Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecības Latvijā vadītājas Aigas Rūrānes komentārs par pārnēsātāju izraisītām slimībām Latvijas Ārstu biedrības, PVO un Rīgas Stradiņa universitātes kopīgi rīkotajā konferencē «Maza radība, liels drauds».
Katru gadu vairāk kā miljons cilvēku mirst no pārnēsātāju izraisītām slimībām, tādām kā malārija, Denges drudzis (dengue), šistosomiāze, leišmaniāze, Čagas slimība un dzeltenais drudzis. Daudz vairāk ir gadījumu, kad inficēšanās rezultātā slimība kļūst hroniska un ir cēlonis invaliditātei. Vairāk kā pusei pasaules iedzīvotāju ir inficēšanās risks ar kādu no šīm slimībām. Ceļojumu, tirdzniecības un migrācijas pieauguma rezultātā palielinās inficēšanās risks arvien lielākam iedzīvotāju skaitam.
Aprēķini liecina, ka visnāvējošākā pārnēsātāju izraisītā slimība - malārija - 2010.gadā bija nāves cēlonis apmēram 660 000 cilvēku. Tomēr visstraujāk augošā pārnēsātāju izraisītā slimība pasaulē ir Denges drudzis ar 30-kārtīgu slimības izplatības pieaugumu pēdējos 50 gados. Tirdzniecības globalizācija, ceļošana un vides izaicinājumi, tādi kā klimata izmaiņas un urbanizācija, iespaido šo slimību izplatību, izraisot to parādīšanos valstīs, kur tās nebija sastopamas iepriekš.
PVO Eiropas reģiona iedzīvotāji nav pasargāti no pārnēsātāju izraisītām slimībām.
Moskītu, smilšu mušu un ērču kodieni ir izraisījuši slimības vairāk kā 1,5 miljonu Eiropas reģiona iedzīvotāju pēdējos 20 gados. Ir ziņojumi par eksotisku slimību uzliesmojumiem, tādiem kā čikungunjas drudzis (chikungunya). Ir parādījušies lokāli slimību gadījumi no Denges drudža, kas Eiropā nebija satopams vairāk kā 60 gadus.
Neskatoties uz straujo progresu, likvidējot malārijas lokālos uzliesmojumus, importēto gadījumu skaits joprojām ir augsts: 2013.gadā Eiropā tika importēti 5000 malārijas gadījumi. Savukārt vietēji iegūtās inficēšanās gadījumu skaits ir dramatiski samazinājies: no 90 712 gadījumiem 1995.gadā līdz tikai 37 gadījumiem 2013.gadā. Taču pieaug labi zināmu slimību, tādu kā leišmanioze un Laima slimība, ģeogrāfiskā izplatība reģionā.
Eiropā pašreiz pastāv Denges drudža uzliesmojumu draudi; 2010.gadā pirmo reizi lokālā šīs slimības transmisija tika konstatēta Francijā un Horvātijā, bet importēti slimības gadījumi tika atklāti vēl trijās Eiropas valstīs. 2012.gadā pirmais Denges drudža uzliesmojums notika Madeirā, Portugālē, inficējot vairāk nekā 2000 cilvēku. Moskītu pārnēsātās čikungunjas drudža uzliesmojums ar gandrīz 200 saslimšanas gadījumiem 2007.gadā Itālijā bija pirmais šāds uzliesmojums Eiropā.
Tas ir skaidrs brīdinājums Eiropas reģionam, ka slimības, ko izraisa pārnēsātāji, turpmākajos gados var kļūt biežākas. Ceļojumu un tirdzniecības globalizācija, kā arī Eiropā pieaugošā urbanizācija un klimata izmaiņas, padara to iespējamu.
Pārnēsātāju uzraudzība un kontrole un agrīna saslimšanas atklāšana ir vitāli svarīga, lai novērstu slimību tālāku izplatību.
Latvijā būtiskākās pārnēsātāju izraisītās slimības ir ērču encefalīts un Laima slimība, ar kurām var inficēties pēc inficētas ērces piesūkšanās. Pateicoties arvien labākai iedzīvotāju informētībai par ērču pārnēsāto infekcijas slimību profilaksi, pēdējo gadu laikā saslimstība ar ērču encefalītu un Laima slimību Latvijā samazinās. Visstraujāk saslimstība ar ērču encefalītu mazinājusies bērnu vidū, pateicoties valsts apmaksātās bērnu vakcinācijas rezultātā teritorijās ar visaugstāko saslimstību.
Pasaules Veselības dienas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par draudiem, kas saistīti ar pārnēsātāju izraisītajām slimībām, un rosināt iedzīvotājus un kopienas rīkoties, lai tos mazinātu.
