Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis («Vienotība») uzskata, ka par nolaupīto Latvijas pilsoņu atbrīvošanas apstākļiem Sudānā vajadzētu runāt Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēdē.
Kristovskis: glābšanas operācija nav tikai «reindžertipa filmu scenārijs»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Opozīcijas pieprasījums Kristovskim tika skatīts Saeimas Pieprasījumu komisijā ceturtdien, taču pēc Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvju sniegtajām atbildēm opozicionāri to atsauca, piekrītot, ka sīkākas detaļas par glābšanas operācijas norisi Ārlietu ministrija nevar sniegt. Arī Ainārs Šlesers («Par labu Latviju») atzina, ka šo jautājumu labāk būtu skatīt NDK sēdē.
Iesniegto pieprasījumu Šlesers sākotnēji pamatoja ar to, ka Pieprasījumu komisijai ir visas tiesības zināt patiesību par to, kas ir izskanējis medijos. Proti, ĀM sākotnēji paudusi gandarījumu par ķīlnieku atbrīvošanas operācijas veiksmīgo norisi, kaut vēlāk parādījusies informācija, ka patiesībā ķīlnieki brīvībā izlauzušies paši.
«Ja informācija ir slepena, tad par to nevajag runāt vispār,» sašutumu pauda Šlesers, norādot, ka nepārmet ministrijai tās ieguldījumu nolaupīto pilsoņu glābšanā, taču Kristovskim nebūtu vajadzējis nākt klajā ar triumfālu paziņojumu par ķīlnieku atbrīvošanu, ja tā patiesībā nebija.
Tomēr gan Kristovskis, gan ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis uzsvēra, ka atbild par katru vārdu ministrijas izplatītajā paziņojumā par nolaupīto Latvijas pilsoņu atbrīvošanu un to, ka šajā informācijā nav nekā nepatiesa. «Neesam tajā atklājuši nekādas detaļas, jo tas traucētu pabeigt izmeklēšanu, ko nevada Latvija, bet gan ANO Pasaules Pārtikas programmas un Sudānas drošības dienesti,» viņš teica.
Ārlietu ministrs arī kritizēja opozicionāru izpratni par to, ko nozīmē glābšanas operācija. Viņš klāstīja, ka šādas operācijas notiek ilgstoši - dienām, mēnešiem un reizēm pat gadiem, un tajās ir daudz posmu, gan plānoti, gan neparedzēti. Glābšanas operācija nav tikai «reindžertipa filmu scenārijs», piebilda Kristovskis.
Viņš paskaidroja, ka tā glābšanas operācijas daļa, ko varēja ietekmēt ĀM, proti, atbrīvoto pilsoņu iespējami ātra izvešana no Sudānas apstākļos, kurus ministram nav tiesību atklāt, izdevusies veiksmīgi. «Ģimenēm, kuru locekļi atgriezās mājās sveiki un veseli, tas ir izcils rezultāts,» uzsvēra ministrs. «Ja atsevišķiem deputātiem, kā Šlesera kungam, tas nešķiet sasniegums, lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas.»
Arī Pieprasījumu komisijas locekle Silva Bendrāte («Vienotība») norādīja, ka jāņem vērā - pat gadījumā, ja ķīlnieki izglābās paši, dabūt viņus projām no valsts šādā situācijā bija kā «maziņš karš», tādēļ tas vien, ka šādos apstākļos ķīlnieki dzīvi nogādāti mājās, liecina, ka operācija izdevusies izcili.
Kristovskis arī teica, ka Ārlietu ministrijā ticies ar atbrīvotajiem pilotiem un viņu ģimenēm un apliecinājis, ka ir gatavs sniegt visu nepieciešamo palīdzību ministra līmenī, ja tāda nepieciešama.
Tomēr ministrs uzsvēra, ka sīkākas detaļas par pilotu atbrīvošanas apstākļiem varētu sniegt tikai NDK sēdē, klātesot arī visiem iesaistīto dienestu vadītājiem, taču tas nenotiks atklātas Pieprasījumu komisijas sēdes laikā.
