Skolas saziņu ar skolēnu vecākiem reglamentē vairāki panti Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā un Ministru kabineta noteikumi. Skolotāji saziņai ar skolēnu vecākiem un skolēniem izmanto dažādus saziņas līdzekļus un metodes.
Katram skolotājam savas saziņas metodes ar skolēniem un viņu vecākiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļas pārvaldes vecākā referente Inta Stīpniece stāsta, ka Izglītības likuma četri panti paredz, ka izglītības iestādes pašpārvalde nodrošina izglītības iestādes sadarbību ar izglītojamo vecākiem. Likums nosaka, ka pedagogs nodrošina izglītības iestādes sadarbību ar izglītojamo vecākiem. Tajā ir paredzētas tiesības vecākiem saņemt informāciju jautājumos, kas saistīti ar bērnu izglītošanu, kā arī pienākumi sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, un bērna pedagogu.
Cik bieži un kādā veidā – izlemj skola un vecāki
Cik bieži un kādā veidā – personiski, telefoniski, elektroniski notiek sadarbība, nav reglamentēts, to izlemj skola un vecāki. Katra skolā lemj arī par to, cik bieži rīkot klašu vecāku sapulces, skolas vecāku pilnsapulces.
Vispārējās izglītības likuma 13. pants nosaka, ka sabiedrības, pašvaldības un vecāku sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota izglītības iestādes padome. Tajā var būt izglītības iestādes vadītājs, pedagogu pārstāvji, pašvaldību pārstāvji, izglītības iestādes dibinātājs, vecāku pārstāvji, izglītojamo pārstāvji. Vecāku pārstāvjiem padomes sastāvā jābūt vairākumā, un padomes vadītāju ievēl no vecāku pārstāvju vidus.
Ministru kabineta noteikumos paredzēts, ka svarīgs skolas un vecāku saziņas līdzeklis ir skolēna dienasgrāmata, kas paredzēta ikdienas saziņai vai pašvērtējuma karte. Par tās satura un formas atbilstību ētikas un estētikas normām ir atbildīga izglītības iestāde.
Oficiāls skolas un vecāku saziņas dokuments ir izglītojamā liecība. Mācību gads sastāv no diviem semestriem, starplaikā kā efektīvu saziņas līdzekli skolas izmanto arī skolēna sekmju izrakstu, vecāki ar savu parakstu apliecina, ka ar to iepazinušies.
Skolās, kur izmanto e-skolas sistēmu, nepieciešamo informāciju vecākiem nosūta elektroniski vai īsziņu veidā.
Saziņas formas un sadarbības biežumu starp izglītības iestādi un audzēkņu vecākiem skolas var ietvert arī savos iekšējās kārtības noteikumos.
Saziņai izmanto mūsdienu tehnoloģijas
Alūksnes Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Mārīte Palma stāsta, ka ar skolēnu vecākiem tiekas klases vecāku sapulcēs, kas notiek vismaz divas reizes gadā, bet, ja sapulcē nolemj, ka tiekas biežāk, tad sapulces organizē arī biežāk. «Ja nepieciešams, klases audzinātājs aicina skolēnu vecākus uz individuālu tikšanos. Mūsu skolā ir iespējams individuāli satikt arī mācību priekšmetu skolotājus, jo ir izveidots īpašs saraksts, kad un kur skolotāji ir pieejami arī ārpus norādītā laika,» stāsta skolotāja.
Viņa stāsta, ka saziņai tiek izmantotas arī mūsdienu tehnoloģijas. Ārkārtas gadījumos tiek zvanīts, sūtītas īsziņas, izmantotas «e- klases» piedāvātās iespējas, sūtīts elektroniskais pasts, kā arī veikti ieraksti dienasgrāmatās.
«Uz skolas vai klases pasākumiem veidojam īpašus ielūgumus, ko skolēni aiznes saviem vecākiem. Dažkārt tiek izmantotas iespējas izvietot paziņojumus vietējā presē,» stāsta M. Palma.
Jelgavas 1. ģimnāzijas vēstures skolotājs Andris Tomašūns kādreiz savas klases skolēnus kopā ar vecākiem aicinājis ciemos pie sevis uz mājām, gājis ciemos pie savu skolēnu ģimenēm, organizējis vecāku sapulces. «Īpašs saziņas veids ar vecākiem man bija apkārtraksti, kurā bija apkopota svarīgākā informācija gan skolēniem, gan viņu vecākiem,» stāsta skolotājs.
Balvu vidusskolas direktores vietniece audzināšanas jomā Svetlana Pavlovska stāsta, ka pagājušajā nedēļā skolā notikusi «Vecāku nedēļa», kuras laikā vecākiem bija iespēja apmeklēt atklātās stundas, satikties ar skolotājiem, kopā ar skolēniem un skolotājiem izspēlēt intelektuālo spēļu turnīru, noskatīties valsts svētkiem veltīto ierindas skati un koncertu. „Par skolas pasākumiem galvenokārt informējam ar dienasgrāmatu starpniecību. Šogad visiem skolas skolēniem iegādājāmies vienādas dienasgrāmatas, un tās visiem ir obligātas. Ārkārtas gadījumos, protams, zvanām un informējam vecākus uzreiz, ja ar skolēnu kaut kas ir atgadījies vai viņš nav skolā,» stāsta S. Pavlovska.
Skolotāja atzīst, ka vecāki aktīvi apmeklē šādus pasākumus un cenšas noskaidrot visus neskaidros jautājumus, kā arī priecājas, ka var redzēt savus bērnus, uzstājamies koncertos, kā arī paši iesaistīties skolas dzīvē.
Balvu rajona Mežvidu pamatskolas direktores vietniece Ināra Nikolajeva stāsta, ka galvenais saziņas līdzeklis ar vecākiem ir skolēnu dienasgrāmatas. «Protams, organizējam individuālas sarunas, zvanām, anketējam gan skolēnus, gan vecākus, lai zinātu, kā labāk strādāt. Skolēnus mājās neapmeklējam, jo nav tādu iespēju. Skolēni dzīvo attālos, grūti piekļūstamos ciemos, turklāt mūsu skolā tas nekad nav praktizēts. Skolēnu vecākus aicinām uz skolas vecāku kopsapulcēm, klases sapulcēm, organizējam vecāku dienas, kuru laikā vecāki var apmeklēt stundas, uzzināt par savu bērnu sekmēm, problēmām,» stāsta I. Nikolajeva.