Pēc vairākām sezonām ārzemēs 25 gadus vecais aizsargs Krišs Grundmanis atgriezies Latvijā un šosezon pārstāv «Rīga/Prizma» komandu. Pārdaugavā bāzētā komanda sasniegusi Latvijas čempionāta finālu, bet Krišs ir viens no komandas līderiem. Kopā ar pieredzējušo Aleksandru Macijevski abi savu komandu ved pretī čempionu titulam. Pēc piecām spēlēm sērijā «Rīga/Prizma» ir vadībā ar 3-2 un jau šo ceturtdien Ērika Miļuna padotajiem ir iespēja nodrošināt zelta medaļas.
- Pēc uzvaras piektajā mačā ar 3:2 pēcspēles metienos jūs pirmo reizi sērijā esat izvirzījušies vadībā. Nākamā spēle jūsu laukumā un droši vien «Kurbads» hokejistus vairs nevar dēvēt par pārliecinošiem favorītiem uz Latvijas zeltu. Kādas sajūtas pirms sestās spēles, kura var būt arī izšķiroša?
- Par to, kurš ir favorītu statusā, mēs nedomājam. Mērķis mums visiem ir viens - uzvara sērijā un kausa iegūšana. Kuri ir favorīti? Šim faktoram pat nepievēršam uzmanību.
- Filnālsērijas pirmajā mačā piedzīvojāt sagrāvi, bet kurā brīdī sapratāt, ka pretinieku var uzvarēt un sērijā neko tāpat vien neatdosiet?
- Nevienu brīdi neesam sevi uzskatījuši par sliktāku komandu kā «Kurbads». Mums ir labs kolektīvs un katrs zina, kas jādara, lai uzvarētu. Pirmā spēle jau sen ir aizmirsta un uz to neskatāmies. Varbūt pat labi, ka zaudējām ar tik lielu vārtu starpību, jo nākamajā dienā nevienam neko nevajadzēja teikt. Spēlētāji saprata, ka ir aizvadīta sliktākā spēle sezonā un jāpierāda, ka varam nospēlēt krietni labāk.
- Mans viedoklis: «Kurbads» regulāro čempionātu aizvadīja diezgan pārliecinoši, ieņemot pirmo vietu, bet izslēgšanas spēlēs saskārās ar nopietnu pretestību gan no «Ozolnieki/Monarch», gan «Rīga/Prizma» puses. Viņiem nācās pārkārtot savu spēli, pielikt papildu pūles, lai izcīnītu uzvaras play-off. Iespējams, šādam pavērsienam «Kurbads» nebija gatavs.
- Sezona un play-off ir divas dažādas lietas. «Kurbads» regulārajā čempionātā spēlēja labi, bet neteiktu, ka viņi bija neuzvarami. Domāju, ka sezonas pirmā puse viņiem bija izdevusies, bet otrajā jau sevi apliecināja tāda komanda kā «Zemgale»/LLU. Ja runājam par play-off, tur ir pavisam cits hokejs. Komandas spēlē agresīvāk, spēlētāji vairāk atrodas vārtu priekšā, izdara vairāk metienu, kā arī provocē pretiniekus. Sākas maza psiholoģiskā spēle.
- Tu kopā ar Mociku (Macijevski - a.p.) veido gan maiņas, gan komandas spēli. Pieņemu, ka izbaudi hokeju un tajā pašā laikā arī kaut ko iemācies no viņa, uzzini jaunu.
- Jā, tā tiešam ir. Mociks ir līderis ar lielo burtu, hokejists, kas var vienatnē izšķirt mača likteni. Saša ir ļoti patīkams cilvēks ar kuru ir viegli veidot kontaktu. Viņš neburkšķ un ar viņu spēlēt kopā tiešam ir bauda. Arī padomu viņš neatteiks un pamācīs citus. Vienmēr atvērts sarunai.
- Neatkarīgi no iznākuma finālsērijā, «Rīga/Prizma» jau tagad par sevi likusi runāt arī tiem, kuri ikdienā Latvijas čempionātam seko līdzi minimāli. Manā skatījumā būtu vērtīgi nosargāt šo līmeni un nākamgad spert soli augšup. Tu redzi, ka klubs var progresēt vai tomēr tam nepieciešams veikt līdz šim pildītās funkcijas - attīstīt sporta skolu un sagatavot jauniešus dažāda vecuma izlasēm?
- Domāju, ka Ēriks Miļuns ar savu vadīto klubu visu dara pareizi. Zem «Rīga/Prizma» ir divas hokeja skolas un galvenais uzdevums ir jauno spēlētāju sagatavošana. Šobrīd varu teikt, ka izveidojies ļoti labs kolektīvs un visi koncentrējas vienam mērķim. Katra komanda ir tik spēcīga, cik tās vājākais posms.