Jau pāris dienu pēc Zolitūdes traģēdijas Latvijas būvinženieru savienība lēma septiņiem sabrukušās «Maxima» būvniecībā iesaistītajiem uz izmeklēšanas laiku apturēt sertifikātus. Vēlāk tika konstatēts, ka atņemt sertifikātu uz laiku likums nemaz neļauj, tāpēc pieciem no septiņiem sertifikātu darbību atjaunoja, bet diviem - konstruktoram Ivaram Sergetam un būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim savienība nolēma sertifikātus anulēt pavisam.
Arī šis lēmums pārsūdzēts, un, kamēr notiek traģēdijas izmeklēšana, visiem būvniecībā iesaistītajiem juridiski ir tiesības darbību turpināt, Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma» noskaidroja, ar ko viņi šobrīd nodarbojas.
Lai arī Latvijas būvinženieru savienības lēmumu vismaz uz laiku apturēt sertifikātus nācies atcelt, savienībā uzskata, ka pašiem būvniekiem būtu jāprotas un profesionālā darbība būtu jāpārtrauc līdz izmeklēšanā noskaidro vainīgos.
Savienības pārstāvis Leonīds Jākobsons raidījumam pastāstīja: «Es redzēju to pirmo sēdi, mēs uzaicinājām visus septiņus cilvēkus, visi bija nokārtām galvām. Pagāja mēnesis, pēc mēneša - pierādiet, ka es esmu vainīgs. Pavisam citi cilvēki.»
Raidījums noskaidroja, ka atbildīgo būvnieku reakcija uz traģēdiju bijusi dažāda - no darbības pārtraukšanas līdz aktīvai tās turpināšanai.
Konstrukciju projekta autors Ivars Sergets solītās rakstiskās atbildes par šī brīža darbību raidījumam divu dienu laikā nesniedza, tikmēr savienībā par viņa darbību šis tas ir zināms: «Man pat uz galda atrodas slēdziens par vienas dzīvojamās ēkas apsekošanu, ko viņš veicis. Bet ir arī gadījumi, cik es zinu Rīgas domē, kur viņš ir sniedzis savus pakalpojumus. Domes vadība, pareizi izvērtējot reālo situāciju, nav šādu darbu no viņa pieņēmusi.»
Domē precizē, ka Vidi degradējošo būvju komisija likusi kādas ēkas īpašniekam iesniegt sertificēta būvinženiera tehniskās apsekošanas atzinumu. Tā kā atzinuma autors izrādījās Sergets, komisija to neņēma vērā. Tikmēr būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis telefoniski atzīst, ka savu profesionālo darbību viņš nav pārtraucis, taču izšķīries pagaidām likt malā būvkonstrukcijas un ekspertīžu veikšanu. Gulbis turpina darboties būvprojektu vadīšanā un tehniskajā apsekošanā, taču konkrētus objektus viņš neatklāj.
Arī vairākums pārējo iesaistīto no intervijas kameras priekšā atsakās. Vienu no konstrukciju projektētājiem Jāni Malcānu raidījums sazvana ārzemēs, kur viņš uzturas ilgstošās brīvdienās. Aktīvi savā profesijā viņš pagaidām neplāno un norāda - tas, ka viņš minēts traģiskās «Maximas» projektētāju vidū ir apstākļu sakritība, taču plašāk šos izteikumus nekomentē.
Būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš notikušā dēļ izšķīries paņemt pauzi profesionālajā darbībā, tāpēc nevienu jaunu projektu uzraudzīt nav uzņēmies. Projekta galvenais būvnieks bija kompānija «Re&Re». Atbildīgie būvdarbu vadītāji bija Staņislavs Kumpiņš un Jevģēnijs Ņesterovičs.
Uzņēmuma ģenerāldirektors stāsta, ka abi pēc traģēdijas atstādināti no atbildīgo darbu pienākumiem visos objektos, tostarp VID jaunās ēkas celšanā, kur Ņesterovičs bija būvdarbu vadītājs. Tikmēr Kumpiņš pametis darbu uzņēmumā.
Kā apakšuzņēmēju būvdarbu vadītājs dokumentos minētais Andrejs Kuļešovs no jebkādiem komentāriem atsakās. Arī Rīgas būvvaldē uz traģēdijas izmeklēšanas laiku no amatiem atstādināti seši darbinieki. Pārbaudē esot atklājušās dažas formālas kļūmes, piemēram, nepareizā cilvēka paraksts uz kāda dokumenta.
