«Situācijas atbloķēšanas» iespējas ir atkarīgas no tā, vai Rīga un Tallina būs spējīgas atteikties no «patoloģiskas tieksmes» šos «ģeogrāfiskos dokumentus» papildināt ar politiskiem papildinājumiem, kurus «var uzskatīt par revanšistiskām pretenzijām pret Krieviju». «Mēs joprojām esam gatavi parakstīt robežlīgumu ar Latviju. Kas attiecas uz Igauniju, tad, kā zināms, Krievija atteicās parakstīt līgumu ar šo valsti, jo, ratificējot atbilstošo igauņu likumu, tajā bija iekļautas mums nepieņemamas atsauces un konstatējumi. Līdz ar to starptautiski juridiskajā vidē šis dokuments ir beidzis pastāvēt, un mēs piedāvājām veikt jaunas pārrunas, lai noslēgtu abpusējo robežlīgumu,» izteicās Titovs.

«Nesen mēs atkal izrādījām savu labo gribu un nodevām igauņu pusei jaunu robežlīguma teksta versiju, kurā, lai nebūtu spekulācijas, tiek piedāvāts fiksēt kā nederīgus visus iepriekš noslēgtos divpusējos dokumentus, kas skar teritoriālos jautājumus. Atbildes no igauņu puses pagaidām nav,» pavēstīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks.