Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS «Latvijas Krājbanka» («Krājbanka») prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, aģentūrai LETA apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.
Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.
Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.
Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota «Air Baltic Corporation» («airBaltic») un «Baltijas Aviāciju sistēmu» (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.
Tāpat Antonovs Priedītim apgalvoja, ka visas šīs darbības tiks veiktas no viņa Londonas biroja, un to mērķis esot pilnībā atbrīvot Antonovam piederošās finanšu struktūras no saistībām ar «airBaltic», aģentūrai LETA stāstīja Davidovičs.
KPMG un FKTK sniedza tiesai informāciju, ka ir spēkā ķīlas līgumi starp «Latvijas Krājbanku», «Investbank» un «Stoļičnij torgovij bank» (STB) par gandrīz 100 miljoniem ASV dolāru (74 miljoniem eiro). Neviens nepārbaudīja dokumentu patiesumu, taču tie esot saturējuši acīmredzamas viltojuma pazīmes, proti, līgumā esot minēta nepareiza bankas adrese un parakstīšanas datumā Priedītis vēl nav bijis ievēlēts ieņemamajā amatā, kā arī esot redzama Priedīša paraksta neatbilstība. Dokumenta oriģināls vai kāds cits tiesisks tā atvasinājums nav bijis pieejams, stāstīja advokāts.
Priedīša pārstāvis minēja, ka 2010.gadā «Krājbankā» nebija vērtspapīru tirdzniecības speciālistu. Šīs funkcijas pēc «Krājbankas» padomes lēmuma tika nodotas uzņēmumam «Finasta», kas bija «Snoras» bankas meitasuzņēmums. Tas nozīmē, ka «Krājbankas» valdei nebija iespējas šo procesu vadīt un kontrolēt. Tas esot atradies tiešā Antonova un viņa juristu pārraudzībā un atbildībā. Kā atbildīgo Priedītis nosauca 2008.gadā bankas padomē ievēlēto Maksimu Ančipalovski.
Priedītis ir liecinājis, ka pēc «Krājbankas» darbības apturēšanas 2011.gada 21.novembrī FTKT pilnvarnieku grupa no bankas kontiem dažiem klientiem tika aizskaitīti finanšu līdzekļi vairāk nekā 150 miljonu eiro apmērā. Tas padarīja bankas sanāciju neiespējamu, par ko lēma tās pašas FKTK amatpersonas, sacīja advokāts.
Priedīša aizstāvis min, ka viņa klients nav nedz apzināti, nedz neapzināti pārkāpis FKTK noteiktos finanšu līdzekļu ieguldījumu apmērus ārvalstu korespondējošās bankās. Finanšu līdzekļu apjoms un limiti esot bijuši zināmi FKTK un par tiem FKTK ticis informēts katru dienu. Pēc administratīvās lietas ierosināšanas 2010.gada sākumā «Krājbanka» pārstāja izsniegt nerezidentiem aizdevumus un neturpināja finansēt esošos klientus, maksimāli samazinot šo ekspozīciju. Priedītim neesot bijušas zināmas Antonova noziedzīgās intereses un izstrādātās shēmas, jo par saviem plāniem Latvijā un ārpus Latvijas Antonovs Priedīti neesot informējis.
Priedītim nav zināmas arī krimināllietā minētās sabiedrības un to struktūrvienības «Helvetia EP», «Banko Transatlantiko Ltd», «Protesmar Int», «Yerevan Investment», «Vientiane Overseas», «Lorax Union», «Utrania Ltd», «Multiasset», «Converssport», kā arī krimināllietā minētās personas Staņislavs Kovtuns un Adams Salims Habibs, norādīja Davidovičs.
LETA jau ziņoja, ka izdalītajā «Krājbankas» krimināllietā bijušajam bankas prezidentam Priedītim celta apsūdzība par to, ka viņš kopā ar Antonovu veicis svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma (KL) 179.panta 3.daļas, proti, par piesavināšanos, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
Savukārt otra apsūdzības daļa ir par statistisko atskaišu sniegšanu, proti, Priedītis, pēc likumsargu domām, šīs atskaites un informāciju slēpis. Apsūdzība celta pēc KL 217.panta 2.daļas par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.
Tāpat apsūdzība celta par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūru LETA iepriekš informēja - lai sekmētu kriminālprocesa efektīvu norisi, prokurors kriminālprocesu sadalījis un procesu daļā pret pārējām lietā iesaistītajām personām nosūtījis Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei tālākai izmeklēšanas veikšanai.
Turklāt kriminālprocesā bija izdalīts atsevišķā lietvedībā materiāls par noziedzīgi iegūtas mantas atzīšanu. Pērn oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izskatīja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes un Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras pieteikumu par «Krājbankas» noziedzīgi iegūtas mantas atzīšanu 15 025 222 eiro apmērā.
Tiesa par noziedzīgi iegūtu mantu atzina » Krājbankas» naudas līdzekļus 15 miljonu eiro apmērā, savukārt daļā par 25 222 eiro procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izbeidza.
Likumsargi uzskatīja, ka tiesas pieņemtais lēmums nav likumīgs, tāpēc Rīgas apgabaltiesā tika iesniegtas apelācijas sūdzības.
Rīgas apgabaltiesa šogad 7.janvārī sūdzību apmierināja, līdz ar to par noziedzīgi iegūtu mantu tika atzīti un atgūti «Krājbankas» naudas līdzekļi vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā. Šis Rīgas apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.
Jau ziņots, ka «Krājbankas» kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Priedītis, bankas līdzīpašnieks Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.
Noziedzīgie nodarījumi, par kuriem tika turēti aizdomās Priedītis, Antonovs, Pelcbergs un Zalāns, kvalificējami kā sevišķi smagi. Policija bija arestējusi minēto personu mantu. Saistībā ar šo lietu tika uzlikts arests Priedītim piederošam nekustamajam īpašumam, automašīnai, kapitāla daļām kādā uzņēmumā, kā arī vairākiem kontiem dažādās bankās, tostarp ārvalstīs.
Pelcbergam tika apķīlāts transportlīdzeklis un nekustamais īpašums, bet Zalānam - nekustamais īpašums, kapitāla daļas kādā uzņēmumā, kā arī vairāki transportlīdzekļi.
Pērn februārī policija atklāja, ka lietā vēl kādai personai piemērots aizdomās turētā statuss, taču izmeklēšanas interesēs netika atklāts tās vārds un nodarbošanās. Tāpat netika atklāts, par kādiem tieši noziegumiem persona tiek turēta aizdomās.
Žurnāls «Ir» 2013.gada janvārī, atsaucoties uz ENAP priekšnieka Gata Gudermaņa teikto, rakstīja, ka izmeklēšanas gaitā ievērojami audzis noziedzīgo epizožu skaits, kuras, lai pievienotu lietai, ir jānostiprina ar ārvalstīs atrodamiem pierādījumiem.
Kā ziņots, 2011.gada nogalē «Krājbankā» tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa «Krājbanku» pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu «Krājbankas» finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Policija par notikušo sāka izmeklēšanu. Izmeklēšana par Antonovu notiek arī Lietuvas tiesībsargājošās iestādēs.
Ziņots arī, ka bažījoties par «Snoras» stāvokli, 2011.gada 16.novembrī Lietuvas valdība nacionalizēja bankas akcijas, bet 24.novembrī Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi banku likvidēt. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta. Aplēsts, ka tās aktīvi bijuši vairākus miljardus litu mazāki par saistībām.
Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja «Snoras» valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra Antonovu un Baranausku tur aizdomās par bankas īpašumu piesavināšanos aptuveni 1,7 miljardu litu (493 miljonu eiro) vērtībā. Prokuratūra ierobežojusi viņu tiesības uz īpašumiem kopsummā par aptuveni 805 miljoniem litu.
Nedēļu pēc «Snoras» darbības apturēšanas bankas vadītāji tika aizturēti Lielbritānijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet Lielbritānijas tiesa drīz vien nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma.
