Kārlis Streips: Stratēģisko objektu (ne)drošība Latvijā
Komentāri: (0)
Pagājušajā svētdienā Latvijas Televīzijas Ziņu departamenta jaunajā pētnieciskās žurnālistikas raidījumā «De facto» demonstrēja sižetu, par kuru man gluži nesaprotamu iemeslu dēļ citi mediji ziņojuši ļoti, ļoti skopi.
Sižetā reportieris Jānis Krēvics parādīja, cik viegli teroristiem būtu nokļūt pie valstij stratēģiskiem objektiem. Filmēšanas grupa apciemoja trīs objektus — iestādi, kurā Rīgai tiek gatavots dzeramais ūdens, Rīgas HES, kā arī gāzes krātuvi Inčukalnā.
Dzeramā ūdens iestādē Jānis Krēvics pārkāpa pāri sētai, uzkāpa ūdens tornī — neviens viņu nepamanīja. Rīgas HES filmēšanas grupa pastaigājās pa dambi, pie transformatoriem nolika lielu somu un ar sargu parunāja tikai pēc tam, kad žurnālists viņu pamodināja. Inčukalnā filmēšanas grupa netraucēta staigāja gar sētu, tikai pēc tam to pamanīja sargi, izšāva gaisā, lika nogulties zemē un uz pāris stundām aizturēja.
Padomāsim par šo situāciju. Ko līdzīgos apstākļos varētu izdarīt terorists? Rīgas dzeramajā ūdenī varētu ievadīt toksīnus vai indi. Pasaulē ar šādiem gājieniem pieredze ir. Pēc 11. septembra notikumiem Amerikā kāds vairākiem redzamiem politiķiem nosūtīja aploksnes, kurās bija Sibīrijas mēra sporas. Tā kaut ko, tiesa, ļoti lielā daudzumā, varētu ievadīt arī kādā ūdens krātuvē. Sekas — acīm redzamas.
Ja somu pie Rīgas HES transformatoriem būtu nolikuši teroristi, tajā būtu sprāgstvielas. Latvijas valdības nesen pieņemtā ziņojumā par stratēģiski svarīgiem objektiem teikts: ja HES dambis tiktu pārrauts, liela daļa Rīgas atrastos zem ūdens. Ko tas nozīmē, to mēs visi šajās dienās esam redzējuši, skatoties viesuļvētras «Katrīna» izraisītos postījumus Ņūorleānā. Bail par to domāt, jādomā arī par traucējumiem enerģētikas piegādē, kādi rastos, ja Rīgas HES darbība tiktu vardarbīgi vai citādi pārtraukta.
Inčukalna teritorijā žurnālisti tā arī neiekļuva, tas priecē, jo mati ceļas stāvus, domājot, kas notiktu, ja kādam izdotos uzspridzināt to ļoti lielo gāzes daudzumu, kāds tur glabājas zem zemes. Jādomā un jācer, ka pati krātuve tiek apsargāta pienācīgi, nav ne jausmas, vai vispār būtu iespējams tikt klāt tās saturam. Taču tas, ka žurnālistus sargi pamanīja tikai pēc turpat vai pusstundas un ilgāk — tas neko labu neliecina.
Kā rakstīju pagājušajā nedēļā, pārdomājot Latvijas pienākumus Irākā, teroristiem mūsu valsts varētu nelikties īpaši interesanta, jo publicitāte nebūtu tik plaša un tūlītēja, kā tas bija tad, kad bumbas sprāga Ņujorkā, Londonā un Madridē. Taču jādomā, ka par Latvijas Televīzijas demonstrēto sižetu uzzinājuši arī ļaudis ārpus Latvijas, par to, piemēram, ziņots ziņu aģentūras LETA lentē, ko lasa ne jau Latvijā vien. Vai to pamanījis kāds, kam no tā rodas ļaunprātīgas domas? Atliek cerēt, ka ne.
Taču daudz būtiskāks jautājums ir, kas kopš svētdienas lietas labā darīts. Latvijas Televīzijas sižetā rādīja arī premjerministru Aigaru Kalvīti, viņš teica, ka ar drošību valsts stratēģiskajos objektos, cik viņš zinot, viss esot kārtībā. Acīmredzot tā tas nav. Ministru prezidenta preses sekretārs Arno Pjatkins man vakar pastāstīja, ka par «De facto» sižetu viņdien runāts valdības komitejā, tā uzdevusi Krīzes vadības padomei izstrādāt jaunus kritērijus par svarīgu objektu apsargāšanu, tas arī tuvākajā laikā tikšot izskatīts. «Nekāda konkrēta izmeklēšana šobrīd netiek veikta, bet par to, ka lielāka kārtība būs, par to man nav šaubu,» — tā preses sekretārs.
Rīgas HES ir «Latvenergo», bet Inčukalna gāzes krātuve — «Latvijas gāzes» pārziņā. «Latvenergo» preses sekretārs Andris Siksnis atzina, ka Rīgas HES ir populārs apmeklēšanas objekts, tur fotografējas jaunlaulātie, to aplūko daudzi ļaudis. «Nekad nebūs tā, ka mēs esam pasargāti no viena idiota, kas iebrauks ar lielo kravas mašīnu tajā HES, viņš var braukt ar bumbām un darīt kaut ko nelāgu,» vaļsirdīgi atzinās preses sekretārs. Taču HES esot arī divējāda drošības sistēma. Šoreiz apsargi «rīkojušies neadekvāti,» stāstīja preses sekretārs, piebilstot, ka vēl nevienam galva nav ripojusi, bet kādam, visticamāk, ripos gan. Pareizi, ka tā.
«Latvijas gāzes» preses sekretārs Vincents Makaris teica, ka «principā mūsu vērtējums ir tāds, ka sargi ļoti labi strādāja. Mums visas teritorijas ir atbilstošas visstingrākajām prasībām, pašās teritorijās ir videonovērošana un citas specifiskas drošības sistēmas, par kurām es nestāstīšu.» Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa pašā teritorijā, cik var spriest no demonstrētā sižeta, neiegāja, jātic, ka «Latvijas gāze» drošību pašā krātuvē nodrošina gana nopietnu.
Man gan liekas, ka ar to visu gluži nepietiek. Atbrīvoti no pienākumiem acīmredzot tiks kaut kādi apsargi, bet te ir arī liels politisks jautājums. Drošība mūsu valstī ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, ministrs Ēriks Jēkabsons pēdējā laikā daudz runājis, kā to nodrošināt. Šoreiz kļuvis ļoti skaidrs, ka ar drošību šajā vienā ziņā tomēr tā ir, kā ir, jo runa ir par dzeramo ūdeni, elektrību, gāzi. Nedomāju, ka būtu ārpus kārtas doma, ka iekšlietu ministram pienāktos demisionēt.
Savukārt kolēģiem Latvijas Televīzijā vēlu turpināt tāpat uz priekšu. Izmeklējošā žurnālistika Latvijā nekad milzīgi augstu vilni nav situsi, jācer, ka «De facto» šo robu pildīs. Lieki teikt, Latvijas Televīzijas žurnālisti nebija pirmie, kuriem kādreiz ienācis prātā pārbaudīt drošības sistēmas, citur pasaulē žurnālisti «paviesojušies» militārās bāzēs, kodolobjektos, lidmašīnās arī pēc 11. septembra ienesuši «ne to» u. c., bet «Panorāmas» komandas gadījumā šis bija pirmais kucēns, kurš izrādījās nevis slīcināms, bet gana dzīvīgs. Izmeklējošajā žurnālistikā drauds ir tāds, ka no informēšanas žurnālistika var pāriet uz demagoģiju. Šoreiz tā tas nebija, un ceru, ka kolēģi prasmi šajā jomā attīstīs rūpīgi, bet pamatīgi. Paldies viņiem par redzēto!
