Kultūras ministrijas spēkos nav novērst globālo finanšu krīzi

KM uzskata, ka Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) patstāvība un neatkarība ir svarīgs kultūrpolitisks jautājums. Nav šaubu, ka VKKF ir būtisks instruments, kas palīdz uzturēt dzīvu un daudzveidīgu kultūras procesu. Vienlaikus ir jāuzsver, ka valsts pārvaldes optimizācija un reorganizācija attiecas arī uz kultūras nozari. Atklātajā vēstulē minētā Somija, piemēram, krīzes laikā deviņdesmitajos gados plaši optimizēja kultūras nozari un tās pārvaldību.

Finansējuma samazinājums visām funkcijām kultūras nozarē Latvijā patlaban tiek veikts saskaņā ar valdības lēmumu, un visjūtīgākā KM pārraudzības joma, kuru finansējuma samazinājumam vajadzētu skart pēc iespējas saudzīgāk, ir kultūrizglītība. Kultūrizglītības dotēšana Latvijā prasa vairāk nekā trešdaļu KM līdzekļu. Finanšu izteiksmē tas nozīmē — lai pēc iespējas saglabātu adekvātu finansējumu kultūrizglītībai un pedagogu algām, pārējiem kultūras nozares sektoriem, tai skaitā Valsts Kultūrkapitāla fondam, finansējums samazinās proporcionāli vairāk nekā kultūras nozarei kopumā.

Atšķirībā no Igaunijas, uz kuru atsaucas vēstules autori, KM padotībā un pārraudzībā atrodas visa kultūrizglītība. Igaunijā kultūrizglītība, kas nav tik plaši sazarota un tik tradīcijām bagāta kā Latvijas mūzikas un mākslas izglītība, atrodas Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā.

Mūsu izcilo kultūrizglītības sistēmu veido 145 bērnu mākslas un mūzikas skolas, 16 mākslas un mūzikas vidusskolas visā Latvijā (Igaunijā nav nevienas valsts dotētas mūzikas vai mākslas vidusskolas), kā arī četras augstākās kultūras un mākslas izglītības iestādes. Uzņemšana augstskolās pēdējā gada laikā ir bijusi ļoti dinamiska, ar lielu konkursantu skaitu uz katru vietu. Kultūras augstskolām (Mākslas akadēmijai, Mūzikas akadēmijai un Kultūras akadēmijai) šajā plānošanas periodā ir jāspēj piesaistīt ES līdzekļi, nodrošinot līdzfinansējumu.

Ministru kabinets jau ir pieņēmis lēmumu, ar kuru uzdod KM optimizēt kultūrizglītības sistēmu, vienlaikus nelikvidējot nevienu no skolām un neveicot nepārdomātu to apvienošanu. Taču valdības lēmums nosaka, ka reformas ir jāveic līdz 2009. gada 1. jūnijam. Mācību gada vidū reformas veikt nav iespējams.

Arī citas jomas, īpaši muzejus, skars nopietna reorganizācija, tādēļ jau nākamgad, neraugoties uz vispārējo taupību, atkal var cerēt uz VKKF līdzekļu palielinājumu.

Vēlreiz atsaucoties uz Igauniju un salīdzinot abu valstu kultūras budžetus, jāvērš uzmanība, ka Latvijā vēsturiski ir izveidoti daudz vērienīgāki un mēroga ziņā plašāki valsts atbalstīti muzeji un Opera. Mūsu Nacionālais teātris, Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Nacionālā opera, «Lielā ģilde», kā arī Rundāles pils un citas skaistās ēkas prasa daudz lielākus komunālos maksājumus un apsaimniekošanas izdevumus, nekā tas ir kaimiņvalstī Igaunijā.

Tā kā visas valsts dotētās institūcijas visos sektoros skar procentuāls samazinājums gan atlīdzībai, gan kapitālizdevumiem, KM samazinājuma formula Valsts Kultūrkapitāla fondam tika veidota analogi — tika izskatīti visi 2008. gada pirmo trīs ceturkšņu kultūras projekti un programmas un attiecīgi izrēķināts vidējais rādītājs, proporcionāli ņemot vērā kapitālieguldījumus un atlīdzību — kā to paredz MK un Saeimas lēmumi.

Pats par sevi saprotams, ka aprēķinos neskarta palika mūža stipendiju daļa. Mūža stipendijas tiek ik mēnesi izmaksātas cienījama vecuma kultūras darbiniekiem, un to likme no 2008. gada ir palielināta uz 150 latiem mēnesī.

Vienlaikus informējam, ka no KM pamatbudžeta uz trīsgadīgu deleģējumu bāzes tiek finansētas vairākas sabiedriskas organizācijas, arī tās, kas izteikušas satraukumu par VKKF līdzekļu samazinājumu, piemēram, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Latvijas Mūzikas informācijas centrs, Latvijas Literatūras centrs, RIXC, «Noass», Jaunās mūzikas festivāls «Arēna», Jaunā teātra institūts u. c. KM pamatbudžetā ir arī dotācija radošajām savienībām. Ir iespējama visas šīs naudas «iepludināšana» VKKF, tādējādi palielinot tā budžetu un liekot VKKF padomei pieņemt lēmumu par atbalstu tikai uz projektu bāzes — bez administratīvajiem izdevumiem, kas ir iekļauti KM deleģējumā. KM tomēr uzskata, ka tas nebūtu kultūrpolitiski tālredzīgi, jo valsts funkciju deleģēšana privātajam sektoram atbilst modernai pārvaldības praksei.

Jāatzīmē, ka Eiropas Savienība īpaši atbalsta sadarbību jeb «tīklošanos» (networking) nevalstisko kultūras organizāciju starpā. Pieteikumus izskata ES eksperti, un te sabiedriskajām organizācijām ir iespējamas alternatīvas līdzekļu piesaistes iespējas.

KM uzskata, ka ekonomiskās krīzes atstātā ietekme uz kultūras budžetu, kura daļa ir arī VKKF, nebūtu jāizmanto kaislību uzkurināšanai, jo tas var apdraudēt VKKF patstāvību un turpmāko finansējuma apjomu. Sākot analizēt VKKF atsevišķus projektus, var izveidoties situācija, ka to nemitīga publiska apspriešana vispār liks apšaubīt to lietderību ekonomiskās krīzes apstākļos. Tāpat taupības apstākļos ierasto kultūras pasākumu ārējais spožums būtu jāaizstāj ar mazākiem izdevumiem un radošu izdomu.

Nav šaubu, ka jau nākamgad jāatrod risinājums VKKF līdzekļu palielinājumam, taču KM «nemeklēs» naudu citu ministriju budžetos, jo samazinājumi sāpīgi skar visas jomas — iekšējo drošību, zemkopību, izglītību, armiju, ārlietas, veselības aprūpi un citas.

KM nevēlas arī sagraut tradīcijām bagāto Latvijas kultūrizglītību, lai tieši šogad uz tās rēķina palielinātu VKKF budžetu. Tāpat KM uzskata, ka visnopietnākā problēma kultūras sektorā ir četrkāršotais PVN grāmatām, un tieši te ir jāiegulda vislielākais intelektuālais un administratīvais resurss, lai grozītu šo latviešu oriģinālliteratūrai bīstamo normu.