«Par vienā portālā nepārbaudīta avota nepārbaudītām ziņām ĀM komentārus nesniegs,» strikti norādīja Teikmanis, uzsverot, ka jebkura ziņa par šo gadījumu, kas tiek uzrakstīta latviski, beigu beigās nonāk arī Sudānas nemiernieku ausīs viņiem saprotamā valodā. Tādēļ, lai pasargātu pārējos, kas turpina strādāt Sudānā, nekāda sīkāka informācija par šo gadījumu izpausta netiks. Tomēr viņš piebilda, ka ceturtdien izplatītā «GM Helicopters» vēstule sniedz atbildes uz daudziem jautājumiem.
Šlesers atzina, ka ar vēstuli gan nav iepazinies, bet neko nevēlas pārmest Ārlietu ministrijai, tikai pašam ministram par viņa komunikācijas stilu. «Domāju, ka problēma ir nevis Ārlietu ministrija, bet ministrs, kurš vēlējās pasniegt šo pozitīvo ziņu, tomēr tas sanāca neveikli,» sacīja PLL pārstāvis.
Uz to gan Pieprasījumu komisijas pārstāvis Jānis Reirs («Vienotība») atbildēja, ka opozicionāru iesniegtajā pieprasījumā nav ne vārda par Kristovski, bet vienīgi par ĀM un tās rīcību, skaidrojot Sudānā nolaupīto Latvijas pilsoņu atbrīvošanu, un aicināja Šleseru tādā gadījumā precizēt savu pieprasījumu.
Tomēr beigās Pieprasījumu komisijas deputāti nolēma par opozīcijas pieprasījumu nebalsot, jo Šlesers atzina, ka ĀM paustais viņu apmierina, bet detaļas vajadzētu diskutēt NDK. Bet viņš aicināja ministru turpmāk šādos gadījumos aprobežoties ar «sausākas informācijas» sniegšanu, lai nerastos nevajadzīgi pārpratumi.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien nodeva skatīšanai komisijā opozīcijas deputātu pieprasījumu Kristovskim. Pieprasījums tika iesniegts, jo medijos parādījusies pretrunīga informācija, kas liecina, ka ķīlnieki atbrīvojās pašu spēkiem.
Ziņots arī, ka ĀM iepriekš paziņojumā medijiem norādīja, ka Latvijas pilotus Sudānā nolaupīja astoņi bruņoti cilvēki, kas vēlāk ķīlniekus ar automašīnu aizveda nezināmā virzienā un ik pa laikam mainīja apmešanās vietu. Ķīlnieki fiziski netika iespaidoti, taču sadzīves apstākļi bija kritiski. Ikdienā Latvijas firmas «GM Helicopters» divi piloti un mehāniķis, kas tika nolaupīta 4.novembrī Njalas pilsētā, Sudānā, turēti teltī bruņotas apsardzes uzraudzībā.
8.decembrī norisinājās ķīlnieku glābšanas operācija, pēc kuras visi trīs Latvijas pilsoņi tika nogādāti drošā vietā ANO bāzē, kur tiem tika sniegta pirmā palīdzība, kā arī organizēta tikšanās ar Sudānas varas un drošības iestāžu pārstāvjiem. Nākamās dienas vakarā Latvijas Ārlietu ministrijas un «GM Helicopters» pārstāvju pavadībā bijušie nolaupītie devās atpakaļceļā uz Latviju. Kopā ar ģimenes locekļiem starptautiskajā lidostā «Rīga» bijušos nolaupītos sagaidīja Ārlietu ministrijas, Drošības policijas Pretterorisma centra, kā arī «GM Helicopters» pārstāvji.
Taču, tā kā Sudānas varas iestādes, ANO Pasaules Pārtikas programma un Drošības policijas Pretterorisma centrs joprojām veic šā gadījuma izpēti, izmeklēšanas interesēs sīkāka informācija par nolaupīšanā iesaistīto grupējumu, kā arī ķīlnieku krīzes atrisinājumu netiks sniegta.
ĀM arī uzsvēra, ka ārkārtīgi svarīga loma glābšanas operācijas veiksmīgā norisē bija pašu Latvijas pilsoņu profesionālajai sagatavotībai darbam ekstremālās situācijās, drosmei un pašaizliedzībai. Šīs īpašības ļāva viņiem izdzīvot, kā arī sveikiem un veseliem atgriezties Latvijā.
Savukārt vēlāk medijos izskanējusi informācija, ka ķīlnieki no gūsta atbrīvojušies paši.