Kažokzvēru audzētāji: Sabiedrībā valda mīti par dzīvnieku labturību (37)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ar savu paziņojumu senšas kliedēt mītus par dzīvnieku labklājību zvēraudzētavās notiekošo, informē Aija Liepiņa, «Nords Porter Novelli» projektu vadītāja.

«Sabiedrībā valda vairāki mīti par kažokzvēru nozari, kas cieši saistīts ar dzīvnieku labturību un to ievērošanu. Dzīvnieku aizsardzības un labturības normu ievērošana ir audzētāju prioritāte, jo tā vistiešākā mērā ietekmē rezultātus un produkcijas kvalitāti, tādēļ jau kopš dzimšanas dzīvnieki saņem vislabāko aprūpi, pilnvērtīgu un sabalansētu barību, vitamīnu un barības piedevas, kā arī medikamentus, ja tādi nepieciešami. Humānos apstākļos audzēti zvēri ir mūsdienīgs un vispārpieņemts veids kā ražot pārtiku, ādas jakas un kurpes, kā arī kažokus. Mēs pieņemam, ka mūsdienās cilvēkiem ir izvēles iespējas - nēsāt vai nenēsāt kažokus, līdzīgi kā ēst vai neēst gaļu,» Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekles Sandra Vilciņa.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: «Jebkurš ražotājs ir ieinteresēts iegūt kvalitatīvu izejmateriālu, un tādu nodrošināt var, tikai ievērojot visaugstāko labturības praksi. Dzīvojam brīva tirgus apstākļos, līdz ar to, katrs indivīds var izvēlēties, ne tikai pārtiku, ko vēlas lietot uzturā, bet arī apģērbu, apavu un pārējo lietu lietošanu, kur tiek izmantota āda. Latvija vienmēr bijusi to valstu sastāvā, kur kažokzvēru audzēšana vēsturiski bijusi kā viena no lauksaimniecības nozarēm ar bagātām tradīcijām, līdz ar to aizliegt kaut ko, kas jau gadsimtiem ilgi ticis attīstīts būtu absurdi.»

«Bieži tiek uzskatīts, ka zvēraudzētavās tiek audzēti savvaļas dzīvnieki. Šādi apgalvojumi maldina sabiedrību. Fermās audzētās ūdeles un lapsas nav savvaļas dzīvnieki. Šī ir tāda pati lauksaimniecības nozare kā citas. Fermās tiek audzētas šķirnes, kuras veidotas zootehniķu un speciālistu selekcijas darba rezultātā, vairāku desmitu gadu laikā,» skaidro Vilciņa.

2013. gada vasaras laikā sadarbībā ar Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS tika veikta Latvijas iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu vispārējo viedokli par kažokzvēru nozari. Pētījuma rezultāti atspoguļoja, ka 65% Latvijas iedzīvotāju atbalsta dabīgās ādas izmantošanu apģērbu, apavu un aksesuāru ražošanā, tostarp kā atsevišķas apģērba, apavu un aksesuāru detaļas, piemēram, apkakles, somas un jakas.

Kažokzvēru nozare Latvijā aizsākās 1930. gadā. Dzīvnieki kopš dzimšanas brīža, veterinārārsta uzraudzībā tiek apsekoti un rūpīgi kopti, nodrošinot tiem augstākā līmeņa barošanu un dzīves apstākļus. Šī ir viena no kontrolētākajām lauksaimniecības nozarēm Eiropas Savienībā. 2012. gadā Latvijas Zvēraudzētāju fermās tika izaudzēts 500 tūkstošu ūdeļu un 10 tūkstošu lapsu. Katru dienu Latvijas fermas kažokzvēru barībai izmanto 76 tonnas pārtikai nederīgos gaļas un zivju subproduktus. Zvēraudzētavās Latvijas reģionos strādā vairāk nekā 500 darbinieku. 90% no visas produkcijas tiek eksportēts, 2012. gadā eksporta apjoms sasniedza 13,5 miljonus eiro.

Komentāri (37)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu