Viens no galvenajiem tematiem abu premjeru neoficiālo sarunu darba kārtībā būs enerģētikas jautājumi.

Sākotnēji tika domāts, ka līdzekļus Visaginas AES projektā investētu Lietuva, Latvija, Igaunija un Polija, taču Polijas energokompānija «Polska Grupa Energetyczna» (PGE) decembrī paziņoja, ka nolēmusi iesaldēt dalību projektā. Vēl pirms tam tā pavēstīja, ka Polija gatavojas netālu no Baltijas jūras būvēt pati savu pirmo AES.

Tomēr šogad PGE atzina, ka pieļauj iespēju atgriezties Visaginas projektā.

«Polija plāno kļūt par kodolenerģētikas valsti. (..) Šai sakarā mūsu pieredze viņiem varētu būt interesanta un vērtīga, un mēs piedāvājam to izmantot,» intervijā norādījis Lietuvas premjers.

Jūnijā Lietuvas Seims pieņēma likumu, kas paredz piešķirt koncesiju Visaginas AES projekta īstenošanas kompānijai, un likumu par atomelektrostaciju, kas nepieciešams šā projekta realizācijai.

Šobrīd paredzēts, ka Latvijas AS «Latvenergo» šajā projektā varētu iegūt 20% daļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors «Hitachi» - 20%. Polijas atgriešanās gadījumā akciju sadalījums varētu mainīties.

Pašlaik tiek lēsts, ka AES būve varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam.

Pēc Lietuvas Enerģētikas ministrijas aplēsēm, AES projekta izmaksas pašreizējās cenās varētu sasniegt piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu), bet, pieskaitot prognozējamos procentus, inflāciju un projekta investīciju vērtības izmaiņas valūtas kursu svārstību dēļ, - aptuveni 6,8 miljardus eiro.