Sarunā ar laikrakstu «The Financial Times» kāda anonīma augsta ranga krievu amatpersona izteikusies, ka Maskava ir gatava karot par Krimu.
Krievu amatpersona apgalvo, ka Maskava ir gatava karot Ukrainā (498)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ja Ukraina sašķelsies, tas novedīs pie kara,» sacījusi anonīmā amatpersona. «No sākuma viņi zaudēs Krimu. Mēs ieiesim un aizstāvēsim, tāpat kā mēs darījām Gruzijā.»
2008.gada augustā Krievija uzbruka Gruzijai, kad gruzīnu spēki iegāja separātiskās Dienvidosetijas teritorijā. Pēc tam Maskava atzina Dienvidosetijas, kā arī separātiskās Abhāzijas neatkarību. Kremlis uzskata, ka Gruzijas karš bijis līdz šim nopietnākā Krievijas sadursme ar Rietumiem.
Pastāv bažas, ka līdzīgs scenārijs varētu atkārtoties arī Ukrainā.
Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs 20.februārī jau paziņojis, ka neizslēdz Krimas atdalīšanos no Ukrainas.
«Iespējams, ja valsts sabruks. Viss uz to virzās,» sarunā ar Krievijas Valsts Domes spīkeru Sergeju Nariškinu norādīja Konstantinovs, kurš bija ieradies Maskavā, lai apspriestu situāciju Ukrainā.
Privātās sarunās krievu amatpersonas atklāti uzstāj, ka Ukraina pieder Krievijas ietekmes sfērai. «Mēs neļausim Eiropai un ASV atņemt mums Ukrainu. Bijušās padomju republikas ir vienota ģimene,» uzsvēris «The Financial Times» sarunu biedrs Maskavas diplomātu aprindās. «Viņi domā, ka Krievija ir tikpat vāja kā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, taču tā nav.»
Taču ne visi Krimā ir apmierināti ar parlamenta spīkera iniciatīvām. Krimas tatāru medžlisa līderis Konstantinova izteikumus nosaucis par «nodevīgiem» un norādījis, ka Krimas atdalīšanās no Ukrainas «vairos etniskā konflikta iespējamību».
Aptuveni 60% Krimas iedzīvotāju ir etniskie krievi.