Aptuveni 39% Latvijas sieviešu savas dzīves laikā piedzīvojušas fizisku vai seksuālu vardarbību, kas ir septītais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES), secinājuši ES Pamattiesību aģentūras (FRA) pētnieki.
Katra ceturtā sieviete Latvijā piedzīvojusi vardarbību; Dānijā ir vēl sliktāk (90)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No 2012.gada aprīļa līdz septembrim FRA speciālisti klātienē intervējuši 42 000 ES sieviešu vecumā no 18 līdz 74 gadiem - katrā valstī aptuveni 1500 respondenšu, tā īstenojot līdz šim plašāko apsekojumu pasaulē par vardarbību pret sievietēm.
Pētījums atklāj, ka 33% ES sieviešu savas dzīves laikā ir piedzīvojušas fizisku vai seksuālu vardarbību. Tas atbilst 62 miljoniem sieviešu.
Visu ES valstu vidū Latvija šajā statistikā ieņem septīto sliktāko vietu. Pirmajā ierindojas Dānija, kur no fiziskas vai seksuālas vardarbības cietuši 52% sieviešu. Pirms Latvijas ir arī Somija ar 47% cietušo, Zviedrija - 46%, Nīderlande - 45%, Francija un Apvienotā Karaliste - 44%.
FRA pētnieki gan uzsver, ka starpvalstu atšķirības vardarbības izplatības ziņā varētu būt skaidrojamas ar dažādām sabiedrības īpatnībām, piemēram, atklātības pakāpi, kādā par vardarbību ir pieņemami runāt ar citiem cilvēkiem.
Arī lielāka dzimumu līdztiesība varētu paaugstināt atklātības līmeni, jo sabiedrībā, kur tā ir lielāka, pastāv arī lielāka iespējamība, ka ar vardarbību pret sievietēm saistīti incidenti tiks atklāti risināti un nosodīti, skaidro speciālisti. Tikpat svarīgi ir arī riska faktori, kas var palielināt saskari ar vardarbību, piemēram, nodarbinātības modeļi - darbs ārpus mājām, kā arī socializācijas un dzīvesstila modeļi - iziešana sabiedrībā vai iepazīšanās.
Līdztekus fiziskai un seksuālai vardarbībai ES sievietes saskārušās arī ar kibervardarbību, vajāšanu, psiholoģisku vardarbību un seksuālu uzmākšanos.
Aptuveni 43% sieviešu ir piedzīvojušas dažādas psiholoģiskas vardarbības izpausmes ar pašreizējo vai bijušo partneri, piemēram, publisku pazemošanu, aizliegumu iziet no mājām vai ieslēgšanu, pornogrāfisku materiālu skatīšanos pret pašas gribu un vardarbības draudus. Latvijā ar to saskārušies 60% sieviešu.
Savukārt 55% Eiropas sieviešu ir pieredzējušas kādu no seksuālas uzmākšanās izpausmēm, piemēram, nevēlamu pieskaršanos, apskaušanu vai skūpstīšanu. Turklāt 32% cietušo norāda, ka vainīgais ir bijis priekšnieks, kolēģis vai klients. Latvijā šādā situācijā vismaz reizi dzīvē nokļuvuši 47% sieviešu.
Tāpat 18% ES sieviešu saskārušās ar vajāšanu, piemēram, saņēmušas aizvainojošus vai draudošus e-pastus, īsziņas vai zvanus, tikušas izsekotas. Turklāt 5% pēdējā gada laikā, kas nozīmē, ka 12 mēnešu laika posmā deviņi miljoni sieviešu piedzīvojušas vajāšanu. Latvijā ar to saskārušies 14% sieviešu.
Vēl 11% ES sieviešu pieredzējušas kiberuzmākšanos, piemēram, saņēmušas nepiedienīgus piedāvājumus sociālajās tīmekļa vietnēs vai klaji seksuāla rakstura e-pastus vai īsziņas.
Diemžēl sievietes pietiekami neziņo par piedzīvoto vardarbību, secinājuši FRA pētnieki. Piemēram, 67% ES sieviešu par nopietnāko partnera vardarbības incidentu nav ziņojušas ne policijai, ne citām organizācijām, bet 74% sieviešu, kuras cietušas no vajāšanas, norāda, ka par nopietnāko vajāšanas gadījumu nav informējušas policiju.
"Šajā apsekojumā iegūtos datus vienkārši nevar un nedrīkst ignorēt. FRA apsekojums liecina, ka fiziska, seksuāla un psiholoģiska vardarbība pret sievietēm ir plaša mēroga cilvēktiesību aizskārums visās ES dalībvalstīs," uzsver FRA direktors Mortens Kjaerums.
Vardarbības pret sievietēm apkarošanā ir jāiesaistās visdažādākajām sabiedrības grupām, tostarp darba devējiem, veselības aprūpes speciālistiem un interneta pakalpojumu sniedzējiem, uzsver FRA speciālisti.
Viņi sola izmanot apsekojuma rezultātus politisku pārmaiņu īstenošanai ES. Aģentūra jau nākusi klajā ar priekšlikumiem situācijas uzlabošanai, tai skaitā norāda, ka dalībvalstīm būtu pilnībā jāratificē Stambulas konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Vienlaikus FRA rosina noteikt, ka intīmu partneru vardarbība ES dalībvalstīm ir jāuzlūko nevis kā privāta, bet ar valsts iejaukšanos risināma problēma.
Tāpat viņi aicina ES dalībvalstis pārskatīt pastāvošo tiesisko un politisko risinājumu darbības jomu attiecībā uz seksuālu uzmākšanos, ņemot vērā, ka tā var notikt dažādos kontekstos un izmantojot dažādus līdzekļus, piemēram, internetu un mobilos tālruņus.
FRA arī uzskata, ka ES dalībvalstīm būtu jāapmāca policijas darbinieki, veselības aprūpes speciālisti, darba devēji un specializētu cietušo atbalsta dienestu darbinieki, kā arī jāapgādā viņi ar resursiem un attiecīgi jāpilnvaro, lai viņi spētu palīdzēt cietušajām sievietēm.
Vienlaikus policija būtu jārosina ikdienā atpazīt un izmeklēt ar kibervajāšanu un kiberuzmākšanos saistītus gadījumus, kā arī jāmāca atpazīt un izprast psiholoģiskas vardarbības ietekmi uz cietušajiem.
Tikpat svarīgi būtu uzlabot sieviešu, un arī vīriešu, zināšanas par vardarbību ar izpratnes veicināšanas pasākumiem, lai uzlabotu ziņošanu par vardarbības gadījumiem.kā arī jāīsteno vēl daudzi citi pasākumi.
FRA ir vēl citi priekšlikumi vardarbības mazināšanai. Aģentūra sola cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai īstenotu rekomendācijas, tostarp iesaistīt to realizēšanā Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu, Eiropas Padomi un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu.