Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis sola neatteikties no ieceres nodrošināt algas no valsts budžeta pilnīgi visiem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.
Ķīlis neatteiksies no ieceres nodrošināt algas no valsts budžeta visiem bērnudārzu skolotājiem (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Patlaban no valsts budžeta algas maksā tikai piecgadnieku un sešgadnieku skolotājiem, bet jaunāko bērnu skolotājiem algas maksā no pašvaldības budžeta.
Šodien, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomi, ministrs atzina, ka arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija rēķinājusies, ka pirmsskolas skolotāju algām būs 23 miljoni latu, par ko iepriekš bija panākta vienošanās Demogrāfisko lietu padomē un ko valdība plānoja nākamā gada budžetā.
Kā ziņots, lemjot par nākamā gada valsts budžeta projektu, 23 miljonu latu vietā no 2013.gada 1.septembra par 3,8 miljoniem latu plānots nodrošināt atbalstu bērna pieskatīšanai 50 latu apmērā mēnesī tām ģimenēm, kurām nav iespējas izmantot bērnu pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumus bērniem no viena līdz divu gadu vecumam. Savukārt, sākot ar nākamā gada 1.jūliju, plānots par desmit latiem mēnesī palielināt arī iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma atvieglojumu par apgādībā esošu personu.
Arī LIZDA padomes pārstāvji no novadiem pauda sašutumu par šādu valdības rīcību, jo iepriekš pašvaldības bija informētas, ka pirmsskolas skolotājiem algas nodrošinās no valsts budžeta, daudzas no tām jau bija saplānojušas, kā tās varētu paplašināt bērnudārzus, bet tagad šiem plāniem ir pārvilkta svītra.
Ķīlis gan solīja, ka IZM meklēs risinājumu, lai pašvaldības no nākamā gada 1.janvāra varētu visiem pirmsskolas skolotājiem samaksāt zemākās mēneša darba algas likmes paaugstinājumu par 10%. Tiesa, viņš pašlaik nevarēja pateikt, cik liela naudas summa šim mērķim būs vajadzīga, jo vēl nav veikti aprēķini, cik daudz pedagogu strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam, kuriem algu maksā pašvaldības.
«Mēs gribētu, lai sistēmā visiem būtu vienādas zemākās darba algas likmes, lai vienā bērnudārzā nebūtu 220 lati, bet citā - 280 lati. Tagad būs sarežģītāk atrast to naudas summu, kas nepieciešama šim mērķim, jo arī mēs bijām rēķinājušies, ka 23 miljoni latu būs no valsts budžeta,» atzina Ķīlis, piebilstot, ka viņš vēl nav zaudējis cerību, ka nākamā gada valsts budžeta projekta izskatīšanas laikā finansējums tomēr varētu tikt rasts.
Kā ziņots, Demogrāfisko lietu padomes sēdē šī gada 4.aprīlī tika panākta vienošanās uzlikt par pienākumu pašvaldībām nodrošināt bērnudārzu pieejamību, lai neveidotos rindas. Dombrovskis tolaik norādīja, ka pašvaldībām, kas nevar nodrošināt vietas bērnudārzos, būs pienākums līdzfinansēt vecākiem pieejamību privātajos bērnudārzos, nodrošināt aukļu dienestu vai kā citādi risināt šo jautājumu. Savukārt valsts no savas puses paredz atjaunot dotāciju pirmskolas izglītības pedagogu algām, kas pašvaldībām atbrīvotu līdzekļus bērnudārzu rindu problēmu risināšanai. Premjers jau aprīlī norādīja, ka 23 miljoni latu ir liela summa un par to valdībā būs plašas diskusijas.
Ķīlis stāstīja, ka no ieceres par mērķdotācijām pašvaldībām pirmsskolas pedagogu algām nācies atteikties vairāku iemeslu dēļ. Valdībai nav juridisku iespēju fiksēt, ka pašvaldība tos līdzekļus, kas būs atbrīvojušies no pedagogu algām, novirzīs bērnudārzu vietu palielināšanai.
«Protams, var paļauties, ka pašvaldības šos līdzekļus ieguldīs bērnudārzu paplašināšanai, taču garantijas nav. Lai izstrādātu garantijas, ir nepieciešams laiks, vajadzētu parakstīt vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību. Iespējams, ka pašvaldībām 2013.gadā būs citas prioritātes, nevis rindu samazināšana uz vietām bērnudārzos,» teica Ķīlis.
Otrs no argumentiem bijis tas, ka lielai daļai pašvaldību nav grūtību nodrošināt sava teritorijā dzīvojošos bērnus ar vietām bērnudārzos, tādēļ finansējums mērķdotācijai neatrisina problēmu vienlīdz labi visā valstī. Turklāt, piešķirot mērķdotācijas pedagogu algām, tiešu atbalstu nejustu ģimenes, kurās gadu līdz divus gadus veci vai arī vecāki bērni neapmeklē bērnudārzu.
Ministrs stāstīja, ka valdībā tika rēķinātas arī subsīdijas uz katru bērnu, bet tās bijušas pārāk niecīgas un nesasniegtu lietderīgu līdzekļu izlietojumu. Šo iemeslu dēļ meklēti arī citi varianti - māmiņu algas paaugstināšana, atvieglojumu par apgādībā esošajām personām palielināšana.
«Mēs kopā ar Labklājības ministrijas kolēģiem spriedām, ka gadījumā, ja nav iespējams palīdzēt visiem, tad ir jākoncentrējas uz kādu vienu grupu, kurai visvairāk nepieciešams atbalsts. Tā tapa ideja par pieskatīšanas pabalstu bērniem no viena līdz divu gadu vecumam, kas ir laiks, kad bērni vēl neiet bērnudārzā, bet vecāki jau atgriežas darbā, turklāt šajā laikā ir tikai 30 latu pabalsts, bērnu aprūpe notiek «pelēkajā ekonomikas zonā», jo auklītes nav reģistrētas un nemaksā nodokļus,» stāstīja Ķīlis.
Turklāt valdība savulaik bija vienojusies ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju par neapliekamā minuma palielinājumu par apgādībā esošu personu, tādā veidā valdība būs sniegusi gan atbalstu ģimenēm ar bērniem, gan pildījusi solījumu sociālajiem partneriem.
Ķīlis stāstīja, ka pieskatīšanas pabalstu varēs saņemt arī bērna radinieki, taču viņiem būs jāreģistrējas un jākļūst par darba ņēmējiem, kas maksā kādu simbolisku nodokli. «Finanšu ministrijai būs jāizdomā kāds vienkāršs mehānisms, kā šīs auklītes reģistrēsies, izņems licences, lai viņas nonāktu «baltajā ekonomikas zonā»,» teica Ķīlis.
Valdības aprēķini liecina, ka pieskatīšanas pabalstiem varētu būt nepieciešami 3,8 miljoni latu.
Pagaidām valdībā atbalstu nav guvis arī IZM lūgums nākamā gada valsts budžetā paredzēt vienu miljonu latu mācību līdzekļiem, lai varētu nodrošināt Ministru kabineta noteikumos noteikto finansējumu - septiņus latus vienam skolēnam un skolotājam.
Ķīlis stāstīja, ka šādu summu varētu atkal lūgt no 2013.gada valsts budžeta grozījumiem, līdzīgi kā tas ir darīts šogad. Taču ir arī cerība, ka Saeimas deputāti, skatot 2013.gada budžeta projektu, tomēr šo finansējumu uzskatīs par svarīgu un iekļaus budžeta izdevumos.
Pērn Latvijā bija 134 000 bērnu vecumā no 1,5 līdz sešiem gadiem, tostarp 92 200 bērnu vecumā no 1,5 līdz četriem gadiem. Aptuveni 90 800 bērnu apmeklē bērnudārzu, savukārt 11 800 reģistrēti rindā, bet 31 4000 bērnu vecāki nav izteikuši vēlmi, lai bērns apmeklētu bērnudārzu.