nav, jo «viņa var gribēt pārdot kaut vai savu galvu, bet Latvijā tas nav iespējams». «Nekādas orgānu pirkšanas un pārdošanas nenotiek, turklāt olnīcu vispār diez vai kāds tā gribētu pirkt,» viņš sacīja un pauda sašutumu par šādu sludinājumu parādīšanos.
Patlaban Latvijā notikušas tikai nieru pārstādīšanas operācijas, vairāki pacienti tikuši pie jaunas sirds, un LTC ķirurgi varētu visīsākajā laikā apgūt arī transplantoloģijai ļoti nepieciešamo, taču laika ziņā visietilpīgāko aknas pārstādīšanas operācijas tehnoloģiju, bet to visu stingri regulē likumi.
Likums gan sievietei neliedz piedāvāt internetā savus orgānus, noskaidroja aģentūra BNS. Krimināllikumā norādīts, ka par dzīva vai miruša cilvēka audu vai orgānu nelikumīgu izņemšanu to izmantošanai medicīnā, ja to izdarījusi ārstniecības persona, pienākas piecu gadu cietumsods.
Kriminologs Andrejs Vilks jau iepriekš sarunā ar aģentūru BNS atzina, ka krīzes ietekmē kāds var apsvērt domu pārdot savus orgānus, piemēram, ievietojot sludinājumu internetā.
Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Vilks, kurš savulaik pētījis orgānu tirdzniecības fenomenu, aģentūrai BNS teica, ka tas, ka orgānus šādi var piedāvāt, pēc būtības nav nekas jauns, jo pieprasījums pēc orgāniem arvien vairāk pieaug, proti, cilvēku skaits, kas ir gatavi maksāt par jaunu nieri vai citiem orgāniem, ir pietiekami liels, bet donoru pietrūkst. Vilks pieļāva, ka Latvijā var parādīties vēl kāds, kurš ievieto sludinājumu par to, ka vēlas pārdot savu orgānu. Dažs var rīkoties pat ne šādi, bet izvēlēties pa taisno doties uz attiecīgām iestādēm, kas nodarbojas ar orgānu izņemšanu.
Jau pērnā gada nogalē internetā parādījās sludinājums, kur kāds vīrietis bija ievietojis paziņojumu, ka pārdod savu nieri. Vīrietis arī nekautrējās televīzijā stāstīt par savu motivāciju, kāpēc šādi rīkojies.