Komercbanku asociācija: komunālo parādu problēmu var risināt tikai kompleksi

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Apollo/R.Oliņš

Komunālo parādu problēmu, kas pašlaik ir liels apgrūtinājums visām iesaistītajām pusēm, ir iespējams atrisināt tikai ar virkni kompleksu pasākumu, un nav iespējams viens visaptverošs un unikāls risinājums, uzskata Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Pirmkārt, ir jāveic tūlītēji pasākumi, lai novērstu turpmāku parādu veidošanos, un pēc tam visām pusēm jāvienojas par risinājumiem iepriekšējos gados uzkrātajiem parādiem, uzskata LKA.

Kā biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja LKA pārstāve Baiba Melnace, komercbanku asociācija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Namu apsaimniekotāju asociāciju, Siltumražotāju asociāciju, Ārvalstu investoru padomi, Ekonomikas un Tieslietu ministriju ir apzinājusi esošo situāciju un iemeslus, kas atstājuši iespaidu uz parādu nomaksas savlaicīgumu. Visas puses ir vienisprātis, ka galvenie cēloņi ir iedzīvotāju maksātspējas pasliktināšanās un neefektīvā un dārgā parādu piedziņas sistēma valstī.

Kopā ar partneriem LKA ir piedalījusies Ekonomikas ministrijas informatīvā ziņojuma projekta sagatavošanā un tajā izklāstīto komplekso priekšlikumu izstrādē, kas paredz gan uzlabot parādu piedziņas procesa efektivitāti, gan arī stiprināt apsaimniekotāju un pakalpojumu sniedzēju aktivitātes un darbības caurskatāmību. Visas ziņojuma izstrādē iesaistītās organizācijas ir to atbalstījušas kā patlaban nepieciešamo risinājuma kompleksu, kas primāri ierobežotu jaunu parādu veidošanos.

LKA redz arī papildu risinājumus, piemēram, veicināt kreditoru un parādnieka vienošanās iespējas ārpustiesas procesā; pašvaldību iesaistīšana lēmuma pieņemšanā par izlikšanas sākšanu; atvieglot tiesības kreditoriem nostiprināt publisku kārtējo hipotēku vai atsavināšanas līgumu, pamatojoties uz tiesas apstiprinātu komunālā parāda esamību; noteikt principus, kas paredzētu parādnieku mājokļa nomaiņu uz maksātspējai atbilstošāku ārpus tiesas un tiesu izpildes procesa.

Taču LKA neatbalsta divus pašlaik parlamentā apspriestus priekšlikumus, kas it kā varētu risināt komunālo parādu jautājumu - tie ir grozījumi civilprocesa likumā, kas paredz komunālos maksājumus veikt uz hipotēkas rēķina, un priekšlikums dzīvokli pārdot kopā ar parādiem, proti, jaunais īpašnieks atbildētu par vecā īpašnieka parādiem, pat ja iegādes brīdī par tādiem nebūs zinājis.

«Grozījumi civilprocesa likumā nav atbalstāmi pamatā trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, priekšlikumi grauj nodrošinājuma (hipotēkas) sistēmiskos principus un mazina nodrošinātā kreditora statusa nozīmi. Otrkārt, tie nerisina problēmas būtību, jo tikai nelielai daļai no komunālo maksājumu parādniekiem ir hipotekārie kredīti. Treškārt, tas palielina hipotekāro kredītu procentu maksājumus gan esošajiem klientiem, gan tiem, kas nākotnē vēlēsies saņemt kredītus jaunu mājokļu iegādei. Ceturtkārt, likuma pantu piemērošana dzīvē nozīmētu desmitiem tūkstošu ģimeņu izlikšanu no mājokļiem, lai piedzītu komunālos parādus (ceļš, ko līdz šim masveidā nav gājušas bankas, piedzenot kredītu parādus),» teica Melnace.

Savukārt piedāvājums atbildību par parādiem pārlikt uz jaunā mājokļa īpašnieka pleciem, pēc Komercbanku asociācijas viedokļa, ir apšaubāms, jo pircējs atbildētu par jebkuru pārdevēja parādu bez iespējām to pārbaudīt, un tas nav juridiski korekti. Turklāt šādas sistēmas ieviešana vēl vairāk mazinātu vispārējo motivāciju pildīt saistības pret komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Tādēļ LKA aicina Ministru kabinetu pēc iespējas ātrāk izskatīt Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu un akceptēt tajā iekļautos priekšlikumus un virzīt tos parlamentam izskatīšanai, kā arī aktīvi, iesaistot visas puses un partnerus, strādāt pie to ieviešanas.

Jau ziņots, ka Saeimas Mājokļu apakškomisijā patlaban tiek strādāts pie izmaiņām likumdošanā, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļus Latvijā nevarēs pārdot, nenomaksājot komunālo pakalpojumu parādus, aģentūru LETA informēja neatkarīgais deputāts Viktors Valainis.

Plānots, ka nākotnē, pirms tiek reģistrētas kādas izmaiņas, zemesgrāmatā būs jāiesniedz arī izziņa no pārvaldnieka par komunālo parādu neesamību. «Panākot, ka īpašnieks nevarēs pārdot dzīvokļus ar komunālajiem parādiem, vismaz daļēji varēsim cīnīties ar komunālo parādu problēmu,» uzsver Valainis.

Patlaban bieži ir gadījumi, kad dzīvokļa īpašnieks pārdod savu dzīvokli ar lieliem komunāliem parādiem. Tādējādi šos parādus nomaksāt spiesti kaimiņi, lai namam netiek atslēgti komunālie pakalpojumi, jo arī jaunais dzīvokļa īpašnieks juridiski par komunālo parādu nav atbildīgs.

«Ierosinājumu var salīdzināt ar situāciju ap auto, kuru pārreģistrēt uz citu vārdu arī nevar, kamēr nav nomaksāti visi sodi un nodokļi,» skaidro Valainis. Darbs pie izmaiņām ir tikai sācies, un Mājokļu apakškomisijā plānots iztirzāt vēl daudzas citas iniciatīvas, lai atvieglotu un uzlabotu šobrīd smago situāciju komunālo maksājumu jomā.

Jaunā norma dzīvē varētu izskatīties šādi: pie dzīvokļu īpašuma jaunā īpašnieka reģistrācijai zemesgrāmatā tiks pieprasīta izziņa par visu komunālo pakalpojumu nomaksu un tiks noteikts, ka parāda esamības gadījumā jaunas tiesības uz dzīvokļa īpašumu netiek reģistrētas, kamēr parāds nav nomaksāts. Šāda kārtība liegtu pārdot dzīvokli ar komunālo maksājumu parādiem, kas pašreiz notiek ļoti bieži un komunālo pakalpojumu sniedzēji ir spiesti vērst piedziņu pret dzīvokļa bijušo īpašnieku, kurš iepriekšējā dzīves vietā vairs nav sastopams, un jaunais īpašnieks uzskata, ka uz viņu iepriekšējā īpašnieka vai īrnieka parādi par saņemtajiem pakalpojumiem nav attiecināmi.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu