Izstādes ietvaros 14 mākslinieki, kuratori, teorētiķi un citu saistīto profesiju domātāji no Latvijas ir aicināti pievērsties amerikāņu publicistes Sūzenas Sontāgas aktualizētā termina camp izvērsumam un, caur autores esejā «Piezīmes par camp» («Notes on ‘Camp’», 1964) uzskaitītajām tā izpausmēm kino valodā, izvēlēties savu «kempisko» filmu pāri.
Joprojām nav īsti skaidrs, ko tieši apzīmē un var apzīmēt ar camp. Daudzveidīgā un vispusīgā sabiedrībā tas cenšas noteikt nevis pareizo un nepareizo, bet gan apraksta sensibilitāti attiecībā uz kultūras parādību, lietu vai priekšmetu redzējumu, kas nosaka gaumi, uzskatus un veido vērtības. Camp termins ir kā rokasgrāmata, ar kuras palīdzību var plašāk saprast valdošo un «ierūsējušo» uzskatu iespējamās dažādās interpretācijas un pārdomāt, kā uzskatus var mainīt un arī radīt jaunus. Camp ir ļoti noderīgs veidojot kritisku skatījumu jebkurā jomā.
- Satriecoši, Stīven! Tu tiešām esi sapratis ideju.
- Es īsti nezinu, vai esmu. Šī jēdziena nozīme šķiet tik ļoti plaša.
- Patiesībā tā nav. Bet es atzīstu, ka to ir briesmīgi grūti definēt. Ir jānododas meditācijai un jēdziens jāsajūt gluži intuitīvi kā Laodzī «Tao». Ja reiz esi to paveicis, secināsi, ka vēlies izmantot šo vārdu ikreiz, kad diskutē par estētiku vai filozofiju, vai gandrīz jebko. Es nekad nespēšu saprast, kā kritiķi var iztikt bez tā.1
