Ko var atņemt, ja ir nenokārtotas parādsaistības

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: freefoto.com

Šovasar sabiedrību pāršalca vēsts, ka populārs mūziķis gatavs atteikties no Latvijas pilsonības, jo nenokārtoto parādsaistību dēļ pret viņu vērstā piedziņa māksliniekam radījusi bezizejas situāciju. Šai sakarā vēlreiz jāatgādina, ka pastāv ierobežojumi attiecībā uz tām naudas izmaksām, uz kurām piedziņu nevar vērst, kā arī uz naudas summu, kāda pēc piedziņas atstājama parādnieka rīcībā.

2010. gada 1. februārī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, tajā skaitā arī 596. pantā, kurā detalizēti uzskaitītas naudas summas, uz kurām piedziņu nevar vērst, piemēram, valsts sociālais pabalsts, sociālās palīdzības pabalsts. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome skaidro, ka, tiesu izpildītājs, sākot izpildes lietvedību un apķīlājot parādnieka naudas līdzekļus un noguldījumus kredītiestādē, var arī nezināt par tādiem parādnieka ienākumiem, uz kuriem nevar vērst piedziņu saskaņā ar iepriekšminēto pantu. Līdz ar to, ja tiesu izpildītāja depozīta kontā ir pārskaitīti tādi naudas līdzekļi, uz kuriem piedziņu nevarēja vērst, parādniekam ir tiesības informēt tiesu izpildītāju par šādiem ierobežojumiem, iesniedzot rakstveida pierādījumus. Tiesu izpildītājs lems par rīkojuma grozījuma nosūtīšanu kredītiestādei, norādot, uz kādām naudas summām piedziņa turpmāk nav vēršama.

Konta apķīlāšanas laikā kredītiestādes parasti liedz parādniekam pieeju interneta bankai, kā arī naudu nevar izņemt bankomātos, jo banka nevar garantēt, ka klients izlietos tikai naudas līdzekļus minimālās mēneša darba algas vai 50 procentu no minimālās darba algas apmērā (atkarībā no piedziņas veida). Šādā situācijā bankas klients, kura kontiem tiesu izpildītājs piemērojis apķīlājumu, var saņemt viņam saglabātos naudas līdzekļus jebkurā attiecīgās bankas filiālē.

Praksē rodas arī neskaidrības par Civilprocesa likuma 1. pielikuma 3. punkta piemērošanu, kas noteic, ka piedziņas vēršanai nav pakļaujama nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā – nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes ieskatā šis punkts piemērojams divos gadījumos. Pirmkārt, šī norma jāņem vērā, veicot parādnieka mantas apķīlāšanu, ja tiek atrasta nauda kā priekšmets, jo Civilprocesa likuma 1. pielikumā ir dots mantas uzskaitījums kā fiziski priekšmeti, kas pieder parādniekam un ir sastopami dabā, proti, apģērbs, pārtikas produkti vai nauda.
Savukārt, ja piedziņa tiek vērsta uz naudas līdzekļiem kredītiestādē, kas parādniekam pienākas no citām personām, piemērojams Civilprocesa likuma 599. panta trešajā daļā noteiktais ierobežojums, līdz kuram zvērināts tiesu izpildītājs var veikt piedziņu. Tas ir, vēršot piedziņu uz personas naudas līdzekļiem kredītiestādē, zvērinātam tiesu izpildītājam ir jāievēro Civilprocesa likuma 1. pielikuma 3. punktā noteiktais ierobežojums attiecībā tikai uz parādnieku, saglabājot viņam naudas līdzekļus vienas minimālās darba algas apmērā.

Apple

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu