Kā portālam «Apollo» pavēstīja Valērija Kargina un Viktora Krasovicka pārstāvis, zvērināts advokāts Uģis Grūbe, viena no šā ieguldījuma līguma pusēm ir valsts, un ar minētajiem grozījumiem likumā attiecībā pret «Parex bankas» bijušajiem akcionāriem, valsts, tiesa, diezgan neparastā, parastajai līgumu praksei netipiskā ceļā, taču faktiski tomēr groza šo līgumu, cenšoties panākt jau citādas juridiskās sekas, nekā bija paredzētas pašā līgumā. Juridiski tas nepārprotami traktējams kā valsts vienpusēja atkāpšanās no ieguldījuma līguma.

Ja lieta nonāks tiesā, jo īpaši jau starptautiskā tiesā, tur visas valsts institūcijas šā jautājuma kontekstā, visticamāk, aptversies ar vienu apzīmējumu «Latvijas valsts», jo īpaši, ņemot vērā, ka attiecīgo Kredītiestāžu likuma un Pārejas noteikumu grozījumu autors un iniciators ir finanšu ministrs, kas parakstījis arī pašu ieguldījuma līgumu. 

Ja konkrētie Kredītiestāžu likuma un Pārejas noteikumu grozījumi tiks pieņemti un attiecināti uz «Parex banku» un tās bijušajiem akcionāriem, šādas valsts vienpusējās atkāpšanās dēļ būs pietiekams pamats ieteikt bijušajiem akcionāriem prasīt visa ieguldījuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu un sākotnējā stāvokļa atjaunošanu, proti, ka Kargins un Krasovickis atgūst pirms gada valstij pārdotās akcijas. Tāpat būs pietiekams pamats prasīt no valsts zaudējumu atlīdzību.