Krīzes laikā plāno būvēt četras dārgas koncertzāles

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Nieve444, licence

Kultūras ministrija  līdz 30. aprīlim gaida četru pašvaldību pieteikumus par koncertzāļu būvniecību novados, šodien vēsta laikraksts «Neatkarīgā Rīta Avīze».

Kaut  arī Kultūras ministrija plāno tērēt Eiropas Savienības un valsts budžeta naudu (kopumā koncertzāļu būvniecībai iepriekšējā valdība ir iezīmējusi 17 517 814 latus, no kuriem lielāko daļu, gandrīz 15 miljonus, varētu saņemt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)), tā izliekas vai arī nezina, ka Finanšu ministrija koncertzāļu būvniecībai šogad līdzekļus nav atvēlējusi, atzīmē «Neatkarīgā». Finanšu ministrs Einars Repše (JL) uzskata, ka pašreizējos ekonomikas apstākļos ir būtiski jāizvērtē katra projekta lietderība un par to pat vajadzētu diskutēt valdībā.

Gada sākumā tika apturēta Rīgas akustiskās koncertzāles projektēšana, taču tagad Kultūras ministrija vēlas no Eiropas saņemt naudu vairāku miljonu apmērā nu jau četru koncertzāļu būvniecībai novados.

Ideja par koncertzāļu būvniecību pieder bijušajai kultūras ministrei Helēnai Demakovai. Oficiālajos dokumentos gan figurē cits nosaukums — reģionālie daudzfunkcionālie centri, kurus paredzēts uzsliet Rēzeknē, Cēsīs, Liepājā un Ventspilī. Jaunajos objektos paredzēta zāle ar vismaz 800 sēdvietām, skatuvi, kur varētu uzstāties orķestri, baleta un teātra trupas, deju kopas un kori un kas vienlaikus piemērotas plaša mēroga konferenču un sabiedrisku pasākumu norisei. Lielāko līdzekļu daļu paredzēts saņemt no ERAF. Kopējais pieejamais publiskais finansējums ir ne mazāks kā 17 517 814 latu, no kuriem ERAF finansējums ir 14 890 142 lati un nacionālais publiskais — ne mazāk kā 2 627 672 lati, ko nodrošina finansējuma saņēmējs, teikts Helēnas Demakovas parakstītajā ziņojumā, ar kuru valdība tika iepazīstināta pagājušā gada 2. septembrī.

Nodomu protokoli par sadarbību ar Kultūras ministriju, kā to paredz noteikumi par Eiropas naudas saņemšanu, ir parakstīti no tām pašvaldībām, kur pie varas ir Tautas partija.

Kultūras ministrs Ints Dālderis, lūgts komentēt, vai viņš neuzskata, ka reģionālo koncertzāļu projektēšana būtu jāaptur līdzīgi, kā to izdarīja ar Rīgas koncertzāli, izvairās no konkrētas atbildes, atrunājoties ar to, ka lielāko daļu izdevumu segs no Eiropas fondu līdzekļiem, raksta «Neatkarīgā». «Reģionālo koncertzāļu būvniecība tiek līdzfinansēta no ES struktūrfondu līdzekļiem, un 2008. gada 22. decembra valdības lēmums paredz šo aktivitāti īstenot prioritārā kārtībā, ir pašvaldību kompetencē lemt par savu dalību šajā aktivitātē un turpināt daudzfunkcionālo centru projektu virzību. Kultūras ministrs var tikai paust atbalstu pašvaldību lēmumam investēt kultūras infrastruktūras veidošanā, kas ilgtermiņā dos ieguldījumu izglītotas un garīgi augsti attīstītas nākotnes sabiedrības veidošanā,» cer kultūras ministrs.

«Pašlaik Kultūras ministrijas budžetā nav plānots ES struktūrfondu finansējums minēto aktivitāšu īstenošanai,» norāda Finanšu ministrijas pārstāvis A. Jarockis un turpina, «ņemot vērā, ka šobrīd vēl nav saņemts Kultūras ministrijas pieprasījums līdzekļu pārdalei, nav prognozējams, kad valdībā varētu tikt skatīts jautājums par finansējuma piešķiršanu ES struktūrfondu daudzfunkcionālo centru izveides aktivitātes īstenošanai».

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu